Zilā ir mana krāsa Nr1 un vienmēr ir paticis spēlēties ar vairākiem toņiem vienā darbā. Ir sakrājies pietiekami daudz vasarīga materiāla jūras toņos – pārsvarā lietuviešu ražojuma lins. Tas gan ir tik smalks, ka jāada 2 kārtās.
Viens eksperiments ar piegrieztnes konstrukciju. Kimono ar slīpu plecu līniju.
Noskatīju adīšanas draudzenei interesanta silueta topiņu un palūdzu , lai nobildē izklātā veidā. Paldies Kristīnei! 🙂
Sanāca šāda bilde.Nākamais darbs – uzzīmēt piegrieztni dabīgā lielumā un izdarīt aprēķinus. Pieņemot, ka apakšmala, kas ir nedaudz virs gurnu līnijas ir 50 cm, ar primitīvas vektorgrafikas palīdzību uzliku virsū bildei nosacītas rūtis 10x10cm.
Tagad atliek tikai rūtis uzzīmēt uz papīra un, savelkot līnijas piegrieztne reālā izmērā ir gatava.
Piedurknes tiek adītas pa apli bez vīlēm, sākot no elkoņa. Uzmetu 2×34 valdziņus un iezīmēju 4 valdz augšā (nosacīti tā būs pleca vīle) un 4 valdziņus apakšā (it kā paduses un sānu vīles vietā). Tālāk process notiek pa apli uz apaļadāmajām adatām. 
Mēģināju bildē pierakstīt valdziņu pieaudzēšanas gaitu. No sākuma padusē adām taisni, bet pleca vietā pieaudzējam pa vienam valdziņam abās pusēs iezīmētajai līnijai katrā 4 kārtā. Tas veidos ļoti proporcionālu pleca slīpumu.Tālāk skat. ciparus iepriekšējā bildē.
Pēdējos 5 cm sanāks adīt turp-atpakaļ – pleca daļā vēl turpinām pieaudzēšanu, bet apakšā veidosies vidukļa līnija.
Kad abas piedurknes/sānu daļas no pelēka lina gatavas, adām trūkstošos taisnstūrus nepabeigtajās kārtās.
Pēc visiem swing tehnikas paraugiem. Krāsu laukumi rievotā rakstā zili, pauzes – gludi labiski no pelēkā lina.
Visi diegu gali smuki krājas vienā darba pusē. Ieadīt uzreiz nebūtu prāta darbs, jo adījums ir pietiekoši vaļīgs un lins noteikti gribēs līst laukā.
Ar spicas lāpāmadatas palīdzību diegu galus pa vienam savelkam malas vīlē (kādus 2-3 cm, vairāk nevajag!) 
Lieko nogriežam. Un tālāk rīkojamies īpaši gudri – slinkums, tak ir progresa pamats! Nošujam ar šujmašīnu (platu zigzagu) Uzmanīgi tikai, lai neizstaipītu to malu. Tagad visi diegu gali būs kapitāli nostiprināti un atliks tikai rūpīgi sašūt detaļas kopā. Pareizi būtu to darīt no labās puses.
Pleca vieta un piedurknes centra līnija.
Apakšas nosacītā “sānu vīle” – tur, kur jāpieaudzē katrā kārtā veidojas diegan lieli caurumi.
Gatavs! (+ apakšmalai un piedurknņu galiem neliela apdare ar tamboradatu)
Rokoties pa savu arhīvu atradu vēl divas adītas “jūras”
Lielformāta paraudziņš (tapis~5 gadus atpakaļ), kam piedurknes noārdīju, šobrīd kalpo par vestīti.
Bilde no Hedvigas kundzes avīzes.Vairāk kā 10 gadus atpakaļ adīts, mīļš un arī daudz valkāts. Tagad gaida, kad pārvērtīsies par spilvena pārvalku un dzīvos otru dzīvi 🙂
Laikam sanāks, ka vēl pēc 5 gadiem būs jāada nākošā jūra…
Šāda bilde mani traku padara un uzlabo noskaņojumu jebkurā laikā, vietā utt. Tās ir vārdos neaprakstāmās krāsas.
Atkal kārtējais mēģinājums to bildi materializēt…uzadīt.
Ideja un pats sākums špikots no Ravelry, bet reāli es vienkārši mēģināju izadīt dziju galus, kas ar laiku iekrājšies.
Mēģināju nedaudz nojaukt to regulāro ritmu, “pauzes” adot katru reizi šaurākas (no 12 līdz 2 kārtām)
Ārmalu taisīju tādu – pēc iespējas nevienādu un viļņainu. Gar kanti – I-cord.
Pusfabrikāts – swing ar visām no tā izrietosajām sekām un saspraužamajām adatām.:)Procesā mēģinaju noturēties pie formulas – melodijas garums 20, ritms 4321234.
Needle B 