Begemots Mū

Drusciņ paākstījos vienu zvēru uzmargoju. Kaut kas pa vidu starp begemotu un gotiņu.

Vispirms top noteikts  African Flower motīvu skaits jautrās krāsās (pavisam 44 gab.) Ārējā mala visiem vienā krāsā – tā mazāk kļūdas un paviršības redzamas.

1Patiesībā tas ir pāris vakaru darbs. Ja būtu vienkrāsaini, noteikti ietu ilgāk un garlaicīgāk.

7Katru motīvu nobeidzot atstāju tik garu diega galu, lai būtu ērti adatā ievērt un uzreiz piešūt vajadzīgajā vietā.Oriģinālais apraksts nāk no  Ravelry. Bet  Osinkas meitenes dažādas versijas ir izmēģinājušas un tur daudz labas bildes var atrast, ko vēlāk par špikeri izmatot.

2

3

4

5

6Tehniskās detaļas – Tamboradata Nr.2. Dažādi diegu atlikumi. Baltais – gandrīz vesels Īrisa diegu kamoliņš. Sintepona pildījums. Diegu galus iekšpusē nemaz nevilku iekšā . Kārtīga rotaļlietu meistare noteikti kritizētu, jo pildījums spīd cauri, vajadzētu būt stingrākam, bet man tik un tā viņš pašai ļoti patīk 🙂

P.s. Baltu begemotu zaļā zālē ir tikpat grūti nobildēt kā melnu sumi baltā sniegā. Tas zvērs dzīvē ir daudz simpātiskāks .

Iztikas minimums

Mans iztikas minimums ir tas, bez kā es nemaz nespētu eksistēt.

6Precīzāk būtu – adāmadatu minimums, kas man ikdienā nepieciešams. Ir jau sapirkti visādi adatu maki u.c. pričendāļi, bet, ja vaļaspriekam varu atļauties atvēlēt veselu istabu, tad varu iekārtoties maksimāli ērti. Tā karājoties aukla nostiepjas un nekas īpaši nepiņķerējas. Pati ideja noskatīta internetā. Pāris gadus šim nolūkam izmantoju adītu paraudziņu, kas uzkārts uz nagliņas. Praktiski, bet ne sevišķi dekoratīvi.

Drusku sabildēju procesu. Man jau liekas, ka viss bez vārdiem skaidrs – pietiek ar bildi.

1Pirmkārt, vajadzīgs rāmītis (šim tā būs jau 3 vai 4 dzīve)

Otrkārt, stingra materiāla šablons, kas tiks apvilkts ar elastīgu materiālu (adījumu). Baltais šablons ir nedaudz mazāks par rāmi. Ieliekam šablonu rāmītī un izurbjam 4 caurumus.

Treškārt, “māksla”, kas tiks likta tajā rāmī iekšā. Pietiekami elastīgs adījuma gabaliņš.

2Vispirms caur šablona augšējiem un apakšējiem caurumiņiem izveram aukliņu (man pa rokai bija lentīte)

3Tagad šablonu apvelkam ar adījumu, stingri savelkot. Droši vien, ka varēja papildus nopolsterēt. Brīvie lentītes gali tiks izvērti caur rāmja caurumiņiem.4

Skats no kreisās puses.

5Nu re, varam kārt pie sienas 🙂

 

 

 

Izstāde Dobeles Amatu mājā

Sestdien, 1.oktobrī Dobeles amatu mājā atklāja iztādi. Darbu autores – studijas “Avots” adītāju grupiņas “meitenes”. Es tur tēloju skolotāju reizi mēnesī un mēģinu iemācīt to ko pati esmu samācījusies , rakājoties interneta dzīlēs. Visčaklākajām dalībniecēm ir pavisam sirmas galvas, bet tik jaukas un radošas idejas, ka joprojām nepārstāju brīnīties.

Kopbilde pie Amatu mājas durvīm…

Laikam otro reizi mūžā rāpoju pa trepēm un staipīju makšķerauklas…pašrocīgi pieliku roku izstādes tapšanā (lielāko darbu gan paveica pašas dalībnieces)

Bilde no ārpuses… XXL izmēra sniegpārsliņas logā.

Sorry par nepareizo gaismu…spilgtā saulē neprotu nobildēt, bet radošo piegājienu ckmdu un zeķu adīšanā ļoti gribas iemūžināt.

Interesants telpisks objekts – siena zārds kā pakaramais, uz kura izlikt cimdu un zeķu kolekciju. Liela daļa dullo zeķu ir ļoti ērtas un vislabāk izskatās kājā uzvilktas, bet plaknē ļoti grūti parādāmas. Ja labi ieskatās, var atrast pat kautko no etnogrāfijas…Jo tālāk jo trakāk 🙂 Man patīk.

Nākamā bildē – puķu zeķes, kas arī manā piecgades plānā ierakstītas.

Smukas apdares detaļas tuvplānos.

 

Heksagonu slimība arī līdz Dobelei atnākusi. Šoreiz – tamborēti un sākti no centra uz ārpusi un pēdējā rindā satamborējot kopā.

Izrādās, ka sešstūru izvietojums un papēža konstrukcija ir ļoti līdzīga adītajām heksagonu zeķēm.

Izrādās, ka pastalas var reizē ar zeķēm uzadīt

 

Klasika rullē. Šo noteikti derētu izmēģināt zeķu dzijā.

“Cepurzeķei” pavisam netradicionāls risinājums.

Interesants dekors. Man ir aizdomas, ka tas ir no audēju dziju pārpalikumiem tapis. Galos piesietas aptamborētas metāla “šaibas” smagumam.

…un atkal ir pilna galva ar idejām. Ziema nāk un zeķu skapī netrūkst, bet neviens jau neliek viņas vilkt kājās. Man liels prieks, ka radīšanas (adīšanas) prieks ir primārais ne tikai man, bet daudzām manām meitenēm.Ir tik labi sajusties, ka kāds ir vēl tik pat traks 🙂

Ragu šalle

Realizēju sen lolotu ideju – uzadīju interesantu šallīti, kas vairāk gan domāta smukumam, ne siltumam.

Pamatideja špikota no Fibermanias bloga. Nevaru izskaidrot kāpēc, bet ļoti pievelk šīs meistares košie krāsu salikumi.

Man noderēja arī kā lielisks mācību materiāls – reāls paraugs adīšanas kursiem, jo te ir ietverti vairāki, it kā vienkārši, bet iepriekš latviski maz aprakstīti adīšanas tehniskie principi.

Pamatprincips – pečvorka kvadrātam pieadām klāt “ragus’, kurus pakāpeniski sašaurina. Loģiski, ka pamatraksts ir turp-atpakaļ labiski ( es jau nemaz citādi neprotu).Izgāja ptuveni 70 g  4kārtīgās zeķu dzijas, adatas Nr 2,5.

Tātad – sākam ar vaļējo valdziņu uzmetumu.Vienkāršākais ir, ar rupju palīgdiegu uztamborēt pīnīti (man bija 91 – nepāra skaitlis!)

Pēc tam no pīnītes aizmugurējiem pārstaipiem uzlasām valdziņus.Lai neputrotos, iezīmējam labajā pusē vidējo valdziņu.( Ja tehniski būs pareizi uzlasīti, tad pēc tam, ragus adot, paīgdiegs viegli noārdīsies).

Turpmāk katrā turpkārtā saadām vidējos 3 valdziņus. To var darīt dažādi, es parasti daru šādi:

Vēl viens knifs – lai rievotā adījuma klucītim būtu akurāta nocelto valdziņu maliņa –

1.kārta (labā puse) pirmos 3 valdz noceļam tā, lai malā būtu glīta pīnīte, diegs pa darba kreiso pusi, adām labiski visu rindu līdz galam.(pa vidu, protams, pečvorka saadījums)

2.kārta (kreisā puse) pirmos 3 valdz.noceļam, diegs pa priekšpusi (kreisā puse!), adām labiski, kamēr uz adatas paliek 3 valdz, pēdējos 3 valdz. kreiliski.(vidējo, pečvorka saadījuma valdz..-kreiliski)

Mēģināju tuvplānā nobildēt kam vajadzētu sanākt. Mala no kreisās puses izskatās tāpat.

Pēc tam uzlasām pusi no uzmetuma pīnītes valdziņiem un adām spico ragu atsevišķi, pakāpeniski samazinot valdziņu skaitu.Es saadīju katrā 12.kārtā (ja gribas īsākus to galus, tad katrā 8tajā). Saadīšanu veic abās pusēs, blakus smukajai nocelto valdziņu maliņai – tas ir saadām 4 un 5 valdz. no adatas sākuma un no tāpat no beigām.

Beigās atliek tikai  galos  piešūt pērles un dzijas pušķus.

Šajos briesmīgajos novembra gaismas apstākļos nekādi neizdodas dabūt pareizās krāsas.

Stikla pērles – Lailas Strazdiņas autordarbs.

Patiesībā pirmās bija pērles…šalle pati pieadījās klāt.

Finālā parādās jautājums:”Kāda mārrutka pēc visas šīs izdarības, ja varēja sākt no stūra, uzmetot 3 valdziņus un pēc tam veidot kvadrātu pieaudzējot? “

Noro un Mīļākais džemperis

Noro ir brends, kas neprasa īpašus komentārus. Te var palasīt un bildītes paskatīties. Tas ir ļoti kvalitatīvs dzijas materiāls kolosālās krāsu pārejās. Nereti tas tiek pieskaitīts pie ekskluzīvās kategorijas.Sapņoju par to jau sen un šis tas jau ir iegādāts ārzemju internetveikalos. Nu beidzot kāds ir sadūšojies un arī Rīgā varam aptaustīt pirmās bezdelīgas. Ceru ka viņiem labi tirgosies, un adošā tauta spēs novērtēt patiesas vērtības.

Pakāpeniski brienam laukā no aizkrāsnes. Mums taču ir tik daudz labu adītāju,kuras pat sapņos nav redzējušas, ka pasaulē ražo arī ko tādu. Ārprāts, cik daudz nav redzētu labu adījumu, superīgu ideju un filigrānu izpildījumu, bet visu sabojā materiāls – turku akrils, jeb vatei līdzīga krievu laiku  mohēra….cik nav dzirdētas žēlabas par to, ka darbs pēc pirmās mazgāšanas vairs nav lietojams.

Pirmajā mirklī, saprātīgu cilvēku noteikti atbaidīs cena. Bet savējie sapratīs.Tas ir domāts mums – trakajām (p.s. es šobrīd esmu bezdarbniece, kam tikko beidza pabalstu maksāt!)   Nu kas ir 40 Ls? Dažas grāmatas, teātra izrādes, rokassomiņa vai zeķubikses – es no tā visa atsakos un izvēlos ekskluzīvu dziju. Un pērku ar domu, ka tas noteikti būs “mīļākais džemperis”, nevis kārtējais skapja siltināmais materiāls.

Tagad konkrētāk par manu pēdējo ražojumu.

Pirmkārt, paldies Lapsai par manas pirmās idejas nokritizēšanu.:) šis variants ir noteikti labāks, turklāt šī dzija burvīgi ārdās un nemaz nezaudē savas jaukās īpašības.

Viena no pirmajām tiku pie katla… un izvēlējos visputekļaināko un neizteiksmīgāko no krāsu variācijām.Nu patīk man tie dubļu-dūņu-pelējuma toņi!

Noro Flower Bed ( 100g/360m Silk 35%, Kid Mohair 35%, Lambswool 30%) pavisam 400g, vairākas apaļadāmās un zeķu adatas Nr2,5

Ideja patiesībā ir nākusi sakrustojot divus manus pērnā gada darbus.Pamatā viscaur ir rievotais raksts (no abām pusēm izskatās vienādi) Ja jāada pa apli, tad viena kārta kreiliski, viena labiski. Ja adām turp atpakaļ – tad visu laiku labiski.Vīļu šūšanas praktiski nav.

Tas pats pečvorka kvadrāts jau vien ir, vai nav vienalga no kuras vietas sākam.Pamatprincips – katrā otrajā kārtā pieaudzē 8 valdziņus.

Pats sākums-ap diega cilpu uzmetam 8 valdziņus (es to daru uz 3 adatām, uz vienas 4, uz pārējām pa 2iem valdziņiem – lai rindas sākums nenojūk).Pirmajā kārtā atkārto (1 labiski 1 kreiliski)…šie labiskie valdziņi pēc tam būs kvadrātu diagonāles.Otrā kārta – adām labiski, abās pusēs šiem diagonāles labiskajiem valdziņiem no starppavediena griezti izadām pa vienam labiskam valdziņam (kopā būs 8 jauni valdziņi…valdziņu kopskaits kārtas beigās 16).Un tā atkārtojam vienu kārtu kreiliski (labiski izadām tikai izceltos diagonāles valdziņus) un vienu kārtu labiski, kad izdarām pieaudzējumus.

Te nu nekādi neiztikt bez valdziņu marķieriem.

Te ir viens knifs kā savaldīt daudzos valdziņus, kas spītīgi mūk nost no zeķu adatām – vajag uzvilkt prastu matu gumiju, kas to centru satur kopā.Kad valdziņu skaits ir pietiekošs, pārejam uz apaļadāmajām adatām.

Pirmos uzada 2 kvadrātus, kam diagonāle ir puse no platuma. Augšējos valdziņus atstāj uz garas apaļadāmās adatas, apakšējās adām trīsstūri (turp atpakaļ labiski) , saglabājot labiski kreilisko svītru ritmu. Katrā otrajā kārtā samazinām valdziņu skaitu par 4 (kārtas sākumā un beigās saada pa 2 labiski kopā, bet kārtas vidū smuki saadām 3 valdz kopā)!!!Nesavelkot apakšējo malu un uzmanoties, lai vidū saadītais labiskais valdziņš izskatās tikpat kārtīgi kā iepriekš pieaudzējām.

Augšējo daļu adot, padusei aptuveni 2 cm norauc, bet pēc tam valdziņus saada tikai vidū (kā visparastāko pečvorka kluci).ārējā mala pati veido reglāna līniju.Pirmo jāada muguru – pēc tam būs ērtāk priekšpusi piemērīt. Piedurknei adīju atkal  kvadrātu, sāktu no centra, kam ārējās malas garums sakrīt ar mugurdaļas reglāna līnijas garumu (šīs vīles gan pēc tam jāšuj)

Kad reglāna vīles sašūtas, uzvilku visus valdziņus uz garas adatas un adīju apdari.Sanāca gandrīz kā kvalitātes zīme:)

Šobrīd liekas, ka ir sanācis OK. Un tas varētu tiešām būt mans “mīļākais džemperis”.

Tagad tik derētu tikpat ekskluzīvas krelles lillīgi zaļā dubļu pelējuma krāsā ar vecu sudrabu.

Kur likt vecus džemperus?

Jau labu laiku mani nodarbina šis jautājums, jo saadīts ir milzu kalns, 95% tikai sev.

Mani saista pats adīšanas un eksperimentēšanas process, dažus darbus uzvelku tikai pāris reizes studijas skatēs.

Ļoti bieži izārdu, un dzija dzīvo otru un trešo dzīvi kādā segā jeb vīriešu zeķēs (tas manas vīramammas hobijs).

Bet , kopš esmu aizrāvusies ar pečvorku un nepabeigtajām kārtām nākas atzīt, ka tā “māksla” ir tikai vienreizējai lietošanai….jeb jādarbojas ar šķērēm.Pāris gadus atpakaļ izmēģināju un – iepatikās man šī ideja…no veca (morāli, bet ne fiziski) džempera uzšūt jaunu spilvenu.

Mazgabarīta dzīvoklī, protams tādu izvirtību neatļautos, bet vasarnīcā ļoti noder.Mana Dārziņu vasarnīca ir vieta, uz kuru pārceļo dažādi priekšmeti (mēbeles, veca sadzīves tehnika, apģērbs), kurus iedzimtais skopums neļauj izmest. Ir pietiekoši daudz vietas pieticīgiem radu tusiņiem un tad spilvenu nekad nevar būt par daudz.

Tīri tehniski apakšējo valnīti atstāju neskartu, bet sānu malas  un augšu brutāli nogriežu gar lineālu. Kreisajā pusē odere arī no kaut kā “vienreizlietota”, piemēram svārkiem. Tad 3 malas sašuju kopā ar šujmašīnu un gar 4. malu iešuju garo rāvējslēzi. Apgrieztās spurainās malas pēc tam noeju ar blīvu zigzagu.


Viens eksperimenta pusfabrikāts beidzot atradis pielietojumu.Pamatideja bija “Balts visādās variācijās”.


Te var redzēt kā es savienojuma kārtai pa virsu mēģināju tamborēt. Vispār jau, nav slikti.

Reiz bija pečvorkains pončo.Bija …un izbija, toties tagad ir spilvens.


No viena nepabeigto kārtu džempera iznāca 2 vienādi spilveni.

Lai būtu praktiskāk, nenoslinkoju, bet vienā malā sašuvu rāvējslēdzi. Starp citu, Rīgā, Matīsa ielā ir pogu un diegu veikals, kur šitos var dabūt uz metriem dažādās krāsās. Precīzi neatceros, bet maksāja nenormāli lēti.

Un to “sunīti” ( mehānismu) var izvēlēties kādu krāsu jeb formu grib.

Pildījums ir dažāds.Divos ieliku vecus spalvu spilvenus, bet divos ieliku parastu cirptu izmazgātu aitas vilnu, kura gaida kad beidzot ķeršos pie vērpšanas.


Tudi-sudi raksts, jeb nometnes atskaņas

Šī gada Musturometnē bija pastiprināta interese par vienu diagonālu tamborējuma rakstu.

….viens vecs, labs un aizmirsts tamborraksts, kas pateicoties Musturklučiem atkal tiek izcelts saulītē. Sarežģīti, liekas pirmās 6 minūtes, pēc tam iet kā pa sviestu. Man ir ļoti mīļš, jo tā var likt lietā daudzos dziju atlikumus.

Mana mamma (tāda, “svētdienas tamborētāja”) ir virtuves ķeblīšu virsmas apgreidojusi un pat vesalu klubkrēsu tā aptamborējusi .

Neregulāras svītras .

Krāsu mainām ik pēc 2 kārtām…t.i. visi diegu gali būs vienā malā.

Pēc nometnes atcerējos, ka derētu sabildēt normālā gaismā vienu agrāko laiku darbu.

Vasarnīcas lielā dīvāna pārklājs. Reāli ikdienā  vasaras sezonā tiek lietots vismaz gadus 10.

Sver vismaz pāris kg un uz to brīdi es izlietoju visus silto toņu vilnas dzijas galus, kas mājās bija atrodami.

Nav gluži tā, ka krāsas uz dullo liktas.Es izvēlējos par pamatu to dziju, kuras bija visvairāk  un tās svītras ir regulāri izkārtotas.

Zaļās svītras atkārtojas ik pēc 2 kārtām. Pārējās gan ir pilnīgi brīva improvizācija.  Ā, un papildus viscaur iet tāds tievs kokvilnas pavediens no sērijas “salt & pepper”.

Ja tā rūpīgāk ieskatās, dziju rupjums ir stipri atšķirīgs. Lai svītras veidotos vienāda platuma, rupjākās rindās katra rūtiņa sastāv no 2 stabiņiem un 2 g.c. pīnītes, bet smalkāko dziju tamborēju katrai rūtiņai 3 stabiņus un 2 g.c. pīnītes.

Mēģināju uzzīmēt tehnisko zīmējumu pa soļiem.

1.kārta Sākam ar 5 g.c. pīnīti.3 g.c atstājam pacēlumam , 4tajā cilpiņā (skaitot no adatas)un 5tajā tamborējam pa vienam garajam stabiņam. Bildē skat.  sarkano 1.

2.kārtā (shēmā zaļā krāsā) 5 g.c. pīnīte. 3 g.c atstājam pacēlumam , 4tajā cilpiņā (skaitot no adatas)un 5tajā tamborējam pa vienam garajam stabiņam. Ar savienojuma stabiņu piesienamies pie pirmās kārtas stūra ( shēmā savienojuma stabiņa apzīmējums ir X), pēc tam pacēlumam 2 g.c. un 2 garie stabiņi

3.kārtā (shēmā sarkanā krāsā) iesākumā atkal 5 g.c. ,2 garie stabiņi, savienojuma stab. Piesienoties pie iepr. kārtas stūrīša.utt.

! Dziju mainām ik pēc 2 kārtām, shēmā katru kārtu zīmēju atšķirīgu, lai būtu uzskatāmāk.

!! Varbūt, ka katra kvadrātiņa sākumā vajadzētu nevis 2, bet 3 gaisa cilpiņas.Man likās, ka ar 2 sanāks stingrāks.

Šīs vasaras nometnes

Tikko beidzies viens traks laiks šinī vasarā…pilns ar pozitīvām emocijām un jaukām atmiņām. Pirms tam gan bija sagatavošanās posms ar neiztrūkstoši drudžainu drēbju, pērļu, kamolu, tehnisko aprakstu utt. meklēšanu, kārtošanu…vārdu sakot ārprātīgs bardaks mājās un vasarnīcā. Kā bezmaksas pielikums vēl 30grādīgs karstums vairāku dienu garumā.

Musturnometne

Tradicionāls domubiedru tusiņš 3 dienu garumā, jau 4 gadu pēc kārtas.Ezergribieši ir ir jau iepriekšējā gadā testēta vieta. Svarīgi ir, lai būtu pietiekami daudz vietas, jo mūsu tak ir tik daudz (šogad esot gandrīz 60 cilvēku bijis)

Ierodamies ar visu ekipējumu…no malas tas ir labs skats.


Jo lielāks makšķernieku krēsls, jo labāks

Zem ozola kuplajiem zariem ērti iekārtojamies un kaifs 3 dienu garumā var sākties.

Man pārsteigumu sagādāja Dolly.Viņa bija sagatavojusi meistarklasi organzas puķīšu veidošanā. It kā zināma lieta, bet pāris jaunu knifu un gatavas piegrieztnes. Te var visu smuki pa solim Picasā apskatīt. Stihiski-organizēti sadalījāmies pa interešu grupām un citas mācījās brošas šūt, citas dekupāžas tehniskos knifus un galdautu adīšanu no centra, bet citas vienkārši baudīja dzīvi un adīja labiski pa apli (kā es).

Viesu mājas saimniece ir floriste un apkārtnē ir ļoti daudz interesantu objektu.Es ielīdu nobildēties pie lillā lobēliju “stariņiem”.

Marķieru šovs…demonstrējam kā ar minimāliem līdzekļiem no nelikvīdu materiāliem var tikt pie jauniem valdziņu marķieriem

Šādi darbojoties var “piešaut roku” un auskaru cilpiņas pēc tam sanāks pavisam smukas un vienādas

Ne tikai adām, bet arī tamborējam arī, protams.

Ne tikai adām, bet arī priecājamies par citu uzadīto (sapērļoto)

Nevar zināt kurā brīdī kādu shēmu ievajadzēsies, tādēļ jāizmanto jaunākās tehnoloģijas.


Un lielākais pārsteigums man bija Ievas nometne.Jautrākais ir tas, ka tā sekoja uzreiz pēc Mustura nometnes.

Es gan tur pabiju 1 dienu ne kā dalībniece , bet kā “mācītāja”. Bet arī tas netraucēja pilnībā izbaudīt to kolosālo gaisotni, kas tur valda.

Nedēļu atpakaļ man piezvanīja un piedāvāja, vai negribu pāris nodarbības novadīt.Es, protams, nedomājot , piekritu un tikai pēc tam apjēdzu ko esmu sasolījusi. Man taču nemaz nav pieredzes vienlaicīgi 25 cilvēkiem mācīt turēt rokās tamboradatu. Turklāt 2 stundu laikā katrai dalībniecei ir jāuztaisa reāla lieta.Pirmajā nodarbībā tā bija tamborēta koraļļu puķe, otrajā tamborēta rokassprādze jeb kaklarota no makšķerauklas un pērlītēm.

Tagad, “pārgremojot” pāris dienu garumā….ir milzīgs gandarījums par to, ka nenobijos. Man pašai liekas, ka izdevās

Te daži meiteņu darbiņi.Visu laiku uzsvēru, ka jāļauj, lai pegazs spārdās…jāizmanto vairākas krāsas, faktūras, visam punktu vēl pieliek pērlīšu izšuvums.Es jau neko priekšā neteicu, tikai parādīju dažas savas puķes, ierādīju kā pērlītes ērtāk uzvērt uz dzijas un vēl pāris sīkumus.Bet rezulāts katrai bija ļoti atšķirīgs. Gan jau kāda bilde parādīsies arī žurnālā.

Vienmēr un visur var mācīties un ko jaunu nošpikot – šis ir mans ieguvums no Ievas nometnes – ideja par to, kā “apgreidot” tamboradatu – ar superlīmi ielīmē pldspalvas kātiņā (vislabāk 3stūru profila, ar gumijas pārklājumu) Cik vienkārši un ģeniāli!!!Salīdzināšanai blakus pieliku savu glauno japāņu Cloveru.

Viens mirklis no pērlīšu tamborēšanas darba procesa. Labi noderēja līdzpaņemtie burku vāciņi, jo galdam bija lielas šķirbas.

Vērtīga ideja

Klejojot pa adītāju blogiem atradu ģeniālu ideju:kā mājas apstākļos nokrāsot dziju garās krāsu pārejās

Kautko tādu var izgudrot tikai fanātiķe! Es līdz šim prātoju kā izmantot milzīgās tītavas, kuras audējas izmanto velkus gatavojot, bet šis variants būs daudz efektīgāks

Šobrīd aktuālākais – atrast piemērotu krāsu, krievu laiku kāmja krājumi diezin vai derēs.

To plastmasas konstrukciju tak noteikti var uztaisīt no saliekamās siltumnīcas detaļām, kas vasarnīcas šķūnītī mētājas….jesss!!!:)