Manas pirmās suitu zeķes

Šī gada pavasarī tika izdota ilgi gaidītā Lias Monas Ģibietes grāmata par suitu zeķēm. Pie tām riktīgajām – 3 un 4 krāsās ar zarainajiem rakstiem es vēl labu brīdi baidīšos pieķerties, bet tās, kas adītas joslu un viļņotajos rakstos būs pa spēkam pat drusku advancētai iesācējai.

Es nepretendēju uz 100% pareizību, vienkārši uzrakstīju kā es adīju savējās (ar visām kļūdām, lai nākamās būtu labākas!).

Dzija. Droši vien pareizāk būtu bijis meklēt vilnu vai gublānu, bet es izvēlējos vienkrāsainu 4 kārtīgo zeķu dziju (Rellana un Drops) piemērotos toņos (salīdzināju pēc bildes, bet pati grāmatas autore teica, ka vajadzēja vēl košāk… nekas, nākamās būs vēl trakākas).  Gatavas zeķes sver precīzi 149g.

Adatas. Augšējā, stilba daļa līdz papēdim adīta uz 2.5mm, bet papēdis un pēda uz 2mm adatām.

Nedaudz liriska atkāpe. Kāpēc šitās mocības –paraugu adīšana, ārdīšana, testēšana, raksta zīmēšana, pierakstīšana un vispār vajadzīga? Tāpēc, kad  kādreiz adīšu savas īstās suitu zeķes, man būtu mazāk laika jātērē ārdīšanai, vienkārši attaisīšu špikeri un rullēšu, jo gatava zeķe uz kājas sēž tiešām perfekti un to velosipēdu būšu vienreiz jau atkodusi.

Katra mēs zinām savas “vājās” vietas un specifiskās atsevišķu ķermeņa detaļu īpatnības. Man ir lieli ,riktīgas latviešu saimnieces apakšstilbi  un neproporcionāli plāna un gara pēda praktiski bez pacēluma. Dabas dotais pelnrušķītes 42 kājas izmērs prasa, lai pēdas daļā viss būtu ērts un piegulošs, jo kādreiz taču arī kurpi gribēšu uzvilkt.

Process. Sāku ar elastīgu uzmetumu uzmetot 22×4 =88 valdziņus

Īsti nezinu vai tas ir pareizi, bet savu zeķi adīju tik garu, lai valnītis pārklāj celi. Tievākā vieta, kur vajadzētu prievetu siet ir tieši zem ceļa – tur arī beidzas sviķelis un sākas zigzag raksts. Tālāk visu to, ko darīju mēģināju uzzīmēt shēmā (shēmā zīmēta ir 1/8 ). Uzreiz pēc baltās daļas paplatināju, bet pēc tam pakāpeniski samazināju valdziņu skaitu ik pa laikam pielaikojot. Krāsu maiņu ritms visu laiku atkārtojas, tas krietni atvieglo kārtu skaitīšanu. Ērtības labad, tās, valdziņu samazināšanas kārtas atzīmēju ar marķieriem, pēc tam vieglāk identiski otru zeķi adīt (skat. zemāk bildē punkti)

Velkot kājā pielaikošanai, katru reizi valdziņus uzliku uz apaļadāmās adatas, lai precīzāk.

Pēc tam, papēdi  un pacēluma vietu adīju ar smalkākām adatām,  pēc klasiskās, mums visiem zināmās metodes, saglabājot krāsu maiņas ritmu. Šādi, mainot krāsas adās krietni interesantāk kā vienkrāsaina jeb gatavā krāsainā zeķu dzija. Pēda adās līdz pat tai vietai, kur sāk augt mazais pirkstiņš, tad atkal katru raksta joslu samazināju par 2 valdz. (raports 7v), pēc pāris cm atkal samazinājums (raports 5 v), pāris kārtas izadīju pēc raksta un tad pēdējais saadījums(raports 3 v. – šis gan man uz bildes ar sarkanu rimbuli nav uzzīmēts) beigās paliek 3×8 valdz. saliku kopā pēdas augšu un apakšpusi un sašuvu vaļējos valdziņus.

Nekāpiet uz mana grābekļa. Kad otrā zeķe jau nāca uz beigām sapratu, ka ar savu brīvdomāšanu nedaudz pārspīlēju. Grāmatā autore ielikusi shēmu, kur rakstu veido apmetumi un 3 valdziņu saadījums. Es to nedaudz izmainīju un adīju vienu parasto apmetumu , vienu uz pretējo pusi (galvenais lai simetriski attiecībā pret centrālo  valdziņu) nākamajā kārtā apmetumus izadot griezti (lai caurums neveidojas) – šis izskatās tiešām labi. Mana kļūda ir valdziņu saadīšanas vieta – izvēlējos citu metodi, saadot nevis uzreiz 3, bet gan 2 labiski un 2 labiski griezti. Formula un skaits jau ir pareizi (turklāt tā intuitīvi ērti sanāk uz katras adatas precīzi pa 2 raportiem), bet tajā vietā starp šiem saadījumiem veidojas  neglīts izstiepts diega pārstaips, pilnīgi prasās tur vienu kreilisko valdziņu iesēdināt. Nākamajā reizē tā arī darīšu.

Man liekas, ģeniāli sanāktu, ja adītu no košu zeķu dziju atlikumiem, šad tad ieadot kādu baltu svītriņu

 

Advertisements

Laipni lūgtas…

Nu tad – laipni lūgtas adītājas un adījumu cienītājas uz vienu īpašu pasākumu – sestdien,  22.aprīlī t/c “Talsu centrs” adītu tērpu parāde. Modeļu lomā pašas autores  (un pietuvinātas personas). Būs, ko redzēt!!!

Apkakle+šalle Nr3

Turpinājums. Kārtējais  kakla maucis. Reāli mīļš un bieži valkāts.

1

Ideja nav mana, Ravelry ir apraksts ar interesantu nosaukumu Thanks Cat!, kas nozīmē nevis pateicību kaķītim, bet Cat Bordhi, kura ir specifiska adīta mebiusa šalles uzmetuma autore. Vēl ineresanti ir tas, ka šo objektu nekādi nav iespējams nobildēt tā, lai saprastu darba gaitu. Arī procesa bildes šķiet pilnīgs sviests. Tikai, noraucot valdziņus, un tad pielaikojot top skaidrs – ir vai nav.

3

Uz galda plakaniski izlikta, izskatās tā.

Uz kakla uzvilkts, viens garais stūris priekšpusē, viens aizmugurē.

2

Šādi izskatās uzmaukts caurspīdīgam manekenam.

Īsumā adīšanas gaita ir šāda: Ar vaļējo valdziņu uzmetumu uzmetam tik valdziņus, lai vaļīgi iet pāri galvai (man bija 90valdz) un ada kā mebiusa šalli ,savienotu aplī. Kad 1 kārta  (tie 180) izadīti, iekabinam marķieri (lai neaizadās par tālu) un griežam darbu otrādi un adām atkal tos pašus 180 valdz līdz marķierim, griežam darbu otrādi un adām atpakaļ,utt. Izklausās ļoti primitīvi, bet tā tas ir – adām turp atpakaļ labiski.

(!) Pirms pusfabrikāta pielaikošanas, uzmaucam uz ļoti garām adatām.

(!) Mazu paraudziņu uz babyborna gabarītiem tehniski nav iespējams uzadīt, jāada uzreiz reālā izmērā.

(!) Nobeigumā, te piestāvētu dažas krāsainas swing nepabaigtās kārtās abos galos – būtu smukāk un ērtāk. Es tā neadīju, jo gribējās, lai abas adījuma puses vienādas4Vēl viena svarīga lieta – materiāla izvēle. Ņemam vismīkstāko un maigāko, kas pieejams.  Krāga pieguļ cieši pie kakla un nemaz nedrīkst “kost”. Šeit ir izmantota Pulkveža Brieža ielas dziju veikala Super-duper-royal-baby-alpaca (nosaukumu netceros, bet nu visdārgākā un mīlīgākā, kas tobrīd bija pieejama, tas gan, labu laiku atpakaļ). Starp citu,  tā pūka, kas bildē redzama parādījās tikai pēc mazgāšanas. Spolē tāda brūni pelēka bezkrāsaina, plakana un drusku ož pēc ķīmijas.

Pamatdzija – pufīga alpaka no ekskluzīvā plaukta, klāt pietīts tievs efektdzijas pavediens zilizaļos toņos. Nobeigums ir zilzaļš, lai nebūtu viss tik ļoti drūms un pelēks.

Nosverot sanāk aptuveni 100g (ar visiem zilajiem krikumiem), adatu nr neatceros, bet bija vismaz 3,5 vai 4.

 

 

 

Pēdējais šīs vasaras džemperis

1Ja pa rokai trāpās smuka dzija, tad jāada arī kaut kas interesants. Un uzadījās vienā elpas vilcienā, pilnīgi bez ārdīšanas.

Ideja ir špikota no šejienes. Oriģināls ir no daudz  smalkākas dzijas, adīju “uz aci”.  Sākums ir priekšuses apakšā kā klasiskam trīsstūra lakatiņam. Pēc tam veidojam pagarināto  mugurpusi ar nepilnajām kārtām.

2

3Svītras pašas smuki sakārtojas, veidojot lauzto līniju zīmējumu.

4

5

Dzija Noro Kibou (kokvilna 54%, vilna 34%, zīds 12%) gandrīz 350g, t.i. 7 ficītes. Adatas Nr 5 . Ļoti mīksta un mīlīga, droši vien, ka bumbulēsies un novelsies. Laikam gan vairāk šitādu neadīšu, jo grūti trāpīt pareizajos izmēros. Sānu vietas vispār nav un to pusfabrikātu uzvelkot mugurā īsti nevar saprast ko darīt – turpināt, jeb sākt atkal no gala. Šoreiz man vienkārši laimējās.

Slinkais žakards

Adu jau vairākus gadu desmitus, bet šo tehniku tā kārtīgi izmēģināju tikai nesen. Nocelto valdziņu raksti=slinkais žakards. Uzrunāja ideja krāsu pārejās tonētas dzijas izmantošanu. Tā nu uzsēdos uz viena rakstiņa.

1Pavisam vienkārša un praktiska šallīte. Jautrībai vienā galā pogcaaurumi, bet otrā galā podziņas dažādās “piestāvīgās” krāsās.

2 Gaišā dzija – rupja 100% alpaka, krāsainā – Drops Big Delight, 5mm adatas. Un tā:

Uzmetam 54 valdziņus un adām šauru maliņu rievotajā rakstā (turp-atpakaļ labiski) ar gaišo dziju. Pēc tam adām rakstu (skat.shēmu zemāk). Shēmā viena rūtiņa nozīmē vienu valdziņu un 2 kārtas. Ar melnu rāmīti iezīmēts viens raksta atkārtojums (raports). Raksta izkārtojums: 3 valdziņi malai, 4×12 raksts, 3 malas valdziņi.

1.kārta (labā puse) ar tumšāko dziju  – tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

2.kārta (kreisā puse) ar tumšāko dziju –  tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi). Praktiski sanāk, ka izadām tieši tos pašus valdziņus, ko iepriekš un noceļam tos pašus, ko iepriekšējā kārtā.

3.kārta (labā puse)ar gaišāko dziju  – gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

4.kārta (kreisā puse) ar gaišāko dziju –  gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi).

Pēc šī principa turpinām adīt, katrā otrajā kārtā samainot dziju.shema

3

Raksts aug salīdzinoši lēni un prasa daudz dzijas. Malas nerullējas!

4Dažādi sapogājot pogas var transformēt arī par kapuci. Laikam optimālākais garums būtu ~ 140 cm (man pie 120 cm viena dzija nobeidzās)

7

Te ir variants – tas pats raksts, tikai cimdos izadīts (balta zeķu dzija+Lang Jawoll Magic Degrade zili-zaļos toņos) 2mm adatas. Pavisam kopā 6 raksta atkārtojumi – 6×12=72 valdz. Adot pa apli sanāk katru otro kārtu kreiliski adīt.

Laikam jau apnika. Bet kādu valnīti cimdiem vai zeķēm vel noteikti uzadīšu.

5Vēl februāris, bet jau ož pēc marta!

6Mazas saules kripatiņas tik ļoti miglainā dienā 🙂

Amatnieku plenērs Dobelē

Vakar pabiju un drusku pabildēju ļoti jaukā pasākumā. Izklausās glauni – 5.Starptautiskais Amatnieku plenērs Dobelē. Šoreiz nevis Amatu mājas pagalmā, bet vēsturiskajā Tirgus laukumā.1Pa perimetru tirgotāji, kā jau Tirgus laukumam pieklājas, bet vienkopus amatneki, meistari, rokdarbnieki u.c. labi pazīstami un no jauna iepazīti entuziasti. Ģeogrāfija plaša – Dobele, Bēne, Auce, Saldus,Jaunpils, Kuldīga, Līgatne, Rīga un pat kaimiņzemes Birži.

2Šoreiz akcents likts uz vērpšanu – pirmo reizi vienuviet tik daudzi ratiņi – gan vismaz 100 gadus veci un klasiski, gan pavisam svaigi un modīgi. Vienā kadrā neiedabūju, bet bija aptuveni 10. Es savu līdzi paņemto elektrisko (tas man uzticēts kādu brīdi palietot) tā arī neizmantoju – krievu štepselis bez pārejas negribēja savienoties ar Eiropas standartu kontaktligzdu…citreiz zināšu. 3Nereti, viens no iemesliem kāpēc mūsdienās sākt nodarboties ar vilnas vērpšanu, ir garspalvains suns. Augšējā bildē pa kreisi – viena no pilntiesīgām plenēra dalībniecēm Nāta.

4Tā visa bagātība no dažādu šķirņu suņiem – Nātas saimnieces vērpta un adīta.

5Augšējie ļoti pūkainie dūraiņi ir no samojeda vilnas.

6Īpaši atraktīvi un citām vērpējām interesanti ir mūsdienīgie vērpjamie ratiņi. Āķis lūpā ir ne vienai vien.

7Sapārojot zilu ar zaļu vilnas kārsumu sanāk “ziļa” dzija .

9Daces vērptās dzijas. Ļoti apetītelīga bļodiņa. No ficītes taisni vieni cimdiņi sanāk.

8Kāršamais aparāts  (drum carder)- dara to pašu, ko iepriekšējos gadsimtos zināmās vilnas kārstuves, tikai daudz ātrāk, vienmērīgāk un  kvalitatīvāk.

10Īpaša atrakcija – vērpšana ar vārpstiņu11Savērpto pēc tam satin kamolītī.

12Vai nav smuka bilde? 4 vērpājas un garspalvaina skaistule.

13Pasākuma apmeklētāju vidū ir daudz rokdarbnieču. Pa kluso no mugurpuses neķēru.

14Ja iepriekš savērts un iesākts, tad celaiņu aušana nemaz tik sarežģīta neliekas.

15Nu ļoti smuki paraudziņi. Nākuši no Līgatnes amatu mājas.

16Šis izskatās pavisam vienkārši – ja prot pareizi savērt pareizās krāsas pareizajos caurumiņos.

17Paraudziņš uz vietas tapis – vajag tikai 4 dēlīšus un 16 pavedienus.

18

19“Čaupe” no Kuldīgas ar šallēm, zeķēm u.c. bagātību.

20Katrs plenēra dalībnieks tika pie šādas pogas – var izmatot kā pogu, aukliņā piesietu kā rokassprādzi jeb kulonu.

21Jaunpils meistares mācīja cimdus un maučus adīt.

22Izrādās, ka šādu skalu groziņu var pavisam vienkārši uztaisīt. Vajag īstos bērza skalus, skavotāju un meistaru, kurš ierāda kā tas pareizi jādara.

23Noķēru darba procesa bildi.

24Edītes Bēvaldes puķes. Viņa arī mācīja slapji filcēt.

25Pie kaimiņu galda notiek aktīva – “bakstīšanās”. Vajag pietiekoši daudz pacietības, lai ar adatu uzfilcētu vienkāršu ozolzīli.

26Amatu mājā ož pēc slapja siena. Katlos un toverīšos lēni sutinās. Notiek dzijas krāsošana ar augiem.

27Programmas nagla – pankūku cepšana. Pavarda vietā – vītola bluķi. Vēl papildus kurināmais – priežu čiekuri. Īsti dūmi.

28Riktīgs konvejiers – skriešus, uz vairākām pannām. Izklausās neticami, bet tā lielā mīklas bļoda tiešām tika izcepta. Garšīgi!

29Nobeigumā jubilejas kūka. Amatu mājai 5.dzimšanas diena.

Vērpjamā ratiņa ritenis kā simbols. Kustībai, attīstībai un kā jauna radīšanai. Bet pats no sevis jau viņš nekustas. Vajag kādu entuziastu, kas kustina. Un patiesībā mēs esam tik daudz – tās kustinātājas.

Adāmā tūre Igaunijas salās

Nedēļas nogalē izmantoju izdevību mazā, jaukā adītāju kompānijā paganīties pa Igaunijas salām. Faaaaantastisks laiks. Zilas debesis, zila jūra un adīklis arī gandrīz zils.

1

3 dienu laikā vismaz 3 stundas sanāca pavadīt dažādos prāmjos, pa to laiku var ne tikai ēst saldējumu un pļāpāt, bet arī lietderīgi kustināt adatas.

2

Šāds skats paveras no Kuresāres pils augšas.

3Anglas vējdzirnavu komplekss – interesanta vieta, vairākas vējdzirnavas, lauksaimniecības un amatniecības tehnikas muzejs, aploki ar visādiem spalvainiem lopiņiem (aitas, kazas), pirmo reizi redzēju trušus, kas riktīgas alas sarakuši, un pat dzīvs bruņurupucis dīķī! Ēstuzis igauņu stilā un pagrabstāvā var apskatīt labi saglabātus tehnikas brīnumus, bet mani, protams, interesē ar rokdarbiem saistītās lietas.

4 5

Koka tītavas. Nevis mums pierastās – tīšanai no šķeteres kamolā, bet otrādi. Zobrati arī no koka.

6Rādās, ka te notiek arī kādas  vērpšanas meistarklases.

7Ļoti aktuāli šobrīd – bezvadu gludekis 🙂

8Izmantojam laiku lietderīgi

10

11Tipiska ainava. Daudz dažādi zemes ragi un radziņi, kas noklāti ar akmeņiem. Peldēties jāiet ar visiem krokšiem.

12

13Šis jocīgais āboliņš sastopams arī pie mums, bet nu tādas kadiķu audzes sastopamas tikai tur.

14

15

16

Prāmi gaidot sabildēju vienas suvenīru tirgotavas piedāvājumu. Smuki, vienkārši

un igauniski.

17

18

18aIzrādās, ka tur arī alpakas audzē!

Nākamās bildes ir no suvenīru bodītes Hapsalu. Man ļoti patīk kā mūsdienīgi tiek pasniegts tradicionāli igauniskais.

19

Grāmatu vāciņiem izmantotais audums ir kāda noteikta novada brunču krāsās.

20Smuks adāmais suvenīrs – ar adatu numuriem.

21

22

23

Un beigās  te mans sausais atlikums. Jaunais rokdarbu žurnāls, caurumainu akmeņu saujiņa, jauna “adāmā kulīte” (pareizais izmērs tādam one skein projekt kā cimdi vai zeķes) un gandrīz pabeigti puscimdiņi – iesāku turpceļā, vēl Rīgas robežās.

Atradu sava rokdarbu maisiņa ražotāju mājas lapu. http://etnoland.ee/  Jauki! Svītrainais audums nāk no Viru-Nigula novada. Izskatās pat diezgan autentiski.

 

Uguņciema adītāju nometne

Pamazām atgriežos dzīvē pēc fantastiska 3 dienu pasākuma… nu jau tradicionālās Talsu meiteņu organizētās adītāju nometnes Uguņciemā. Galvenais ideju ģenerators un  praktiskās puses bīdītājs bija dziju (pērļu, šūnamo piederumu utt)veikaliņa saimniece Anda. Nometnes dalībnieces – lielākā daļa no tāda neformāla adītāju klubiņa , kas tur izveidojies un vēl dažas neatlaidīgākās, kas laicīgi pieteicās un ļoti gribēja uz turieni tikt. Ģeogrāfiski – no Talsiem un apkaimes, Ventspils, Liepājas, Tukuma, Sabiles,Rīgas, un man liels prieks par meitenēm no Dobeles TLMS studijas Avots, kuras bija īpaši kuplā pulkā ieradušās.

Ja iepriekšējā nometnē bijām plīvojošas, puķainas un romantiskas, tad tagad mēģinājām būt latviskas (tas, protams neliedz būt arī romantiskām). Izsludinātā tēma – CITĀDI LATVISKAIS.

1Simboliski Anda lielo rāmi, kurā iepriekš visām tik ļoti patika fotografēties nokrāsoja svītraini raibu – Talsu brunču krāsās.

2

3Tradicionāli – sklandrauši un milzu spainis ar skābputru.

4

Viena no “programmas naglām” bija vērpšanas meistarklase 2 dienu garumā. Meistare Dace ierodas ar ļoti smalkiem aparātiem. Saliekamais ratiņš īpašā mugursomā. Īpaši praktiska opcija vērpjot suņa vilnu – var doties dabā un iztikt bez putekļusūcēja asistēšanas.
5Par ratiņu vēl smalkāks ir kāršamais aparāts (guglē meklēt pēc atslēgvārda drum carder) un ļoti skaistas savērpto dziju ficītes
6

Suņa vilna

7

No Klippan Saules filcējamiem vilnas kārsumiem sanāk interesantas efektdzijas.

8Nopērkot internetveikalā (ne jau latviešu) šādu milzu kamolīti no jēldzijas, varam iztikt bez kāršamās mašīnas

9Sakārsta suņa vilna ar visu pievienoto vērtību (suņa smaku)
10

 

11

13Vilnas ieguves avots – Jorkšīras terjers.

12

14

15Pēc savērpšanas vēl jāsašķeterē , jāsavērpj un jāsatin kamolā. Tikai tad seko saldais ēdiens – paraudziņa adīšana.

16Šoreiz bija smuki izdomāts “izrādīšanās”process. Savus līdzi paņemtos darbus nevis kautrīgi slēpjam RIMI maisiņos, bet akurāti izklājam vispārējai publiskai apskatei, lai lēni un nesteidzīgi var apskatīties, pataustīt, sabildēt  un vēl pielaikot arī.

17

19

18Daļa no Dobeles meiteņu pūra
20

Jaunatklātā brīvdabas izstāžu zāle “Sporta laukums”. Iztiekam bez glaunām instalācijām. Vienīgā problēma – grūti visu vienā kadrā ietilpināt.
22

21

23

24

25Gandrīz latviski – dubultadījums.

26

27

28

Cimdi no pašu vērptas dzijas

29Lins+lins=?
30Rokdarbu “groziņš” un vispirms tamborēts, pēc tam “slinki” safilcēts.31Interesants rokdarbu maisiņš, mērlenta gar rāvēlslēdzi – izcelsmes vieta un laiks nezināma (sen)

32Tālāk ir bildes, kur mēģināju piefiksēt dažādus variantus kā labāk pērļu mauču rakstus savaldīt. Ir taču vispirms jāizdomā, jāuzzīmē, jāizrēķina, jāsaver un adot jāseko līdzi zīmējumam.

33Vienkāršākais variants – atrast internetā.

34Nākamā pakāpe – pašam zīmēt excelī un pēc tam nedaudz automatizēt pērļu skaitīšanu.

35Bet pavisam mierīgi var iztikt ar pielāgotiem līdzekļiem rūtiņu papīru,stingru pamatu un bērnu rotaļlietu kastē sameklētiem knaģīšiem.

36

Pavisam parasta ieveramā gumija un metāla lineālam izurbts papildus caurums otrā galā.
38

37Manuālais excelis 🙂 un vējš arī nekur neaizpūtīs!

39Visa darbība norisinās zem liepas. Saulei līdzi kustoties var atrast pietiekami lielu platību kur piemesties saulē vai ēnā.

40Pēdējā dienā taisam kopbildi maučiem un pašas arī mēģinām vienā bariņā saganīties
41

42Daļa jau iepriekš bija uzadīti, bet pietiekoši liels skaits tapa uz vietas tur Uguņos.

44

43aŠie tika sašūtī kopā pašās beigās.

45 46Uz redzēšanos nākamajā nometnē! Jūs bijāt kolosālas! 🙂

Sudrabeglītes

Tikko pārlaista gripas epidēmija un Latvijas adošo tautu ir skārusi nākamā – mauču epidēmija. Es arī uzķēros. Patiesībā te vainīga ir nevis pati jaunā Daces Nastevičas grāmata par mauču adīšanu, bet mani personīgie iespaidi grāmatas prezentācijas pasākumā “Linu lādē”. Pirmkārt, iespaidīgi bija pašas autores darbi vienuviet, bet visvairāk mani sajūsmināja nerakstītais dresskods, kas valdīja glaunajā Vecrīgas salonā. Tie mauči, kas greznoja prominentās publikas rokas bija neaprakstāmi fantastiski. Es kā pelēka pele nokautrējos un fotoaparātu laukā neizvilku.

Tajā pat vakarā mājās atnākot uz pelēkas zeķu dzijas savēru sudraba krāsas pērlītes un tādas primitīvas eglītes uzadīju.

1

Te var redzēt drusku citādāku maliņu – aļa I-cord kante (nošpikoju no Susures Musturnometnē) – rindas sākumā malā noceļ nevis vienu, bet divus valdziņus. Kārtas beigās pēdējos 2 valdziņus vienmēr izadām kreiliski. Sanāk tāda smuka, apaļa un akurāta maliņa

Patiesībā – nākamajā dienā  pie dienas gaismas ieraudzīju un sapratu, ka pārāk vienkārši, tādēļ savām eglītēm tapa kleitiņas pieadītas klāt.

3

2

4

Būs vēl. Nākamie taps krāsaini…Buļļu bāzē nopirku interesantas pērļu veramās adatas. Ļoti garas, smalkas, domātas tieši nevis šūšanai, bet pērļu vēršanai, rindiņā samauktas uz adatas ir viegli saskaitāmas.

Tehniskās detaļas: 4kārtīgā zeķu dzija, 9.nr čehu pērles un 1,25 adatas.

5

Ož pēc pavasara! 🙂