Nosaukums nav manis izdomāts, aizņēmos. Ļoti trāpīgs un “piestāvīgs”.
Maijā, citu starpā, netīšām nopirkās viena smuka spolīte. Sastāvs-100% zīds. Savā salīdzinoši garajā adītājas mūžā esmu visādus brīnumus redzējusi, kas zem šī cēlā vārda paslēpts, bet nu šitāds man pirmo reizi gadījās. Uz tausti , tāds kā dzēšlapa, matēts un grubuļains. Nu gruži kā pērnā siena pabiras saslaucītas…
Šis materiāls interesanti spēlējas, ja tiek sajaukts ar vienkrāsainu, citas faktūras diegu.
Iesākumā satinu pavedienu 4 kārtās un adīju paraudziņus klāt liekot dažādu krāsu un rupjumu lina diegus. Mans izvēlētais variants ir bildē pats augšējais – klāt pielikts ļoti tievs lina pavediens tādā – nekādā krāsā.
Bilde no Vaidavas adītāju nometnes – salīdzinājumam tā pati zīda dzija mašīnadījumā kopā ar džinsu zilu viskozes pavedienu.
Kamolā – “pliks” zīds – apakšējais – mans saslauku variants, bet augšā pīnes ar klāt pieliktu alpaku (arī smuki – mīksti un pufīgi)
Tuvplānā rādās riktīgi nobumbuļojies.
Klasiski slinkais siluets un adīšanas secība. Iesākts aptuveni ap vidukļa līniju ar vaļējiem valdziņiem un pēc tam pa apli uz augšu. Sākoties rokriņķu izgriezumiem, atsevišķi muguru un priekšpusi. Plecu līnija ar pareizo slīpunu un pleca gals īstajā vietā.
Kad augša gatava, uzlasa vaļējos valdziņus un ada uz leju. Ērtumam pa visu ekvatoru pieaudzēju jaunus valdziņus ik pēc katriem 10v. Šķībā apakša veidojas no nepilnajām kārtām, pagrieziena vietā atstājot neizadītus 4 valdziņus.
Piedurknes galviņas formu rēķināju pēc seno laiku adītāju bībeles – Maksimovas adīšanas grāmatas (šad tad der atkārtot ābeces zinības)
Pats princips ir šāds:
Puse pieduknes platuma paduses vietā ir 44 valdziņi. To sadalām 3 daļās (I, II un III), atlikumu pieskaitīsim I daļai. I daļa 16 valdziņi, II un III daļai pa 14 valdziņiem.Te noderīgi ir valdziņu marķieri, ko uzveram uz adāmadatas starp valdziņu grupām. Adot tie „staigā līdzi” un ir vieglāk sekot līdzi.
I daļas 16 valdziņi matemātiski tiek sadalīti grupās pa 3 un 2 valdziņiem, atlikumu jāpieskaita pašai pirmajai noraukuma reizei padusē. Norauksim secīgi katras kārtas sākumā 4,3,3,2,2,2 valdziņus.
II daļas 14 valdziņus dalām 3 daļās. Pirmā un pēdējā trešdaļā – norauksim 1 valdziņu katras kārtas sākumā, vidējā trešdaļā norauksim pa 1 valdziņam katrā otrajā turpkārtā. Secīgi katras kārtas sākumā jānorauc 1,1,1,1,1,0,1,0,1,0,1,0,1,0,1,1,1,1,1 valdziņš.
III daļas 14 valdziņus sadalām pa 3, tātad noraucam 2,3,3,3,3 valdziņus.
Izskatās sarežģīti, bet nav tik traki. Galvenais – otru uzadīt iespējami ātri, kamēr nav aizmirsies un lapiņa ar špikeri pazaudēta.
I-cord apdare gar visu perimetru. Nekas nekur nerullējas.
Tehniskās detaļas: 3mm adatas (I-cordam 3,5), drusciņ mazāk par 500g dzijas (zīda oda zarna 4 kārtās+2 kārtas vēl tievāks lins) , zīda ieguves vieta – “ReStyle” Pulkveža Brieža ielā 43.
Kādu brīdi atpakaļ jau vienu tādu nelielu eksperimentu esmu adījusi. Šoreiz sanāca tik labs, ka negribas no kakla ņemt nost. Vienlīdz labi zem mēteļa, un vienkārši tāpat apkakles vietā uz kokvilnas topiņa. Vainīgs, protams ir foršais materiāls – Malabrigo Rios (merīnvilna, 100g/192m) Dūmakaini drūms tonis tieši manā gaumē un bezgala mīksts un mīlīgs. Nopirku pērn, Tallinā mazajā Wool&Woollen bodītē
Ideja nāk no Ravelry. Šis ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, primitīvs, ātri uzadāms un ļoti ērts valkājot. Turklāt bezgalīgas iespējas variācijām izvēloties ārēja malas apdari – var izmantot jebkura klasiskā trīsstūra lakata rakstus. Var pilnīgi iztikt bez tās mežģīnes.
Un tā vēl tā smukā krāsa! Latviski nopērkams pie kāmja
Needle B 