Atkal viena lacīte

Izvilku no koridora skapja savu šo ziemu visaktīvāk nēsāto ojektu. Joprojām uzjautrinos par savu nespēju normālu nosaukumu piemeklēt – lacīte, šallīte, apaļšalle, savienots lakatiņš, kakla sildītājs utt.(kādus padsmit var noteikti sameklēt)

Kādu brīdi atpakaļ jau vienu tādu nelielu eksperimentu esmu adījusi. Šoreiz sanāca tik labs, ka negribas no kakla ņemt nost. Vienlīdz labi zem mēteļa, un vienkārši tāpat apkakles vietā uz kokvilnas topiņa. Vainīgs, protams ir foršais materiāls – Malabrigo Rios (merīnvilna, 100g/192m) Dūmakaini drūms tonis tieši manā gaumē un bezgala mīksts un mīlīgs. Nopirku pērn, Tallinā mazajā Wool&Woollen bodītē

Ideja nāk no Ravelry. Šis ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, primitīvs, ātri uzadāms un ļoti ērts valkājot. Turklāt bezgalīgas iespējas variācijām izvēloties ārēja malas apdari – var izmantot jebkura klasiskā trīsstūra lakata rakstus. Var pilnīgi iztikt bez tās mežģīnes.

Te bilde no procesa – vēl viens adītāju aksesuārs bez kā mierīgi var iztikt, bet patiesībā ļoti parocīgs “autobusa” adītājām… futrālis apaļadāmajām adatām iesāktam adīklim. Metāla trubiņa, kurai vienā galā elastīga materiāla atvere, kur iespraust adatas. I valdziņi nekur neaizbēgs, i somā caurumu neizbadīs.

Un tā vēl tā smukā krāsa! Latviski nopērkams pie kāmja

 

Apkakle+šalle Nr 4

Šis garadarbs relatīvi nesen tapis. Vienkārši drusku paspēlējos ar krāsām un ģeometriju. Pāces vienkartīgā vilnas dzija kopā ar šobrīd atrodamo vismīkstāko ( loģiski, dārgāko) kidmohēru ar zīdu.1Šāds izskatās pats sākums. Kvadrāts, adīts no centra, rievotā rakstā. Lai nebūtu tik ļoti pareizi, dažas svītriņas ieadītas no kamola otra gala.2Te – tam V burtiņam pašā augšā ir nobeigums.3Pirmo reizi izmantoju pieaudzēšanas metodi no viena valdziņa izadot divus (labiski un labiski griezti) – visādi citādi bija adīts, bet tik primitīvi nebiju mēģinājusi. Perfekti šitādam rievotā raksta strīpainim.

4

Vispār, paredzēta 2 vai 3 reizes ap kaklu apviņķelēt.5Speciāli nobildēju tuvplānu – visas ārējās malas  apadītas ar I-cord maliņu. Lai akurātāks skats un nedaudz uzturētu  ārmalu. Vaļīgi adītam rievotajam rakstam ir tieksme izstapīties, šis striķītis gar malu to palīdzēs noturēt vietā.

6Šī bilde ir vēl pirms izmazgāšanas – izskatās nedaudz savilkts. Bet izmazgājot, viss nostājās savās vietās.

7

8Riktīgs transformeris sanāca, var pat galvu ievīstīt. Man gan labāk patīk to asti aizmugurē atstāt. Nēsājams,gan virs mēteļa.

shema1Tālāk drusku sīkāk par procesu.

Uzmetam 8 valdz, sadalām uz 4  adatām.

1.kārta no viena valdz. izadām 2 (labiski un labiski griezti) =>uz katras adatas 4v.

2.un turpmākās pāra kārtas kreiliski.

3.un turpmākās nepāra kārtas katrai adatai no pirmā valdziņa izadām divus, adām labiski līdz uz adatas atlicis pēdējais valdziņš, no tā izadām divus. Katrā nepāra kārtā uz katras adatas +2 jauni valdziņi (kopā +8 valdz).

Tā turpinām līdz puse no kvadrāta diagonāles (pieaudzējumu līnija) ir iecerētajā šalles platumā (man bija 28cm , bet var būt arī drusku vairāk).shema2

Pēc tam 2 apakšējo kvadrāta malu valdziņus uzliekam uz pavediena  jeb noraucam – tos vairāk neadīsim.

Adām vispirms vienu kvadrāta malu. Rievotā adījumā, t.i. turp atpakaļ labiski. Turpkārtā adatas sākumā no viena izadām divus valdziņus, bet adatas beigās 2 saadām kopā. Es shēmā +++ un — sazīmēju, lai saprotamāk.

Atpakaļkārta labiski. Tādā ritmāAdām vēlamajā garumā. Manai šalle bija aptuveni 1 metrs. Atstājam  vaļējos valdziņus uz pavediena

shema3

Pēc tam spoguļrakstā adām otru kvadrāta malu – tikpat garu. Kad uzadīts, noliekam uz paklāja, vajadzētu izskatīties pēc tāda nezināma lidojoša objekta 🙂

shema4

Kad abas malas uzadītas vienādā garumā, samaucam visus valdziņus uz vienas adatas un iezīmējam viduslīniju.

Turpkārtā saadīsim 4 vietās  – kārtas sākumā, abās pusēs centra līnijai un kārtas beigās. (kārtā pavisam -4 valdz)

Atpakaļkārta labiski Atkārtojam turp un atpakaļkārtas.

Nu un pašās beigās I-cord nobeigums pa visu perimetru. Gatavs.

Tehniskās detaļas – 3mm adatas (vajag vairākas). Pavisam kopā gatava šalle sver 340 g.

Apkakle+šalle Nr1.

Ieviesu kārtību savā plauktā, kur cepures/cimdi/šalles glabājas. Gan koridora skapī, gan datorā. Mēģināju nedaudz sistematizēt saturu. Īpaši daudz ikdienā nēsāju tādus “objektus”, kam latviski grūti atrast pareizo nosaukumu.

Šalle? Krāga? Šallkrāga?Apaļšalle?Apkakle? Kakla sildītājs? (šis man tāds mediciīnisks šķiet).Neviens nav īsti pareizais Reāli, tas ir ļoti praktisks aksesuārs, uz kakla vienārši uzmaucama cilindriska “truba”, kas tiek lietota no septembra līdz aprīlim. Ja salst – uzvelkam uz augšu līdz līdz zodam un aizvelkam jakas/mēteļa rāvējslēdzi. Ja lielveikalā ieejot šķiet par karstu, vienkārši pār galvu nomaucam un ieņukājam somā. Angliski viss ir ļoti saprotami un uzreiz skaidrs, par ko runa – cowlneck warmer

2a

3a

Svarīgi ir izvēlēties pareizo dziju. Tādu, kas nekož , tātad ne no lētā gala. Pilnīgi pietiek ar 100 g, tas ir vienu, vai divām ficītēm.  Šis ir Rowan Alpaca Colour (2 fices pa 50g/120m)  pirkts pērn, Tallinā,Karnaluksā, Mardilaat iepirkšanās trakumā. Mīīīīksts, nu īsts kaķīša vēderiņš.

1aLai būtu jautrāk, no atlikušajiem dažiem dzijas cm sapinam bizīti un iekarinām kādu štruntiņu no pērļotāju arsenāla.

4a

Bildē var redzēt konstrukciju. Vispirms uzadām vienu cilindru. Uzmetam valdziņus  tik, cik vaļīgai cepurei vajadzētu (64 cm aptuveni). Rievotā rakstā – 1 kārta labiski, 1 kārta kreiliski. Noraucam. Sanāca aptuveni 14 cm augstumā. Pēc tam uzmetam vēlreiz tikpat, un pirms savienošanas aplī izveram cauri jau gatavam cilindram. Adām tāpat kā pirmo.  Un no galiņiem sapinam bizīti.Viss.

 

 

 

 

 

Slinkais žakards

Adu jau vairākus gadu desmitus, bet šo tehniku tā kārtīgi izmēģināju tikai nesen. Nocelto valdziņu raksti=slinkais žakards. Uzrunāja ideja krāsu pārejās tonētas dzijas izmantošanu. Tā nu uzsēdos uz viena rakstiņa.

1Pavisam vienkārša un praktiska šallīte. Jautrībai vienā galā pogcaaurumi, bet otrā galā podziņas dažādās “piestāvīgās” krāsās.

2 Gaišā dzija – rupja 100% alpaka, krāsainā – Drops Big Delight, 5mm adatas. Un tā:

Uzmetam 54 valdziņus un adām šauru maliņu rievotajā rakstā (turp-atpakaļ labiski) ar gaišo dziju. Pēc tam adām rakstu (skat.shēmu zemāk). Shēmā viena rūtiņa nozīmē vienu valdziņu un 2 kārtas. Ar melnu rāmīti iezīmēts viens raksta atkārtojums (raports). Raksta izkārtojums: 3 valdziņi malai, 4×12 raksts, 3 malas valdziņi.

1.kārta (labā puse) ar tumšāko dziju  – tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

2.kārta (kreisā puse) ar tumšāko dziju –  tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi). Praktiski sanāk, ka izadām tieši tos pašus valdziņus, ko iepriekš un noceļam tos pašus, ko iepriekšējā kārtā.

3.kārta (labā puse)ar gaišāko dziju  – gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

4.kārta (kreisā puse) ar gaišāko dziju –  gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi).

Pēc šī principa turpinām adīt, katrā otrajā kārtā samainot dziju.shema

3

Raksts aug salīdzinoši lēni un prasa daudz dzijas. Malas nerullējas!

4Dažādi sapogājot pogas var transformēt arī par kapuci. Laikam optimālākais garums būtu ~ 140 cm (man pie 120 cm viena dzija nobeidzās)

7

Te ir variants – tas pats raksts, tikai cimdos izadīts (balta zeķu dzija+Lang Jawoll Magic Degrade zili-zaļos toņos) 2mm adatas. Pavisam kopā 6 raksta atkārtojumi – 6×12=72 valdz. Adot pa apli sanāk katru otro kārtu kreiliski adīt.

Laikam jau apnika. Bet kādu valnīti cimdiem vai zeķēm vel noteikti uzadīšu.

5Vēl februāris, bet jau ož pēc marta!

6Mazas saules kripatiņas tik ļoti miglainā dienā 🙂

Zilizaļš

1Šāda bilde mani traku padara un uzlabo noskaņojumu jebkurā laikā, vietā utt. Tās ir vārdos neaprakstāmās krāsas.

2Atkal kārtējais mēģinājums to bildi materializēt…uzadīt.

Būs man atkal bilde ko uz desktopa uzlikt.

3Ideja un pats sākums špikots no Ravelry, bet reāli es vienkārši mēģināju izadīt dziju galus, kas ar laiku iekrājšies.4

Pamata dzija Berroco Ultra Alpaca Fine 200g, pa drusciņai Noro Flower Bed un Silk Garden sock, vienā joslā arī Midaras lins ar kidmohēru un Rellanas zeku dzija ar kidmohēru. Adatas Nr.35Mēģināju nedaudz nojaukt to regulāro ritmu, “pauzes” adot katru reizi šaurākas (no 12 līdz 2 kārtām)6Ārmalu taisīju tādu – pēc iespējas nevienādu un viļņainu. Gar kanti – I-cord.7Pusfabrikāts – swing ar visām no tā izrietosajām sekām un saspraužamajām adatām.:)Procesā mēģinaju noturēties pie formulas – melodijas garums 20, ritms 4321234.

Pāri palika materiāls vē 3 tādām šallēm. Valadzētu saņemties uz jaku.

Ceriņus gaidot

Kārtējais eksperiments. Interesants raksts, bet ne vairāk. No pirmā acu uzmetiena sarežģīti, bet nav tik traki.

2Domāts kā tāda šall-apkakle, bet traucē tas, ka pilnīgi taisna “truba”, nevis trapece. Vienkāršākais nēsāšanas veids laikam ir 2X ap kaklu aptīt.3

4Ceriņi ar viršiem  sakrustoti – dendrologi būtu sajūsmā par šitādu selekcijas darbu 🙂

5Igauņu Aade Long 8/2 dzija, nepilni 200g, 3mm adatas.

NB! Un viena svarīga lieta! Adot katru raksta atkārtojumu (neciešu terminu “raports”) atdalīju ar marķieri…visu laiku stapīju tos 25 ķīniešu brīnumus līdzi. Vismaz sākuma posmā tas palīdz neputroties.

Pirmo uzadīju paraudziņu no zeķu dzijas (2mm adatas) uz 6 raksta atkārtojumiem – sanāk smuks, bet drusku pļurīgs cimda valnītis.

Secinājums. Pa gabalu jau smuki, jo smuka dzija, bet reāli te prasās pēc elastīga un pufīga akrila, nu citiem vārdiem sakot, tādu materiālu, no kā tamborē bullion stitch jeb puffstitch. Šis raksts varētu patikt šķidro mežģīņu adītājām, tā pieaudzēšanas specifika tehniski neļauj izvēlēties smalkas adatas.

Entrelaks no Pāces dzijas

Pēdējā Pāces dziju pirkumā gadījās viens īsts “sakasnītis” – tāds raibulis, ka tiešām liekas, ka tur no visiem maisiem pa drusciņai sabērts. Viens dīvains transformējams objekts entrelac tehnikā ir pareizais risinājums šādam materiālam.

1aNu pilnīgs krāsu rasols. Gan dubļi-dūņas, gan lauku olas dzeltenums, gan netīra sivēna rozā. Bet priekš Pāces dzijas ļoti mīksa.

1

Objekts principā ir šalle-pončo, nēsājams visādos veidos…teorētiski varētu pat kā pogājamus bruncīšus virs džinsiem.2 3Sāku no augšas ar entrelac trīsstūrīšem, krāsām vispār nepievēršot uzmanību. Aizdares joslas abas puses pavisam asimetriskas veidojas.

5

Iesākumā kvadrātiņi ir 8 valdziņus plati, pēc tam pakāpeniski ik pēc 2 kārtām paplatinās, pa vienam valdziņam “piešmaucot” klāt.

6Man pašai vislabāk patīk tas pelēki zaļi netīri putekļainais tonis. Ja šito pavedienu paliktu zem mikroskopa un sadalītu sastāvdaļās, varētu 100 toņus saskatīt.

Pašās beigās visapkārt  neitrāla brūni-pelēka apdares maliņa rievotā rakstā. Apraksts ir atrodams pērnā gada 19.novembra Praktiskajā Latvietī

7 Zeķes ir pilnīgi bezjēdzīgs aksesuārs, kas tika adīts vienkārši adīšanas pēc. Šādi – pa apli adot krāsas nepaspēj nomainīties, tādēļ rīkojos ļoti viltīgi. Adīju no 2 kamoliem un , lai ,dabūtu daudzmaz vienādas , ik pēc 4 kluču kārtām norāvu dziju un adīju otru zeķi. Mezglu nav. Dzijas savienotas ģeniālajā safilcēšanas-saspļaušanas tehnikā 🙂

Augšējā kluču rinā katrs elements ir 12 valdziņus plats, bet pie potītes katram tikai 8 valdziņi. Apkārtmērs – 6 kvadrāti.

Adatas 2,5mm. Vienkārtīgā Pāces dzija +pēdām Troickas fabrikas 100% vilnas dzija 2 kārtās=kopā 160g

8

Smuko balto bilžu autore ir fotoMāra

Zilumu meklējot

Kārtējo reizi mēģināju uzadīt jūru.1

Salasīju vienu zili zaļu čupiņu savos kāmja krājumos (plus nedaudz baltuma putām) un sadomāju vienā bildē salikt. Piecgades plānā tāds objekts bez īsti latviska nosaukuma (angliski cowl jeb, capelet)…šallkrāga, pončo jeb plecu sildītājs. 2

Sākts no augšas, pēc tam divās vietās strauji pieaudzēju valdziņus. Pēc tam – pavisam vienkārši cilindriska truba pēc swinga principiem.3

4

5Nu re, ja zilas debesis atspīd jūrā, tad kādu kipatiņu no tā ziluma var arī ūdenī atrast.

Pie reizes ,kārtējo jocīgo cepuri notestēju. Pavisam primitīvu.

6Iesākot ar vaļējiem valdziņiem, adām cilindru – 2xcepures garumu ar pamatīgu rezervi.7

Izgriežam ar kreiso pusi uz āru , savērpjam kā konfekti un izvēršam atkal uz labo pusi.

8Šitādā stadijā var pielaikot un pēc vajadzības paadīt garāku. Nobeigumā savienojam sākuma un beigu kārtas.

Un tad ejam bildēties 🙂

9

10

11p.s. Ziemu nemaz negaidu…

Halyard šalle

Gatavojoties šaļļu meistarklasei uzadījās vēl viena…kārtējā pusapaļā šalle.1

Halyard tulkojumā nozīmē  “tauva”. Man gan , nekas tāds, prātā neienāktu. Ja nu vienīgi … mazus vilnīšus spēju saskatīt. Ravelry gan tas nav no populārākajiem projektiem, bet interesanti paskatīties dažādos krāsu salikumus. Nez kāpēc to košo un krāsaino dziju parasti kombinē ar baltu. Es speciāli meklēju ko ļoti tumšu, gandrīz melnu.

2

Valdziņu pieaudzēšana notiek tikai abās malās.3Vienu interesantu  knifu iemācījos. Visiem zināmais zvaigznīšu raksts (kad 5 valdziņus saada kopā, uzreiz izadot 5 jaunus) daudz vieglāk izadāms, un glītāk izskatās, ja iepriekšējo kārtu izada ar 1,5 mm rupjāku adatu.

Tas ir – turpkārtu izadām labiski ar rupjo adatu, bet atpakaļkārtā “zvaigznītes” kreiliski un pa vidu vēl viens kreilisks atdalošais valdziņš, ar smalko adatu.

Dzija – Drops Delight 2 fices (06 un 05) un ~ 100g tumši pelēkas merīnvilnas (oda zarna, satīta 6 kārtās, pirkta visiem zināmajā Brieža ielas tirgotavā). 3mm adatas.

p.s. Kad gatavo šalli mazgāju – nenormāli oda pēc īstas aitas. Tas norāda, ka vismaz viena no dzijām ir patiesi dabiskas izcelsmes

4Tīri tehniski ar ģeometriju neesmu apmierināta. Bildē redzams – pa vidu tāda kule, kur vajadzēja būt taisnai līnijai.

Ja tas sākums (pirmās 10-20 rindas) būtu normāli  izstrādāts un valdziņus pieaudzētu arī pa vidu, noteikti būtu labāk.

5

Vēl viena igauniska šalle

Es, kā jau apzinīga skolotāja, gatavojoties kursu nodarbībai par šallēm uzadīju lielgabarīta paraudziņu. Par volānšalli īsti nevarētu saukt, man vairāk piemērots šķiet pīrāgšalle jeb apaļšalle. Katrā gadījumā precīzas instrukcijas nav – vienkārši variācija par tēmu.

Dzijas toņi īpaši labi izskatās tieši ficē…adījumā par daudz izteikti svītrains.

Savu iecienīto igauņu Aade Lõng Artistic līdz šim adīju satinot kopā ar kidmohēru. Šoreiz izmantoju jaunu tehnoloģiju – dažas kārtas adīju no diviem pavedieniem (vilna+kidmohēra), bet dažas tikai no vienas kidmohēras. Vilnas dzijas pavediens vienā gabalā , kidmohēru ik pa laikam mainīju (laikam kādi 7 toņi pavisam).

Nedaudz paeksperimentēju ar tehnoloģiju.Sākumā uztamborēju ~120 cm garu g.c. pīnīti, no tās uzlasīju vidējos 30 valdziņus un turpināju adīt nepabeigtās kārtas, katras rindas galā uzlasot no pīnītes pa 2 jauniem valdziņiem.Pēc tam, kad pīnīte “izbeidzās”, šalle vēl nebija pietiekoši gara, tāpēc vienkārši uzmetu pa 2 jauniem valdziņiem rindas galā…Tas ir vienkārāši izdarāms, ja tikai viena dzija (nevis daudzas nesakarīgas efektdzijas, kur ik pa 2 kārtām dziju gali lien laukā).

Lai veidotu izliekto formu, katrā otrā kārtā pieaudzēju 4 līdz 6 valdziņus.

Labiski kreiliskas rindas neregulārā kārtībā. Ārēja malā “caurā vīle” – starp divām kreiliskajam kārtām ada /o/o/o/o/o (atkārto 2 valdz.saadīti, apmetums) un tamborēts volāniņš katrā pīnītē tamborējam 2 garos stabiņus ar g.c.pa vidu

Kopā sver 215 g, tas ir aptuveni puse no vilnas šķeteres un pa drusciņai no kidmohēras dažādos rozīgi lillā toņos. Adatas Nr3,5.

Kopējais garums (īsākā mala) 220cm. Platums centrā 42 cm.

…adījās jau feini, bet nu kā lietojamu objektu sev neatzīstu. Jūtos tādā kā “tante”. Nez, vai forma, vai krāsa būtu vainīga.