Ieraudzīju, iemīlējos un … nošpikoju
Idejas oriģināls nāk no mezgimozona.lt bloga. Ļoti interesanta, oriģināla un mīļa ideja. Izmantojot gugles tulkotāju, ar adīšanas tehniskā valoda nesagādā nekādas grūtības.
p.s. Savdabīgs cimda noraukums!
Tā, pa tiešo negribējās špikot, šo to pieliku no sevis klāt. Valnīti patriotiskās krāsās un otru cimdu spoguļrakstā.
Raksts adās kā “slinkais žakards”, raportā 7 valdz (7×8=pavisam kopā 56 valdz) 2mm adatas. Dzija “Teksrena”
Es adu ne tikai cimdus. Pēdējā gada aizraušanās ir Donegal Tvīda dzija. Smukas krāsas, demokrātiska cena un pats galvenais – nekož! Vārdu sakot, ideāls materiāls cepurēm.
Bet tagad drusku atskaitīšos par savu cepuru plauktu.
Nedēļu atpakaļ tapusi bilde – cepuru izstāde brīvā dabā.
Vasaras darbs – jocīgs krustoto valdziņu rakstiņš, kas drusku velk pa spirāli. Mala 100valdz (3mm adatas), raksta daļa 120valdz (3,5 adatas) Dzija – noname Pulkveža Brieža ielas izcelsmes merīnvilna ar zīdu, kas patiesībā ir galīgs pīīīī. Reāli ļoti maz valkāta, bet adījuma virsma paspējusi nobumbuļoties jau no mētāšanas pa skapi vien. Krāsa gan smuka.
Viens fiksais projekts Toph no Ravelry, tupi pēc shēmas adāms un nekādas variācijas nav iespējamas, ja nu vienīgi nedaudz garāku var pataisīt. Noro Kasumi fonā un Noro Silk Garden krāsainās lapas. Adatas Nr 3,5.
Un tagad nedaudz par maniem “favorītiem”. Mice vulgaris no Donegal Soft merino tweed. Lielos daudzumos esmu pirkusi no Springwools Te visa spole jāņem, prātīgākais , sastiķēties pa vairākām gribētājām un pēc tam sadalīt. Milzīga krāsu izvēle, komiska šipinga cena un zibenīga piegāde.
Trejmeitiņas pilnīgi vienādās cepurēs 🙂
Patiesībā tā ir mana vīra cepure
Tas pats pelēkais, kas iepriekšējā micē atšķaidīts ar kripatiņu izārdīta Noro Flower Bed – 2 kārtas vienu dziju, 2 kārtas otru.
100 un viena vaiācija kā šo var valkāt. Noteikti bumbulis arī neskādētu 🙂
Adīšanas apraksts ir primitīvs. Dzija vienai micei 52g. Adatas Nr 2,5.
Uzmetam 132 valdz. un adām pa apli 25 cm augstu cilindru. Varbūt, ka var kripatiņu vairāk. Adījuma raksts – sviķelis 2 labiski, 2 kreiliski.
1 . saadījuma kārta -*2 labiski, 2 kreiliski saada kopā* – tā visu kārtu. Kreilisko valdziņu vadziņa būs sašaurinājusies, nākamos 2 cm adām *2 labiski, 1 kreiliski*
2. saadījuma kārta – *2 labiski, 2 labiski saada kopā* – kreiliskie valdziņi pazūd pavisam, tagad 2 cm sanāks adīt tikai labiski.
3. saadījuma kārta – * 1 labiski, 2 labiski saada kopā* atkal pāris cm adām labiski.
Nu, un tad var visus valdziņus pa 2 saadīt kopā un atlikošo caurumu aizvilkt ciet.
Beigās noteikti jāizmazgā. Uzmanīgi ar ūdens temperatūru.Un tikai ar rokām, jo šai dzijai ir tieksme uz filcēšanos! Nākamās divās bildēs mēģināju noķert starpību pirms un pēc mazgāšanas.
Daudzās smukās krāsas pirku, pie MarumaYarns No savas pieredzes varu teikt – šī tiešām ir dzija, kas izraisa atkarību. Dzīvē tās saskanīgās krāsas izskatās vēl labāk! Rekomendēju.
Mani vēl rindā gaida vēl 11 toņi no šī tvīda – gandrīz gatavs džemperis un prātā stāv jaka žakarda adījumā. Un varbūt kādi latviski cimdi arī.
Izvilku no koridora skapja savu šo ziemu visaktīvāk nēsāto ojektu. Joprojām uzjautrinos par savu nespēju normālu nosaukumu piemeklēt – lacīte, šallīte, apaļšalle, savienots lakatiņš, kakla sildītājs utt.(kādus padsmit var noteikti sameklēt)
Kādu brīdi atpakaļ jau vienu tādu nelielu eksperimentu esmu adījusi. Šoreiz sanāca tik labs, ka negribas no kakla ņemt nost. Vienlīdz labi zem mēteļa, un vienkārši tāpat apkakles vietā uz kokvilnas topiņa. Vainīgs, protams ir foršais materiāls – Malabrigo Rios (merīnvilna, 100g/192m) Dūmakaini drūms tonis tieši manā gaumē un bezgala mīksts un mīlīgs. Nopirku pērn, Tallinā mazajā Wool&Woollen bodītē
Ideja nāk no Ravelry. Šis ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, primitīvs, ātri uzadāms un ļoti ērts valkājot. Turklāt bezgalīgas iespējas variācijām izvēloties ārēja malas apdari – var izmantot jebkura klasiskā trīsstūra lakata rakstus. Var pilnīgi iztikt bez tās mežģīnes.
Te bilde no procesa – vēl viens adītāju aksesuārs bez kā mierīgi var iztikt, bet patiesībā ļoti parocīgs “autobusa” adītājām… futrālis apaļadāmajām adatām iesāktam adīklim. Metāla trubiņa, kurai vienā galā elastīga materiāla atvere, kur iespraust adatas. I valdziņi nekur neaizbēgs, i somā caurumu neizbadīs.
Un tā vēl tā smukā krāsa! Latviski nopērkams pie kāmja
Šis garadarbs relatīvi nesen tapis. Vienkārši drusku paspēlējos ar krāsām un ģeometriju. Pāces vienkartīgā vilnas dzija kopā ar šobrīd atrodamo vismīkstāko ( loģiski, dārgāko) kidmohēru ar zīdu.
Šāds izskatās pats sākums. Kvadrāts, adīts no centra, rievotā rakstā. Lai nebūtu tik ļoti pareizi, dažas svītriņas ieadītas no kamola otra gala.
Te – tam V burtiņam pašā augšā ir nobeigums.
Pirmo reizi izmantoju pieaudzēšanas metodi no viena valdziņa izadot divus (labiski un labiski griezti) – visādi citādi bija adīts, bet tik primitīvi nebiju mēģinājusi. Perfekti šitādam rievotā raksta strīpainim.
Vispār, paredzēta 2 vai 3 reizes ap kaklu apviņķelēt.
Speciāli nobildēju tuvplānu – visas ārējās malas apadītas ar I-cord maliņu. Lai akurātāks skats un nedaudz uzturētu ārmalu. Vaļīgi adītam rievotajam rakstam ir tieksme izstapīties, šis striķītis gar malu to palīdzēs noturēt vietā.
Šī bilde ir vēl pirms izmazgāšanas – izskatās nedaudz savilkts. Bet izmazgājot, viss nostājās savās vietās.
Riktīgs transformeris sanāca, var pat galvu ievīstīt. Man gan labāk patīk to asti aizmugurē atstāt. Nēsājams,gan virs mēteļa.
Tālāk drusku sīkāk par procesu.
Uzmetam 8 valdz, sadalām uz 4 adatām.
1.kārta no viena valdz. izadām 2 (labiski un labiski griezti) =>uz katras adatas 4v.
2.un turpmākās pāra kārtas kreiliski.
3.un turpmākās nepāra kārtas katrai adatai no pirmā valdziņa izadām divus, adām labiski līdz uz adatas atlicis pēdējais valdziņš, no tā izadām divus. Katrā nepāra kārtā uz katras adatas +2 jauni valdziņi (kopā +8 valdz).
Tā turpinām līdz puse no kvadrāta diagonāles (pieaudzējumu līnija) ir iecerētajā šalles platumā (man bija 28cm , bet var būt arī drusku vairāk).
Pēc tam 2 apakšējo kvadrāta malu valdziņus uzliekam uz pavediena jeb noraucam – tos vairāk neadīsim.
Adām vispirms vienu kvadrāta malu. Rievotā adījumā, t.i. turp atpakaļ labiski. Turpkārtā adatas sākumā no viena izadām divus valdziņus, bet adatas beigās 2 saadām kopā. Es shēmā +++ un — sazīmēju, lai saprotamāk.
Atpakaļkārta labiski. Tādā ritmāAdām vēlamajā garumā. Manai šalle bija aptuveni 1 metrs. Atstājam vaļējos valdziņus uz pavediena
Pēc tam spoguļrakstā adām otru kvadrāta malu – tikpat garu. Kad uzadīts, noliekam uz paklāja, vajadzētu izskatīties pēc tāda nezināma lidojoša objekta 🙂
Kad abas malas uzadītas vienādā garumā, samaucam visus valdziņus uz vienas adatas un iezīmējam viduslīniju.
Turpkārtā saadīsim 4 vietās – kārtas sākumā, abās pusēs centra līnijai un kārtas beigās. (kārtā pavisam -4 valdz)
Atpakaļkārta labiski Atkārtojam turp un atpakaļkārtas.
Nu un pašās beigās I-cord nobeigums pa visu perimetru. Gatavs.
Tehniskās detaļas – 3mm adatas (vajag vairākas). Pavisam kopā gatava šalle sver 340 g.
Ieviesu kārtību savā plauktā, kur cepures/cimdi/šalles glabājas. Gan koridora skapī, gan datorā. Mēģināju nedaudz sistematizēt saturu. Īpaši daudz ikdienā nēsāju tādus “objektus”, kam latviski grūti atrast pareizo nosaukumu.
Šalle? Krāga? Šallkrāga?Apaļšalle?Apkakle? Kakla sildītājs? (šis man tāds mediciīnisks šķiet).Neviens nav īsti pareizais Reāli, tas ir ļoti praktisks aksesuārs, uz kakla vienārši uzmaucama cilindriska “truba”, kas tiek lietota no septembra līdz aprīlim. Ja salst – uzvelkam uz augšu līdz līdz zodam un aizvelkam jakas/mēteļa rāvējslēdzi. Ja lielveikalā ieejot šķiet par karstu, vienkārši pār galvu nomaucam un ieņukājam somā. Angliski viss ir ļoti saprotami un uzreiz skaidrs, par ko runa – cowl, neck warmer
Svarīgi ir izvēlēties pareizo dziju. Tādu, kas nekož , tātad ne no lētā gala. Pilnīgi pietiek ar 100 g, tas ir vienu, vai divām ficītēm. Šis ir Rowan Alpaca Colour (2 fices pa 50g/120m) pirkts pērn, Tallinā,Karnaluksā, Mardilaat iepirkšanās trakumā. Mīīīīksts, nu īsts kaķīša vēderiņš.
Lai būtu jautrāk, no atlikušajiem dažiem dzijas cm sapinam bizīti un iekarinām kādu štruntiņu no pērļotāju arsenāla.
Bildē var redzēt konstrukciju. Vispirms uzadām vienu cilindru. Uzmetam valdziņus tik, cik vaļīgai cepurei vajadzētu (64 cm aptuveni). Rievotā rakstā – 1 kārta labiski, 1 kārta kreiliski. Noraucam. Sanāca aptuveni 14 cm augstumā. Pēc tam uzmetam vēlreiz tikpat, un pirms savienošanas aplī izveram cauri jau gatavam cilindram. Adām tāpat kā pirmo. Un no galiņiem sapinam bizīti.Viss.
Vasara ir kārtīgi “ieskrējusies” un īstā nometņu un “trīsdienu” tusiņu sezona beidzot ir atklāta. Paldies dievam, neviens no šiem plānotajiem pasākumiem nepārklājas. Vienīgi netiku uz Dobeli – izstādes “Ziedi” atklāšanu 😦 , bet visus labumus jau nevar gribēt.
Un tā – Pieaugušo neformālās izglītības kursi “Vasaras pļavas un dabas krāsas” Jaunpilī 1.-3. jūlijā. 3 dienas darbojāmies, ēdām un gulējām Jaunpils pilī ar pievienoto vērtību – īpašo senatnes auru.
Pēc svinīgas atklāšanas ar lielgabala zalvi braucam uz ekskursiju dabā – botāniķe Janta Meža stāsta, rāda un atbild uz jautājumiem. Principā krāso pilnīgi visi augi (citi vairāk, citi mazāk) Visbiežāk tā ir bāla siltā dubļu-dūņu-pelējuma-sinepju toņu gamma.
Tāpēc īpaši noderīgi ir augi, kas dod košāku un retāku krāsu. Te laikam topā ir ziemeļu madara. 
Izrādās, Latvijā ir padsmit dažādas madaras, bet no ziemeļu madaras saknes var dabūt vissarkanāko krāsu (patiesība tādu bāli ķieģelīgu toni). No citām madarām atšķiras ar lapu izvietojumu – skat. bildē, pie kātiņa izkārtotas 4 lapiņas, ne vairāk un ne mazāk.
Praktiskie rakšanas darbi – meklējam madaru saknes. Pie reizes, kādu maišeli ar maura kumelītēm, apšu lapām un citu zaļo masu, jo krāso taču viss.
Tā nav skābbarība, bet gan sasmalcināti augi, kas pirms vārīšanas iemērkti ūdenī.
Kārtīgi izmērcējas arī dzija, kā aptiekā katram traukam pielīmēta zīmīte kas tur iekšā.
Un nu var likt vārīties augus, perfekts tehniskais risinājums pārvietojamam ugunskuram. Apakšā panna uz kājiņām, augšā trijkājis ar regulējamu ķēdi, kur grāpis karājas.
Praktiskie darbi norisinās uz saliņas, pavisam netālu no pils. 
Katrai adītājai darbs vienmēr līdzi, izrādās, audējām arī savi līdzi ņemamie darbiņi mēdz būt. Ja nav, kur “piesieties”, piesienas pie savas kājas un pin. Vispār pasākumā 98% dalībnieču bija audējas, kam dzijas krāsošana ir īpaši aktuāla.
Katlam arī zīmīte klāt.
Nākamās 3 bildes ir riktīgs saldais ēdiens – zilas dzijas iegūšanas process. No karsējamā šķīduma izvelkam zaļu, kas pakāpeniski kļūst aizvien zilāks. Senos laikos Latvijā speciāli audzēja krāsu mēli, mūsdienās vienkāršāk ir nopirkt gatavu pulverīti (tā nav ķīmija, bet augu ekstrakts).
Smuki nokrāso arī lina lupatiņu, ar ko ficīte pārsieta un zīda/kokvilnas dziju (pati pārbaudīju!) un rokas ar visiem nagiem.
Šitie nav vis ceriņi, bet gan bruzuļkoks (brazilwood) – īsti traks tonis.
Buršanās ar kūpošajiem katliem un spaiņiem ir tāda savdabīga meditācija – gandrīz kā jogas nometnē.
Te nu žūst darba rezultāts.
Tas viskošāki dzeltenais iegūts no bērza lapām.
Galvenā krāsu burve – Daina Ieviņa ar visgrūtāk iegūstamajām krāsām – zilo un gandrīz sarkano.
Visām dalībniecēm tika pa mazam paraudziņam no kopīgā krāsojuma.
Nu? Vai nav smuki? Tās rotaļas ar zilo krāsu es noteikti mēģināšu atkārtot.
Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).
Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.
Tehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.
Pats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.
Adu jau vairākus gadu desmitus, bet šo tehniku tā kārtīgi izmēģināju tikai nesen. Nocelto valdziņu raksti=slinkais žakards. Uzrunāja ideja krāsu pārejās tonētas dzijas izmantošanu. Tā nu uzsēdos uz viena rakstiņa.
Pavisam vienkārša un praktiska šallīte. Jautrībai vienā galā pogcaaurumi, bet otrā galā podziņas dažādās “piestāvīgās” krāsās.
Gaišā dzija – rupja 100% alpaka, krāsainā – Drops Big Delight, 5mm adatas. Un tā:
Uzmetam 54 valdziņus un adām šauru maliņu rievotajā rakstā (turp-atpakaļ labiski) ar gaišo dziju. Pēc tam adām rakstu (skat.shēmu zemāk). Shēmā viena rūtiņa nozīmē vienu valdziņu un 2 kārtas. Ar melnu rāmīti iezīmēts viens raksta atkārtojums (raports). Raksta izkārtojums: 3 valdziņi malai, 4×12 raksts, 3 malas valdziņi.
1.kārta (labā puse) ar tumšāko dziju – tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).
2.kārta (kreisā puse) ar tumšāko dziju – tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi). Praktiski sanāk, ka izadām tieši tos pašus valdziņus, ko iepriekš un noceļam tos pašus, ko iepriekšējā kārtā.
3.kārta (labā puse)ar gaišāko dziju – gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).
4.kārta (kreisā puse) ar gaišāko dziju – gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi).
Pēc šī principa turpinām adīt, katrā otrajā kārtā samainot dziju.
Raksts aug salīdzinoši lēni un prasa daudz dzijas. Malas nerullējas!
Dažādi sapogājot pogas var transformēt arī par kapuci. Laikam optimālākais garums būtu ~ 140 cm (man pie 120 cm viena dzija nobeidzās)
Te ir variants – tas pats raksts, tikai cimdos izadīts (balta zeķu dzija+Lang Jawoll Magic Degrade zili-zaļos toņos) 2mm adatas. Pavisam kopā 6 raksta atkārtojumi – 6×12=72 valdz. Adot pa apli sanāk katru otro kārtu kreiliski adīt.
Laikam jau apnika. Bet kādu valnīti cimdiem vai zeķēm vel noteikti uzadīšu.
Vēl februāris, bet jau ož pēc marta!
Mazas saules kripatiņas tik ļoti miglainā dienā 🙂
Pakrāmējos pa bilžu arhīvu un pāris bildes uzraku
Zilie zvaigžņu mauči bija mani pirmie – krāsainie. Lai fiksāk process ietu uz priekšu, jāceic zināmi priekšdarbi excelī. Tas ir ne tikai rakstu uzzīmēt, bet blakus stabiņā sarakstīt pērļu vēršanas kārtību.
Adot lasām shēmu no apakšas uz augšu un no labās puses uz kreiso. Bet pērles veram pilnīgi otrādi – no augšas uz apakšu un no kreisās puses uz labo.
Dzija – lins ar nelielu viskozes piešprici (birka pazudusi, man ļoti patīk šis materiāls – gluda, vienmērīga un relatīvi lēta), teorētiski Buļļu bāzē atrodama, 10.izmēra pērlītes un 1,25mm adatas. Bildē var redzēt, cik viņas salocījušās.
Beigās smuki sanāca
Vēl vieni uzadījās pašās decembra baigās. Raksts špikots no cimdu grāmatas.
Zeķu dzija un 10 izmēra pērlītes.
Vienas jaunas un smukas zeķītes no pavisam svaigas grāmatas. Piecgades plānos ir noteikti vēl daži pāri no šejienes, ko gribētos notestēt. Manas simpātijas pieder tieši tādām dīvainām konstrukcijām. Kad tās būs apnikušas, varbūt pieķeršos pie mežģīņu caurumiem un ornamentiem ar vairākām krāsām vienlaikus.
Ideja ir pavisam elementāra un, vienlaikus, asprātīga. Smukās un regulārās svītras rodas, adot kamaolu vienlaikus no abiem galiem.
Te var drusku konstrukciju redzēt. Sākam aizmugures ar vaļējiem valdziņiem uzadot taisnsūri, pēc tam viņam apkārt dancojam turp-atpakaļ, audzējam valdziņus papēža daļā un adām lielu U burtu 🙂 Vispār oriģinālā ir U-Turn socks.
Sarežģītākā daļa ir valdziņu samazināšana pirms saadīšanas (gludā labiskā adījumā platums atšķiras no augstuma) Bet tīri tehniski adot priekšpusi, katras kārtas beigās pieadāmies pie mugurpuses daļas valdziņa – tāpat kā zeķi no 2 daļām adot. Augšējā bildē var redzēt tādu smuku vīlīti. Pēdas pacēlumu adām pēc standarta meodes, kā kādreiz skolā iemācīja. Valnītis tiek pašās beigās pieadīts, noraucam ļooooti vaļīgi!
Dzija nāk no www.amu.lv, mums beidzot ir arī savs ekskluzīvo dziju izplatītājs. Zauberball ir pietiekoši dārgs prieks,to parasti pērkam konkrētam projektam. Un ir labi, kad ir tāds drošības spilvens un iespēja pasūtīt vēl trūkstošo nabaga ficīti par minimālu piegādes ciparu. Patīkami pārsteidza Omniva pakomātu serviss. Naktī (pret rītu) pasūtīju, bet nākamajā vakarā saņēmu īsziņu, ka varu iet pakaļ paciņai. Sīkums, bet ļoti patīkams.
Pie reizes iepirktu arī slaveno Euclan vilnas mazgāšanas līdzekli, rīkojos precīzi pēc instrukcijas. Vienu jauno zeķi mazgāju ar šo brīnumlīdzekli, otru zeķi, kā parasti, ar mūsu pašu Spodrbas Kastani vulgaris. Rezultātā ieguvu 2 vienādas jaunas, smukas un mīkstas zeķītes… starpības nekādas!
Nobeigumā tehniskās detaļas: Dzija Crazy zauberball (krāsojums – pale shimmer) 77 g, adatas Nr 2,5. Brīžiem adīju uz vienām apaļadāmajām adatām, brīžiem uz divām, nobeidzu uz parastajām zeķu adatām.
Bildēs nevaru noķert pareizo krāsu. Adot domāju, ka vadzētu vasarā nobildēties pļavā ar ziedošu sarkano āboliņu, bet līdz tam laikam jau tas vairs nebūs aktuāli.
Needle B 