Uzadījās, man kārtējā kleitiņa. Tādā … “pidrallā” garumā. Man pilnīgi neraksturīgos toņos. Sarkans, fuksiju rozā, oranžs, ruds un pat melns
Savas kājas īpaši nemīlu eksponēt, un pieklājīga izskata un dabiska materiāla legingus vēl neesmu atradusi, tīri labi jūtos kokvilnas pusbiksēs.
Šoreiz man būs padaudz sliktas kvalitātes bildes, jo gribējās saglabāt tehniskās detaļas. Esmu iepriekš mēģinājusi adīt jaku, sākot no mugurpuses kakla izgriezuma, reizē adot gan “body” ( piedodiet, te nav latviska termina) daļu, gan piedurknes augšu. Tad muguras kakla izgriezums sanāk diezgan savilkts, bet plecu līnijas vietā izstiepti caurumi pieaudzējumu vietās.
Šis būs variants, kad sākam adīt no plecu vīles.
Pirmkārt, uzadām kārtīgu paraugu un izrēķinām cik valdziņus plecam vajadzēs.
Pats sākums -uztamborējam g.c. pīnīti pirmajam plecam.
Valdziņus uzlasām no pīnītes vienas malas un adām nepabeigtās kārtas ( 3 paņēmienos pieadām visus valdziņus), pēc tam atstājam vaļējos valdziņus, ar savienojuma stabiņiem “aizrāpojam” uz pīnītes otru malu.
Vajadzētu tagad sanākt šādai bildei – stingra pleca līnija (izmantotas pīnītes abas malas) un pleca gals aptuveni 4 cm plats.
No pleca gala uzlasām valdziņus piedurknes galviņai – tas jādara ļoti akurāti , lai nebūtu caurumu. Pašā spicumā no viena malas valdziņa izadām divus jeb pat trīs. Tajās vietās, kur robežojas rokrinķis ar piedurkni, iekabinām marķierus un turpinām adīt turp-atpakaļ “pagonu” – katrā labiskajā kārtā, piedurknes galviņai, pieaudzējam pa vienam valdziņam katrā pusē. Vaktējam, lai būtu smuka kakla izgriezuma līnija…atstājot vietu apdarei.
Kad sasniegts mugurpuses kakla izgriezuma dziļums, dziju noraujam, valdziņus atstājam uz adatām un uzadām otru pagonu spoguļrakstā. Es šajā procesā ik pa 2 rindām gāju “uzprovēt”. Tālāk svarīgs moments, pareizi notrāpīt trūkstošo mugurpuses valdziņu skaitu.
Nu jau sāk kaut kas reāls parādīties. Joprojām adām turp atpakaļ, pieaudzējot, piedurknes galviņā katrā otrā kārtā pa diviem valdziņiem
Šādi izskatās no priekšpuses. Stefānijai uzvilku topiņu, kur kakla izgriezums ir līdz “pieklājības robežai”. Jāpierēķina vēl apdares tiesa. Priekšpuses kakla izgriezuma valdziņus pieaudzē pakāpeniski, lai veidojas liekta līnija (1,1,1,1,2,2,2,3,3,4,5). Kad gandrīz vēlamais rokrinķa dziļums sasniegts, marķieri iekniebj tajā valdziņā, kas būs paduses robeža un adām kādus 3 cm pieaudzējot pa vienam valdziņam marķierim abās pusēs. Pēc tam izrēķinām cik valdziņus vajag krūšu apkārtmēram un padusē papildus uzmetam ( gluži tāpat kā adot reglānu no augšas). Un rullējam bez īpašas domāšanas pa apli. Lai būtu jautrāk, uztaisīju rindiņu ar cauro vīli, kur samta banti ievērt.
Gatavs! Plecs vietā, un strīpas arī vietā.
Man patīk trapecveida siluets, pati brīnos kā tas izveidojās, jo stāva daļu adīju pilnīgi cilindriski, bez pieaudzēšanas. Apakšmalā , ik pēc katriem 2 valdziņiem, no starppavediena pieaudzēju jaunu v. ( valdz. skaits palielinās par 1/3)
Lodziņu raksts no 1 garā stabiņa (ar 1 apmetumu) un 1 gaisa cilpiņas – ideāla apakšmala. Nemaz netaisās rullēties.
Caurā vīle gar kakla izgriezuma apdari. Teorētiski arī te var banti ievērt.
Tehniskās detaļas. 150g (!!!) Noro Cashmere Flavor (156 krāsas tonis), satīts kopā ar 1 Midaras lina pavedienu (5 ficītes iztērēju ~ 250g), 2,5 mm adatas
Nu, un, tagad ejam uz Daugavas krastu bildēties , kamēr vēl vējš nav visus matus noplēsis – tādas izskatās debesis pusstundu pirms pamatīga jūlija negaisa.
Lai tiktu līdz šai vietai, jāizbrien pamatīgiem džungļiem, bet toties te vējainā laikā var redzēt fantastiskus saulrietus.
Izskatās amizanti.
Internetā izrakta ideja par spirāliskiem (savstarpēji simetriskiem) cimdiem. Pa visrpusi maza taciņa ar tamborētu neaizmirstulīšu virteni. Pērlītes palīdz puķītes piefiksēt pareizajā vietā.
Needle B 