Vakar Dobeles amatu mājā biju uz īstiem cimdu svētkiem. Cimdu izstādes atvēršana un tāds mazs, mīļš cimdu adītāju tusiņš. Patiesībā pēdējo pusgadu nevienu “lielgabalu” neesmu uzadījusi, jo adījās tikai cimdi, vēl nedēļu atpakaļ prātoju, ka pēc izstādes atklāšnas beidzot pievērsīšos džemperim, bet nekā – galva vēl pilnāka ar traku cimdu idejām.
Kartē iezīmētas vietas no kurienes sabraukuši izstādes eksponāti.
Bezgala daudz ko skatīties un pētīt. Cimdi ar stāstu. No skapja apakšējās atvilknes vai pūralādes apakšas izcelti, no avīzes iztīti, sažuvušie vaivariņi nopurināti un izlikti gaismā, lai visi var apskatīties un palasīt Cimda dzīvesstāstu.
Tādu ielāpu pirmo reizi redzu
Te tiešām ir brīdis jāpakavējas, lai to visu izlasītu. Fantastiski, ka ir cilvēki, kas šīs savas dzimtas relikvijas sargā, glabā un atsūta citiem parādīt.
Tālāk mazas drusciņas no tā, kas acīs iekrita (man jau tuvāks, tas trakais gals, bet arī tajos – pareizi etnogrāfiskajos atradu tāāādas pērles)
Tas trīsstūrīšu pečvorks mani neliek mierā. Nu riktīgs meistarstiķis!
Pirms izšūšanas to cimdu var nedaudz pafilcēt – uz gludāka un stingrāka fona vieglāk šūt.
Pirmie 3 ir uz gluda fona uzfilcētas aitas sprogas. Traki dekoratīvi izskatās.
Slinkais žakards – pēdējā laika atklājums.
Divi fascinējoši cimdu pāri. Man šķiet, tos jostu audēja adījusi. Tumšā ir zeķu dzija ar krāsu pārejām.
Cimdam oderē “vēstījums” ieslēpts.
Te gudri iekodēts adītājas personas kods.
Tunežiski tamborēts spundiņraksts (entrelac), turklāt vēl ar oderi.
Šis nav prātam aptverams – adītai oderei pa virsu mezglojums, turklāt no vilnas dzijas!
Par pirmajiem cimdiem kreisajā pusē – īpašs stāsts: pavasarī Amatu mājā ciemojās nīderlandiešu adītājas, kas iemācīja tehniku, ko sauc par twined knitting
Arī tādi var būt cimdi. Filcēti! Ļoti ērti un mīlīgi.
Izstāžu zāles durvīs milzīgs adīts XXXL gabarītu cimds kā simbols.
Cimdi, cimdi un vēlreiz cimdi. Cits par citu interesantāki (pat apēdami!)
Tak paadīt arī drusku vajag.
Brauciet skatīties! Tur ir daudz ko pētīt. Ja pareizi atceros, tad 70 autoru 439 cimdi (puscimdi un mauči) – dažādi, etnogrāfiski, pavisam traki un arī tādi, ar stāstu.
Nobeidzot, 2 cimdu pāri, kas visvairāk iekrita sirdī un gribu pamēģināt ko līdzīgu.
Ar baltu kidmohēru šūtas dilles uz veļasmašīnā safilcēta pamata.
Tā arī nesapratu – kas tas bija – uz tumša labiskā fona balts kreiliskais ornaments. Valnītis arī ir reljefi kreilisks. Nu traki interesanti. Jāmeklē vēl vienas adatas un jāķeras klāt…džemperis vēl lai drusku pagaida 🙂
Needle B 