Miķelīšu lasāmie puscimdiņi

Viens smieklīgs fiksais projekts. Uzadījās Miķelīšu lasāmie puscimdiņi.1Tieši tādās miķelīšu krāsās. 2Pamatideja nāk no šejienes. Bet jau pašā sākumā drusku aizdomīgu darīja fakts, ka tik interesantiem un vienkārši uzadāmiem cimdiņiem ir tik maz gatavu projektu Ravelry. Kaut bezmaksas apraksts pieejams jau gandrīz gadu. Sākumā cītīgi izstudēju visus komentārus pie gatavajiem projektiem un uzadīju, neizārdot nevienu valdziņu (oriģinālo aprakstu krietni vienkāršojot).

3

Te var redzēt no kurienes sākts.

6 5 4

Selfijs 3 pozīcijās. 🙂 Ja kārtīgi ieskatās, nemaz nav pa taisno adīts, tur ieslēptas 2 veidu nepabeigtās kārtas ērtumam.

Nobeidzot: – 32 grami 4kārtīgā zeķu dzija, 2mm zeķu adatas… un puse dienas mana laika.

p.s. Neveiksmīgākā vieta ir valdziņu pieaudzēšanas diagonāles no īkšķa vietas uz leju, ja es būtu nedaudz pedantiskāka, tad uzšūtu kādu miķelīti tur pa virsu.

 

Pēdējais šīs vasaras džemperis

1Ja pa rokai trāpās smuka dzija, tad jāada arī kaut kas interesants. Un uzadījās vienā elpas vilcienā, pilnīgi bez ārdīšanas.

Ideja ir špikota no šejienes. Oriģināls ir no daudz  smalkākas dzijas, adīju “uz aci”.  Sākums ir priekšuses apakšā kā klasiskam trīsstūra lakatiņam. Pēc tam veidojam pagarināto  mugurpusi ar nepilnajām kārtām.

2

3Svītras pašas smuki sakārtojas, veidojot lauzto līniju zīmējumu.

4

5

Dzija Noro Kibou (kokvilna 54%, vilna 34%, zīds 12%) gandrīz 350g, t.i. 7 ficītes. Adatas Nr 5 . Ļoti mīksta un mīlīga, droši vien, ka bumbulēsies un novelsies. Laikam gan vairāk šitādu neadīšu, jo grūti trāpīt pareizajos izmēros. Sānu vietas vispār nav un to pusfabrikātu uzvelkot mugurā īsti nevar saprast ko darīt – turpināt, jeb sākt atkal no gala. Šoreiz man vienkārši laimējās.

Šķūnīša saslauku džemperis

Nosaukums nav manis izdomāts, aizņēmos. Ļoti trāpīgs un “piestāvīgs”.

5

Maijā, citu starpā, netīšām nopirkās viena smuka spolīte. Sastāvs-100% zīds. Savā salīdzinoši garajā adītājas mūžā esmu visādus brīnumus redzējusi, kas zem šī cēlā vārda paslēpts, bet nu šitāds man pirmo reizi gadījās. Uz tausti , tāds kā dzēšlapa, matēts un grubuļains. Nu gruži kā pērnā siena pabiras saslaucītas…

Šis materiāls interesanti spēlējas, ja tiek sajaukts ar vienkrāsainu, citas faktūras diegu.

2

Iesākumā satinu pavedienu 4 kārtās un adīju paraudziņus klāt liekot dažādu krāsu un rupjumu lina diegus. Mans izvēlētais variants ir bildē pats augšējais – klāt pielikts ļoti tievs lina pavediens tādā – nekādā krāsā.

3Bilde no Vaidavas adītāju nometnes – salīdzinājumam tā pati zīda dzija mašīnadījumā kopā ar džinsu zilu viskozes pavedienu.

1

Kamolā – “pliks” zīds – apakšējais – mans saslauku variants, bet augšā pīnes ar klāt pieliktu  alpaku (arī smuki – mīksti un pufīgi)

4Tuvplānā rādās riktīgi nobumbuļojies.

13

12Klasiski slinkais siluets un adīšanas secība. Iesākts aptuveni ap vidukļa līniju ar vaļējiem valdziņiem un pēc tam pa apli uz augšu. Sākoties rokriņķu izgriezumiem, atsevišķi muguru un priekšpusi. Plecu līnija ar pareizo slīpunu un pleca gals īstajā vietā.

11

10

Kad augša gatava, uzlasa vaļējos valdziņus un ada uz leju. Ērtumam pa visu ekvatoru pieaudzēju jaunus valdziņus ik pēc katriem 10v. Šķībā apakša veidojas no nepilnajām kārtām, pagrieziena vietā atstājot neizadītus 4 valdziņus.

8

7Piedurknes galviņas formu rēķināju pēc seno laiku adītāju bībeles – Maksimovas adīšanas grāmatas (šad tad der atkārtot ābeces zinības)

Pats princips ir šāds:

14

Puse pieduknes platuma paduses vietā ir 44 valdziņi. To sadalām 3 daļās (I, II un III), atlikumu pieskaitīsim I daļai. I daļa 16 valdziņi, II  un III daļai pa 14 valdziņiem.Te noderīgi ir valdziņu marķieri, ko uzveram uz adāmadatas starp valdziņu grupām. Adot tie „staigā līdzi” un ir vieglāk sekot līdzi.

I daļas 16 valdziņi matemātiski tiek sadalīti grupās pa 3 un 2 valdziņiem, atlikumu jāpieskaita pašai pirmajai noraukuma reizei padusē. Norauksim secīgi katras kārtas sākumā 4,3,3,2,2,2 valdziņus.

II daļas  14 valdziņus dalām 3 daļās. Pirmā un pēdējā  trešdaļā – norauksim 1 valdziņu katras kārtas sākumā, vidējā trešdaļā norauksim pa 1 valdziņam katrā otrajā turpkārtā. Secīgi katras kārtas sākumā jānorauc 1,1,1,1,1,0,1,0,1,0,1,0,1,0,1,1,1,1,1 valdziņš.

III daļas 14 valdziņus sadalām pa 3, tātad noraucam 2,3,3,3,3 valdziņus.

Izskatās sarežģīti, bet nav tik traki. Galvenais – otru uzadīt iespējami ātri, kamēr nav aizmirsies un lapiņa ar špikeri pazaudēta.

6

I-cord apdare gar visu perimetru. Nekas nekur nerullējas.

Tehniskās detaļas: 3mm adatas (I-cordam 3,5), drusciņ mazāk par 500g dzijas (zīda oda zarna 4 kārtās+2 kārtas vēl tievāks lins) , zīda ieguves vieta – “ReStyle” Pulkveža Brieža ielā 43.

 

Zilizaļš

1Šāda bilde mani traku padara un uzlabo noskaņojumu jebkurā laikā, vietā utt. Tās ir vārdos neaprakstāmās krāsas.

2Atkal kārtējais mēģinājums to bildi materializēt…uzadīt.

Būs man atkal bilde ko uz desktopa uzlikt.

3Ideja un pats sākums špikots no Ravelry, bet reāli es vienkārši mēģināju izadīt dziju galus, kas ar laiku iekrājšies.4

Pamata dzija Berroco Ultra Alpaca Fine 200g, pa drusciņai Noro Flower Bed un Silk Garden sock, vienā joslā arī Midaras lins ar kidmohēru un Rellanas zeku dzija ar kidmohēru. Adatas Nr.35Mēģināju nedaudz nojaukt to regulāro ritmu, “pauzes” adot katru reizi šaurākas (no 12 līdz 2 kārtām)6Ārmalu taisīju tādu – pēc iespējas nevienādu un viļņainu. Gar kanti – I-cord.7Pusfabrikāts – swing ar visām no tā izrietosajām sekām un saspraužamajām adatām.:)Procesā mēģinaju noturēties pie formulas – melodijas garums 20, ritms 4321234.

Pāri palika materiāls vē 3 tādām šallēm. Valadzētu saņemties uz jaku.

Zili zaļie svārki

titulbilde

Šitajā tumšajā un drūmajā laikā cīnos ar hronisku laika trūkumu, bet par optimista trūkumu nevaru žēloties. Ir vismaz 5 gandrīz pabeigti darbi …kādi 25 gandrīz iesākti un vēl kaudzīte ar gataviem, ko vajadzētu salikt blogā. Mēģinu laboties.

Un tā – ļoti universāla izmēra svārki ( galvenais kritērijs ir pareizais garums) un iespēja paspēlēties ar smuku dziju.

Vīles nav (vaļējo valdziņu savienojums neskaitās), oderes arī nav, nav konkrētas priekšpuses/mugurpuses.

Gludais labiskais adījums (turp labiski, atpakaļ kreiliski) prasa vismazāk dzijas. Ir izmatojama gan labiskā, gan kreiliskā puse. Lai apakšējā maliņa rerullētos, 5 malējos valdziņus adām rievotā adījumā (turp un atpakaļ labiski)

Pirms darba uzākšanas uzadām paraugu un aprēķinām uzmetamo valdziņu skaitu. Mērot noteikti vajadzētu nedaudz pastiept, svārku paplatinātā apakšmala ir salīdzinoši smaga un gatavs adījums noteikti nostiepsies.

Nepieciešams (L izmēra svārkiem) 550 grami/1650 metri dzijas  (Silk Garden Sock), 3 numura apaļadāmās adatas, nedaudz palīgdiega darba uzsākšanai (rupjš, gluds, slīdīgs kokvilnas pavediens), lāpāmā adata vaļējo valdziņu vīles sašūšanai, ieveramā gumija jostai. Vēl noderēs valdziņu marķieri jeb saspraužamās adatas ar ko atzīmēt izadītās kārtas.

Darbu uzsākam ar palīgdiegu uzmetot 125 valdziņus un dažas rindiņas noadām

Turpmāk adīsim ar īsto dziju pārmaiņus taisno daļu un nepabeigto kārtu trīsstūri. Malas valdziņš viemēr tiek nocelts tā, lai veidotos glīta pīnīte.

Taisnā daļa

1.kārta (labā puses pret sevi)-  labiski visa kārta.

2.kārta (kreisā puse) – adām kreiliski līdz neizadīti atlikuši 5 valdziņi, 5 valdz. labiski.

Atkārtojam 1. un 2.kārtu vēl 4 reizes.

Nepabeigo kārtu trīsstūris

1.kārta (labā puse) – 10 valdziņi labiski, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

2.kārta (kreisā puse) un turpmākās pāra kārtas līdz 32.kārtai ieskaitot –noceļam pirmo valdziņu,apmetums (stingri pievelokot dziju), adām kreiliski, līdz neizadīti atlikuši 5 valdz., 5 valdz.labiski.

3.kārta (labā puse) – 15 valdz. labiski ( vienmēr adot pāri iepriekšējās kārtas noceltajam valdziņam, tas tiek saadīts kopā ar apmetumu.Kopējais valdziņu skaits nemainās!) , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

5.kārta – 20 valdz. labiski, darbu apgiežam.

7.kārta – 25 valdz.labiski, darbu apgriežam.

9.kārta – 30 valdz.labiski, darbu apgriežam.

11.kārta – 35 valdz.labiski, darbu apgriežam.

13.kārta – 40 valdz.labiski, darbu apgriežam.

15.kārta – 45 valdz.labiski, darbu apgriežam.

17.kārta – 50 valdz.labiski, darbu apgriežam.

19.kārta – 60 valdz.labiski, darbu apgriežam.

21.kārta – 70 valdz.labiski, darbu apgriežam.

23.kārta – 80 valdz.labiski, darbu apgriežam.

25.kārta – 90 valdz.labiski, darbu apgriežam.

27.kārta – 100 valdz.labiski, darbu apgriežam.

29.kārta – 110 valdz.labiski, darbu apgriežam.

31.kārta – 120 valdz.labiski, darbu apgriežam.

Pēc 32.kārtas darbam vajadzētu līdzināties tortes gabaliņam – šaurai trapecei, tievais gals būs jostasvieta, bet platākajā galā būs svārku apakšmala rievotajā adījumā. Tagad vajadzētu uzadīto fragmentu salīdzināt ar kādu gatavu apģērbu un novērtēt vai ir „uztrāpīts” pareizais garums. Ja tas apmierina, turpinām adīt pārmaiņus taisno daļu un nepabeigto kārtu trīssūri kamēr sasniegts kopējais apkārtmērs. Katras taisnās daļas sākumu var iezīmēt ar valdziņu marķieri, lai būtu vieglāk saskaitīt kārtas.

Kad pēdējais nepabeigto kārtu trīsstūris pabeigts, dažas kārtas izadām visus valdziņus ar palīgdiegu. Pēc tam, uzmanīgi noārdot palīgdiegus, sašujam adījuma sākuma un beigu valdziņus ar vaļējo valdziņu savienojuma vīli. Tas būs vienkāršāk izdarāms, ja pirms tam ar palīgdiegu izadītās rindiņas un pamatdzijas adījuma malējā kārta uzmanīgi notvaicēta (ar gludekli, caur mitru audumu).

Kad vīle sašūta, ielokot noslēpjam  pavediena galus un uzlasām valdziņus gar svārku augšējo malu. Adām labiski jostiņu 4 cm augstumā. Noraucam valdziņus un akurāti piešujam, izveidojot tunelīti gumijas jeb sasienamas aukliņas ievēršanai.

*Neliela viltība – ja uzadītie svārki ir nedaudz par īsu (bet platums pietiekošs), izmazgājam, nospiežam lieko ūdeni un žāvējam pakarinātus uz veļas auklas. Izžuvuši tie būs par 10 cm garāki kā pirms mazgāšanas.

*Pēc šāda principa adītus svārkus var modelēt pēc savas patikas. Ja gribam īsti čigāniskas cakas, nepabeigtās kārtas adām, pagriežoties ik pēc 3 valdziņiem.

Ja ir vajadzība pēc klasiskiem, uz leju nedaudz paplatinātiem svārkiem, nepabeigtās kārtas adām adījumu apgriežot ik pēc 12 – 15 valdziņiem.

Shēmā – viens svārku segments (taisnā daļa un nepabeigto kārtu trīsstūris), kas tiek adīts tik reizes, cik nepieciešams apkārtmēram.

5

1Tuvplānā var redzēt – kreisā puse arī tīri lietojama.

2

3

Izrādās, ka mana cukurpaciņas cepure ir tajā pašā krāsu gammā.

4

Optimistiskas bildes vēl pirma mūžīgā sasaluma iestāšanās. Nu jau pavisam nedaudz un diena pagriezīsies uz gaišo pusi.

p.s Paldies divām Mārām – modelei un fotogrāfei.

p.s.Nr 2. Šis apraksts atrodams 13.oktobra “Praktiskajā Latvietī”

 

 

 

 

Rudenīgs zaļums

3Pēc kalendāra vasara jau beigusies, bet cipari termometrā joprojām vēl laipni atļauj mitināties vasarnīcā…ceļš uz darbu un atpakaļ prasa vismaz 3 stundas dienā, tāpēc savajadzējās kādu “autobusa” adīkli… tādu tupu bez domāšanas un rēķināšanas. Esmu iemācījusies tikt galā ne tikai ar daudzajām saspraužamajām adatām, bet arī ar cilvēku izbrīnītajiem skatieniem un jautājumiem.

Oriģināls ir atrodams Ravelry , patiesībā  es adīju pēc bildes. Te dabojas pavisam primitīvi swing adījuma principi, katrā nākamajā krāsu joslā takts skaitlis palielinās+1 , līdz ar to palielinās rindu skaits un loģiski, arī melodijas garums. Ārējā mala nobeigta ar I-cord un beigās pāris adītas lapiņas jautrībai.

4

5

6

7 Man īsti nepatīk tantīgā trīsstūra forma. Situāciju glābj tas, , ka šalle adīta rievotā rakstā, kas ir ļoti elastīgs un beigās rezultāts ir salīdzinoši ergonomisks. 8Fonā likteņupe Daugava sestdienas rītā…HESa slūžas attaisītas, ūdens aizskrējis un fotogrāfs vairāk skatās nevis objektīvā, bet gan meklē savas zandartu ķerstamās vietas.

9Lapiņas galos ir ne tikai smukumam. Ja prasās, var tā smuki ievīstīties šallē un sasiet. Pati lapiņa (dubultā, ja kas!) neļauj raisīties vaļā mezglam.

10Beigās tīri liela sanāca. Platumā gandrīz 220cm.

1Te var drusku dziju redzēt. Relana Kolibri zeķu dzija – manuprāt ideāli šādiem svingainiem adījumiem. Iztērējās nedaudz vairāk kā 2 fices. Baltais ir zīds ar merīnvilnu, (Pulkveža Brieža ielas)… Piedod papildus smagumu, kas tā feini velk uz leju.

2Nekā diži radoša jau nav – plika matemātika un simetrija,

Krāsas manī rada asociāciju ar rudenīgu bērzu pie komposta kaudzes. Nedaudz balts, pa drusciņai zaļa un bēšīgi dzeltena uz sapuvušu lapu brūnuma fona.

Nu ko – vilkšu kājās gumijniekus un iešu sagrābt priekšpēdējās lapas, kamēr vēl smukas un nav salijušas.

Trakās strīpas

5

Beidzot sabildējās jau labu brīdi atpakaļ pabeigts darbs. Iesāku Vaidavas nometnē un nepagāja ne mēnesis, kā gatavs.

Oriģināls skatāms te. Šoreiz, man netipiski, adīju precīzi pēc apraksta un, pat atzīmēju katru uzadīto rindiņu aprakstā. Pati ideja, konstrukcija ir vienkārši ģeniāla. Adīju un ķēru kaifu no procesa

Iesāk ar mugurpuses kakla valdziņu uzmešanu, ada mugurpusi un pakāpeniski ada klāt jaunus valdziņus, kas veidos plecu. Kad pleca platums sasniegts, uzlasa valdziņus no pleca līnijas un priekšpuses plecu adām uzreiz (skat. zemāk bildē). Pēc brīža uzlasa valdziņus un tālāk seko jau zināmais process, kad pēc  Contiguous  piedurknes metodes ada visu reizē (priekšu, piedurkni, muguru, otru piedurkni un otru priekšu)

1

2Rokrinķis un paduses līnija – perfekti sēž.

3No priekšpuses – askētiski korekta jaciņa ar asimetriskām svītrām.

4Svītru platums mainās ar nepilno kārtu palīdzību. Pagrieziena vietās tiek izmantota metode, ko parasti swing tehnikai izmanto  – ar apmetumu nocelts valdziņš.

7

6Tehniskās detaļas. Kopā tikai (!) 340g  4kārtīgās zeķu dzijas (Rellana) adatas 2,5mm. Adot uz dullo izvēlējos vislielāko izmēru, jo man bija stipri smalkāka dzija kā apraksts prasa…un trāpīju desmitniekā.

Šai paša autorei ir tikpat interesants džemperis. Tagad, kad man ir lielformāta paraudziņš ar ko salīdzināt, būs kur izvērsties, jāsameklē tikai piemēroti “kreizīga” dzija.

 

Ai, vasara, vasariņa!

Vasara 2014. Koša, piesātināta un dzīvespriecīga. Trakais karstums jau ir beidzies, bet lapas vēl netaisās birt un kalendārs vēl pilns ar napoleona cienīgiem plāniem, ko līdz mūžīgajam sasalumam vēl valadzētu paspēt izdarīt.

Tikpat traks kā šī vasara, ir viens no maniem pēdējiem šīs vasaras darbiem – varavīksnes krāsu tunika meitenei. Patiesībā sākuma ideja nebija mana, bet gan nāca no žurnāla “Praktiskais latvietis”.Gribēju atrast materiālu  ar pakāpeniskām krāsu pārejām, bet nekas piemērots netrāpījās ziemai – cik tik uziet, vasarai – nekā 😦 …vai nu akrils, vai galīgā oda zarna. Tā es salasīju pa vienai ficītei no katras krāsas un sanāca vēl labāk kā iecerēts.

1Un tā – apraksts īsumā:

Nepieciešams: 300 g dzija Catania (100% merserizēta kokvilna 50g/125m, nopērkama Rīgā, Mūkusalas ielā 41, Coats Latvija SIA), 3 numura apaļadāmās adatas , 3 numura tamboradata, lāpāmā adata.

Kopā izmantotas 12 krāsas, aptuveni puse no katras ficītes.

Vasarīgi košās krāsās adīta meitenes tunika (auguma garums 134cm) sastāv no gludi labiski adītām joslām (turpkārtā labiski, atpakaļkārtā kreiliski), pārmaiņus ar nepabeigto kārtu trīsstūriem (turp-atpakaļ labiski).

Tunikas piegrieztni uzzīmējam, ņemot par pamatu nākamās valkātājas trikotāžas krekliņu. To vienkārši izdarīt, uz mīksta pamata, piemēram paklāja, izklājot papīru un ar adatiņas palīdzību pārkopēt kakla izgriezuma, plecu un rokrinķu līnijas.

Tunikas_shema

Valdziņu uzmešana

Uzmetamo valdziņu skaitu aprēķinām uzadot paraugu. Skaitot valdziņus, tas jāpastiepj platumā, jo šķērsām adīts apģērbs parasti nostiepjas. Īpaši svarīgi tas ir, ja adām vaļīgi un izmantojam smagu, slīdīgu materiālu (kokvilnu, viskozi). Šinī gadījumā 10 cm ir 18 valdziņi.

Adījumu sāksim no sānu malas. Izmantojot palīgdiegu, uzmetam 80 valdziņus, izadām visus valdziņus vienu kārtu labiski, vienu kreiliski. Pēc tam seko apakšmalas paplatinājums.

Nepabeigto kārtu trīsstūris.

  1. kārta (labā puse) – 6 valdz.labiski, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.
  2. kārta (kreisā puse) un turpmākās pāra kārtas līdz 22.kārtai ieskaitot –noceļam pirmo valdziņu,apmetums, stingri pievelkot dziju (skatamies bildi!).short_row1 Adām labiski līdz kārtas beigām.3.kārta (labā puse) – 9 valdz. labiski (darba gaitā, adot pāri iepriekšējās kārtas noceltajam valdziņam, tas tiek saadīts kopā ar apmetumu – skatamies nākamajā bildē!foto2crop, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

5.kārta – 12 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

7.kārta – 15 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

9.kārta – 18 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

11.kārta – 21 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

13.kārta – 24 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

15. kārta – 27 valdz.labiski, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

17.kārta – 30valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

19.kārta – 33 valdz.labiski , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

21.kārta – 36 valdz.labiski, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

23.kārta – visus valdziņus izadām labiski.

24 kārta (kreisā puse)  – visus valdziņus izadām labiski.

Adījuma labajā pusē veidosies kreilisko valdziņu „rieva”. Pēc tam seko gludā adījuma josla visā garumā, paplatinājuma pusē būs tunikas apakšmala, bet pretējā pusē, atbilstoši piegrieztnei pieaudzēsim un norauksim valdziņus veidojot rokrinķu izgriezumus, plecu līniju un kakla izgriezumu.

Gludā adījuma josla

1.kārta (labā puse) labiski visa kārta.

2.kārta (kreisā puse) adām kreiliski līdz uz adatas atlikuši 3 valdz., pēdējie 3 valdziņi labiski.

Atkārtojam gludā adījuma joslas 1. un 2. kārtu vēl 3 reizes, vienlaikus pieaudzējot valdziņus, veidojot rokrinķa izgriezumu un plecu daļu, vadoties pēc piegrieztnes.

Turpinām adīt, atkārtojot nepilno kārtu trīsstūrus (24 kārtas) un gludās daļas (8 kārtas). Ik pēc 3 atkārtojumiem (to viegli skaitīt pēc garajām kreilisko valdziņu rindām) mainām citu krāsu. Pēc tunikas priekšdaļas noadīšanas turpinām adīt mugurdaļu. Darbu nobeidzam atstājot vaļējus valdziņus. Tos ar lāpāmadatu sašujam kopā ar uzmetuma kārtas valdziņiem.

Sašujam plecu vīles un noslēpjam pavedienu galiņus. Rokrinķa un kakla izgriezumus aptamborējam ar īso stabiņu kārtu.

Un tagad meklējam piemērotus aksesuārus un ejam bildēties.

2Skapē atradās hipiju svārki.

3

Un piemērota stila sandales.

4Mazā nāriņa 🙂

5

 

6

7

8

Nu kā lai nedanco, ja kleita tik smuki griežas!9

10

11

Ak, vasara, vasariņa! Tik ātri aizdancoja, ka pat nepamanīju.12Izrādās, ka man vēl ir aizķērušās piemērotas krāsas Lailas Strazdiņas stikla pērles.

…un mazā nāriņa tika pie smukas kaklarotas.

13

Viena forša sestdiena Kuldīgā

Izrādās – vakar Kuldīga esot bijusi Latvijas karstuma epidcentrs. To sajutu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Meitenes no rokdarbu kopas  “Čaupe” bija sarīkojušas rokdarbnieču plenēru

Meistarklašu grafiks bija iekārtots tā, ka arī paši “mācītāji” varēja paspēt ielūkoties kas notika kaimiņu klasēs.

Es, tradicionāli, mēģināju pastāstīt to, ko zinu par nepabeigtajām kārtām un svingu.

1

2

3Bija pierakstījušās pat 2 grupas pa 12 adītājām… un sanāca visām, jo lielais vairums bija meistares ar kārtīgu stāžu un kas nu tur ko neprast – labiski vien adīt 🙂

4Īsts bestsellers norisinājās kaimiņu telpā, kur datorklasē notika vērpšanas meistarklase. Dažādi vērpjamie ratiņi, gan mūsdienīgi, gan tādi – gandrīz no muzeja nākuši, sastiķēti no dažādām detaļām. Katrs ar savu auru.

8Šis 1977. gadā ražotais  tehnikas brīnums (cena 35,00 rbl) uz laiku mitinās manās mājās – nopūtu putekļus un iedevu notestēt – esot derīgs, tikai nesamērīgi lēns. Nekāds šūmahers nesanākot, bet priekš mācīšanās ir ok.

5Meistare Dace – šobrīd viena no retajām Latvijā, kas ar šo vecmodīgo hobiju nopietni aizrāvusies, bija atvedusi līdzi savu kāršamo mašīnu. Ar to sanāk gandrīz vai ideāli. Tikai paiet laiks, kamēr iemanās.

67

Katram sava efektdzija sanāca. Izmantotā ir KlippanSaules jēldzija, kas filcēšanai domāta. To vispirms sakārš vairākas reizes, lai šķiedras pavedienus piespiestu vienā virzienā nostāties, tad savērpj ar ratiņu. Pēc tam sašķetina ar tievu kidmohēras pavedienu. Viss nostājas savās vietās un adījumā nekas negriezīsies.

9Sašķetināto šedevru uzreiz vajag arī izmēģināt – sanāk burvīgi! Fonā redzams vilnas kārsums no kā tas viss tapa.

11Interesants  koka verķis – izrādās, tas ir paredzēts dzijas satīšanai no kamola šķeterē (man šim nolūkam tik izmantotas speciālas tītavas). Ļoti parocīgi un neaizņem daudz vietas.

12

Konstrukcija ir ir diezgan interesanta – noņemamais koka gals nedaudz asimetrisks, lai beigās dziju varētu vieglāk nodabūt nost.

13Vēl blakus klasēs notika daudzas interesantas lietas – viena no tām sutaža brošu šūšana. Bija arī meistare ar fantastiskiem pērļu maučiem. Daudz jaunas lietas uzzināju.

14

Pāris stundu laikā meitenes iemācījās uzpīt šādus ķobīšus un Ventas doņiem.
15Atsaucība visur ir liela un ideāli apstākļi darbam

16Nu re – jau gatavs, un ar visu spāri. Svaigs, zaļš un smaržo pēc Ventas.

17

Vēl bija sarīkota neliela ekspresizstāde – no katras dalībnieces pa darbiņam. Mani, kā parasti, tādi tehniskie sīkumi interesē. Cimdiņos sapārota divu suņu dzija.18Šie ir unikāli – 2 cimdu pāri dubultadījumā. Teorētiski visu zinu un saprotu, bet zinu cik tas darba prasīs. Tas brūni bēšīgais sīkais rakstiņš gan varētu būt “paceļams”.

19 Daudzie atsevišķie kvadrātiņi tiks savienoti kolektīvā deķī. Katra dalībniece ar savu rokrakstu un tehniku. Man šis tas neredzēts acīs iekrita.

20Rūtains reljefais tamborējums. Droši vien vienkārši, bet tā uz aci uzreiz  nemaz neprotu.
21Burvīga ideja – krāsaina dzija tunēziskajā tamborējumā.

 

22

Ventas doņi ar visām spārēm.

23

 

 

…kopumā ņemot ļoti jauks un labi noorganizēts pasākums. Pietiekami plašas telpas, iespēja pieslēgties pie projektora, pat ūdens ar ledu un citronu un fantastiski, patiesi ieinteresēti cilvēki. Man, kā parasti atkal galva pilna ar nākamajiem projektiem.
24 Kā saldais ēdiens pie mācīšanās – iespēja iepirkties. Dzijas.lv ar Drops un krāsainajiem Midaras liniem.

25

26Pāces vilnas fabrikas puišiem reti kura adītāja var tāpat vienkārši garām paiet. Mans pirkums šobrīd ir smuki izmazgāts un žūst

27Mājupceļā pavisam nejauši nokļuvām vēl vienā labā pasākumā – Sabilē Vīna svētki ar visām no tā izrietošajām sekām. Jautrs svētku gājiems apturējis visu satiksmi un nekas cits neatlika kā doties nelielā ekskursijā pa pilsētu.

28

 

p.s. Lāceņu vīns ir ļoti garšīgs!

 

 

Smilgu krāsas zaļums


Diezgan ilgi muļļāts, adīts, un ārdīts, bet ar galarezultātu esmu apmierināta. Sanāca tāds vasarīgs paltraciņš manā mīļotajā siluetā a`ļa grūtniece.

9

Mans pirmais Noro kokvilnas zeķu dzijas eksperiments. Pirmais iespaids bija diezgan bezcerīgs – nu totāls flanelis! Bet pēc 3reizējas mazgāšanas vairs neko sliktu nevaru teikt. Sāni, protams, bumbuļosies, toties ļoti mīksts un patīkams valkājot. Nu īsta vasaras dzija.

Un tā pats sākums…

Iesāku kā vienlaidus adīto piedurkni no augšas, tas ir uzmetot valdziņus tikai kakla izgriezumam un pleca līnijai (pleca līnija – pīne no 4 valdziņiem). Adām turp-atpakaļ labiski. Vēlāk piedurknes galviņas vīles vietā veidosim “falšo vīli”- vertikālu labisko valdziņu joslu.1Pēc šīs metodes adot, ļoti grūti izvairīties no caurumiem, kas veidojas plecā līnijā. Mēģināju noslēpt tos pīnei abās pusēs. Pīne turpinās arī tālāk – pa piedurknes centru.

2Bildē redzams piedurknes nobeigums, pīne sadalās uz pusēm, veidojot aizdari.

 

3Augšdaļu nobeidzot, visapkārt pa perimetru I-cord apdare. Gar to pēc tam tiks piešūta šķērsām adīta apakša.

4

 

Lailas Strazdiņas stikla poga!

Pēc tam seko atsevišķi adīta apakšdaļa.

5

6

Bija bail, ka dzijas pietrūks, tādēļ nedaudz atšķaidīju ar linu. Augšdaļai un piedurknēm – 2 100gramīgās fices, svingotajai apakšdaļai 1 fice + grubuļains lins no kāmja krājumiem.

Tehniskās detaļas: Kopējais svars (ar visu pogu!) 365g , 2mm adatas.

7

10