Jakas ideju špikoju no Lapsas .Viņa ir arī smuku aprakstu uztaisījusi. Vispār pirmsākumi meklējami Osinkā kur oriģināls izskatījās daudz prastāk.
Jebkurā gadījumā, lai redzētu interesanto adījuma virzienu maiņu, ir jāizmanto krāsaina dzija – ideāli zeķu dzija ar ļoti garu krāsas maiņas soli (sākuma kārtās ir vairāk kā 250 valdz). Svītras interesanti spēlējas arī vietās, kur krasi atšķirīgs valdziņu skaits (piedurknes, piemēram).
Redz, kā smuki svītrojās 🙂
Kopā izgāja aptuveni 4,5 fices zeķu dzijas+atbilstoša garuma kidmohēra, 2,5mm adatas.Turp-atpakaļ labiski.
Ļoti palīdzēja Lapsas ideja par to, ka jāsāk ar mazu shēmiņu uz rūtiņu papīra noteiktā mērogā. Pēc tam ir viegli rēķināt un veidot savu konstrukciju.
Te, mugurpuses bildē var redzēt kļūdu labojumu…pēc sākotnējiem aprēķiniem sanāca krietni par īsu, tādēļ uzlasīti apakšmalas valdziņi un pagarināts par 13 cm…patiesībā izskatās pat labāk, nekā bija sākumā.
Fonā ir bardaks, kā jau pieklājas laukos…
(Patiesībā jakas īpašniece ir mana māsa, kura ir par 2 izmēriem slaidāka….un pārāk kautrīga, lai tēlotu fotomodeli)
Liriska atkāpe no adīšanas.
Bildēts ir manas mammas īpašumā Gudeniekos…”čūsku dūrēju kakts” tālu un dziļi Kurzmē, tur, kur suiti dumpojas. Autobuss līdz turienei aizbrauc pat 3 reizes nedēļā, un, man par lielu brīnumu,Tele 2 mobilais internets vārgulīgi darbojas.Tā kā pilnīgi nogriezts no civilizācijas tomēr tu neesi. Bet sajūtas ir drīzāk depresīvas, nekā romantiskas.
Neraugoties uz to, ka teorētiski visam vajadzētu ziedēt…man nāk prātā Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Malkas šķūnīša jumts, dīķa ūdens, nektāraugu džungļi…man liekas, ka pat debesis ir nedaudz zaļas
Tie nav vis dadži – ežziede ir nektāraugs, kuru speciāli audzē, lai bitēm nebūtu garlaicīgi.
Smukas ūdensrozes zied ne tikai Vecpiebalgā, bet arī vecajā, zaļajā “Ūdru” dīķī. Ūdens līmenis gan tajā parasti nepārsniedz 1 m.
Tur aiz mākoņiem ir saule… Tur tālu, tālu, aiz aizaugušajiem laukiem ir jūra, un, laikam, Jūrkalne.
Needle B 