Beidzot esmu sadūšojusies nopietni pieķerties pie stikla mākslinieču veidotajiem kabašoniem (ups…stikla dekoriem).Man ir iegādāta jau paprāva saujiņa, bet tie visi ir tik skaisti, ka ļoti baidos sabojāt.
Tas nav tas pats, kas jauna dzija…var uzadīt vienu paraudziņu, izārdīt, adīt nākošo utt. Iesākot šūt jaunu brošu noteikti ir jābūt aptuvenai vīzijai – kaut vai tāpēc, lai Stiff-stafu (materiālu uz kā šuj) nenogrieztu pārāk skopi.
Lailas Strazdiņas veidots viducītis un mani mēģinājumi frīformēt. Man ļoti patīk šī zilganzaļā krāsa, it sevišķi kombinācijā ar matētu pērlītes faktūru. Uz tāda fona tad stiklaini spīdīgais kabašons var labi izcelties.
Nākošā man pašai patīk vislabāk par visām. Tāda krāsa vienkārši nevar nepatikt.(Lailas Strazdiņas stikls)Viņa tiešām ir tik ļoti zila! Bildēts pēcpusdienā, tāpēc arī fons izskatās zils. Bet zilā taču ir cerību krāsa.
Nākošā ir variācija par deserta tēmu. Manī raisa asociācijas par kūku ar vārīto krēmu ar jāņogām. (Lailas Strazdiņas stikls)
Vidū dīvainas krāsas ahāta plakana pērle, no Adamsu kambaru dārgumiem….te fonā prasās pēc vecmodīgas krimplīina žaketītes sinepju krāsā 🙂
Atkal viens smuks zilums (Agijas Bisteres stikls).Manuprāt šinī virzienā labāk izskatās 🙂Jau sen esmu mēģinājusi uztamborēt saulespuķi. Te ir viena versija ar pērļotu viducīti
Liela noņemšanās bija, kamēr noformēju visas ziedlapiņas (angliski to sauc par blocking). Te ir viena bilde no procesa – dīvāna spilvenam pārvilku frotē dvieli. Uztamborēto dzelteno detaļu vispirms iemērcu atšķaidītā PVA līmē (1:10 līme pret H2O) Piespraudu ar kniepadatām,atstāju lai saulīte pakāpeniski izžūst. Starp citu, ļoti noderīga lieta – Tiimari pirktas garās kniepadatas ar lielām galviņām -noder arī lielās adītās šalles formējot.
Un nobeigumā – jauna rokassprādze.”Iekabašonēju” 3 smukas lielas plakanas lazurīta pērles.
Es vienkārši dievinu šo zili-pelēki-džinsīgo krāsu.