Mans cimdu gads

2018. gads man ir aizritējis cimdu zīmē. Statistikai  – džemperi laikam 3, jakas 2, zeķes vismaz 4 pāri. Toties cimdu daudz – aptuveni 30 pāri sanāks.

Neesmu no tām, kas uzskaita katru izadīto dzijas gramu un publiskai apskatei katru šalli un zeķi “vulgaris” izliek sociālajos tīklos. Bet šai statistikai ir otra puse – savus “projektiņus” sakārtojot Ravelry, piefiksējam arī konkrētā darba detaļas – adatu izmēru, dzijas svaru, varbūt konkrētās krāsas kodu. Tāda kā sava virtuālā pierakstu burtnīca sanāk. Vienmēr pa rokai.

Cimdu mapē (reālajā dzīvē, ne datorā) gan  man ir perfekta kārtība. Katram pārim sava “kabatiņa”, kur raksts pēc kā adīju, īkšķa vieta, visi noraukumi un komentāri ar kļūdām sarakstīti. Nākamajai reizei ļoti noder tādi pieraksti.

Šķietami ļoti vienkārši cimdiņi. Raksts nošpikots Talsu muzeja izstādē – viens fragments no Ilgas Madres cimdiem. No oriģināla diezggan tālu. Te labi iederas vītā uzmetuma maliņa cimda valnītī.

Šie mazie, neregulārie rakstiņi, kur brīžiem reizē 3 pavedieni adāmi, ir diezgan piņķerīgi, un par to, lai puķīšu vidiņi iznāktu vienādi, ir īpaši jāpiedomā.

Ugunskrustu rakstu uzzīmēju excelī, un ar painta palīdzību otras rokas rakstu apgriezu spoguļattēlā. Daudz interesantāk adīt. Vispār, tas raksts, man šķiet noburts. Ļoti viegli un ātri adījās. Nekādi nevarēju nolikt malā…līdz diviem naktī un tā, vairākas naktis no vietas.

 Esmu iemīlējusies Latgales lentveida valnīšos. Adu pa pāriem un lieku kaudzītē. Kad iesper pegazs, cimds pats pēc tam pieadās klāt. Šis konkrētais raksts ir atrasts Mirdzas Slavas grāmatā.

Atmiņas par oktobri un sabirušajām košajām kļavu, bērzu un brūni pelēkajām ozolu lapām.

Jā, dzija. Kraukļa krājumos atrasta Troickas fabrikas ražojuma 100% vilna, par skotu tvīdu nokristīta. Kādreiz iepirku vīriešu džemperim… pelēkais ilgam laikam vēl pietiks. Perfekta kvalitāte. Košie krāsainie kamoliņi man tikuši mantojumā no audēju atlikumiem.Tik košam valnim delnas raksts nemaz neprasās pēc lieka raibuma. Pietiek ar mazām mušiņām.

Atrodi īkšķi! Viņš tur ir!

Alsungas dūraiņi no Irmas Lesiņas grāmatas. Klasika.

Interesants valnīša iesākums ar skujiņu.

Bildē priekšpēdējā čupiņa no 2018.gada pūra. Polārajā naktī neprotu fotografēt, sagaidīšu gaismu un tad kaut kad.

p.s. 12. janvārī (sestdienā) būs kartējā “Irbu” atvērtā nodarbība par cimdu valnīšiem (zobiņi, robiņi, dažādu atlocīto maliņu tehnikas). Sekojam reklāmai Feisbukā!

Lai laimīgs mums visām nākamais cimdu gads!

Advertisements

Prīmulu dobes cimdiņi

Gatavojoties slinkā žakarda nodarbībai adīju paraudziņus. Tik smuki sanāca, ka nevarēju apstāties. Tā nu sanāca vesela prīmulu dobe. 
Pārmaiņas pēc ne-etnogrāfiski cimdiņi. Puķītes sastādītas vadziņās. Dzija – Teksrena un Limbažu 2kārtīgā. Adatas 1.5mm (drusku par tievu, mierīgi varēju adīt ar 2.00)

Raksts – slinkais žakards. Vienlaicīgi adās tikai 1 krāsa, pārējie tiek nocelti. Raksts aug uz augšu lēni, toties nepiņķerējas dzijas.

Par to cimda noraukumu man īpašs prieks. Sanāca kā puķes viducītis. Apaļais noraukums tā organiski pats no sevis izveidojās. Iepriekšējiem slinkā žakarda cimdiņiem – karoga cimdiem bija perfekta noraukuma shēma. To principu arī te izmantoju. Pavisam ir 12 raksta raporti, baltajā dubultkārtā katram raportam norauc pa vienam valdziņam (tas sanāk katrā 4. kārtā -12 valdz.)…un sanāk puķītes viducītis.


Nedaudz patriotisma

Ieraudzīju, iemīlējos un … nošpikojuIdejas oriģināls nāk no mezgimozona.lt bloga. Ļoti interesanta, oriģināla un mīļa ideja. Izmantojot gugles tulkotāju, ar adīšanas tehniskā valoda nesagādā nekādas grūtības.p.s. Savdabīgs cimda noraukums!

 Tā, pa tiešo negribējās špikot, šo to pieliku no sevis klāt. Valnīti patriotiskās krāsās un otru cimdu spoguļrakstā.Raksts adās kā “slinkais žakards”, raportā 7 valdz (7×8=pavisam kopā 56 valdz) 2mm adatas. Dzija “Teksrena”

Mice 2018

Es adu ne tikai cimdus. Pēdējā gada aizraušanās ir Donegal Tvīda dzija. Smukas krāsas, demokrātiska cena un pats galvenais – nekož! Vārdu sakot, ideāls materiāls cepurēm.

Bet tagad drusku atskaitīšos par savu cepuru plauktu.

Nedēļu atpakaļ tapusi bilde – cepuru izstāde brīvā dabā.

Vasaras darbs – jocīgs krustoto valdziņu rakstiņš, kas drusku velk pa spirāli. Mala 100valdz (3mm adatas), raksta daļa 120valdz (3,5 adatas) Dzija – noname Pulkveža Brieža ielas izcelsmes merīnvilna ar zīdu, kas patiesībā ir galīgs pīīīī. Reāli ļoti maz valkāta, bet adījuma virsma paspējusi nobumbuļoties jau no mētāšanas pa skapi vien. Krāsa gan smuka.

  Viens fiksais projekts Toph no Ravelry, tupi pēc shēmas adāms un nekādas variācijas nav iespējamas, ja nu vienīgi nedaudz garāku var pataisīt. Noro Kasumi fonā un Noro Silk Garden krāsainās lapas. Adatas Nr 3,5.

Un tagad nedaudz par  maniem “favorītiem”. Mice vulgaris no Donegal Soft merino tweed. Lielos daudzumos esmu pirkusi no Springwools  Te visa spole jāņem, prātīgākais , sastiķēties pa vairākām gribētājām un pēc tam sadalīt. Milzīga krāsu izvēle, komiska šipinga cena un zibenīga piegāde.

Trejmeitiņas pilnīgi vienādās cepurēs 🙂

 Patiesībā tā ir mana vīra cepure

Tas pats pelēkais, kas iepriekšējā micē atšķaidīts ar kripatiņu izārdīta Noro Flower Bed – 2 kārtas vienu dziju, 2 kārtas otru. 100 un viena vaiācija kā šo var valkāt. Noteikti bumbulis arī neskādētu 🙂

 Adīšanas apraksts ir primitīvs. Dzija vienai micei 52g. Adatas Nr 2,5.

Uzmetam 132 valdz. un adām pa apli 25 cm augstu cilindru. Varbūt, ka var kripatiņu vairāk. Adījuma raksts – sviķelis 2 labiski, 2 kreiliski.

1 . saadījuma kārta -*2 labiski, 2 kreiliski saada kopā* – tā visu kārtu. Kreilisko valdziņu vadziņa būs sašaurinājusies, nākamos 2 cm adām *2 labiski, 1 kreiliski*

2. saadījuma kārta – *2 labiski, 2 labiski saada kopā* – kreiliskie valdziņi pazūd pavisam, tagad 2 cm sanāks adīt tikai labiski.

3. saadījuma kārta – * 1 labiski, 2 labiski saada kopā* atkal pāris cm adām labiski.

Nu, un tad var visus valdziņus pa 2 saadīt kopā un atlikošo caurumu aizvilkt ciet.

Beigās noteikti jāizmazgā. Uzmanīgi ar ūdens temperatūru.Un tikai ar rokām, jo šai dzijai ir tieksme uz filcēšanos! Nākamās divās bildēs mēģināju noķert starpību pirms un pēc mazgāšanas.

 

Daudzās smukās krāsas pirku, pie MarumaYarns No savas pieredzes varu teikt – šī tiešām ir dzija, kas izraisa atkarību. Dzīvē tās saskanīgās krāsas izskatās vēl labāk! Rekomendēju.

Mani vēl rindā gaida vēl 11 toņi no šī tvīda – gandrīz gatavs džemperis un prātā stāv jaka žakarda adījumā. Un varbūt kādi latviski cimdi arī.

 

Grobiņas mauči

 

1Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.2

Ilgi čakarējos ar zīmēšanu un rēķināšanu un nebija pārliecības par iznākumu, jo haltūrēt negribas, bet tas raksta raports ir diezgan liels (28 x 28 rūtiņas), bet izdevās notrāpīt!  Reāli viens maucis sanāk 2×3 raporti =>56 x 84 rūtiņas.

3

1,25.mm adatas, 10. un 11. nr pērles, dzija ONline Bristol. Perfekta dzija smalkiem pērļu adījumiem. Iepriekš šim nolūkam izmantoju tikai  4kārtīgo zeķu dziju bet tās arī mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pavediens nedrīkst pūkoties, tam jābūt grūti pārraujamam, jo tie pērļu tūkstoši tak tiek visu laiku bīdīti šurpu turpu. Šī ir elastīga un drusku pufīga, un galvenais – var uzvērt arī 11. numura pērlītes.

p.s. Nopērkama Talsu “Unā”

4

Par pamatu ņemts Grobiņas cimda raksts. Speciāli negribēju nekādas svītras , cakas vai norobežojošās joslas veidot, lai lieki nesaraibina. Aiz malas valdziņa uzreiz sākas raksts. Bet tas nebija gudri darīts,  maliņa izskatās nelīdzena . Nekāpiet uz mana grābekļa! Vajag papildus vismaz 2 vai 3 malas valdziņus atstāt bez pērlēm un skats būs daudz akurātāks.

Eksperimenta nolūkā adīju visu laiku labiski griezti. Varbūt tādiem neregulāriem krustdūrienu zīmējumiem ir ok, bet šim pareizi ģeometriskajam rakstam ir tendence drusku “vilkt šķībi”. Arī dažādās pērles atšķirīgi uzvedās.Viena daļa iekārtojas nedaudz slīpi, bet citas taisni un kārtīgi. Bet tik un tā, šie ir pirmie, kurus droši varu saukt par savējiem .grobinas-maucis_cropIelieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri.  Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam  būs raitāka pērļu vēršana.

Lai veicas!

Apkakle+šalle Nr 4

Šis garadarbs relatīvi nesen tapis. Vienkārši drusku paspēlējos ar krāsām un ģeometriju. Pāces vienkartīgā vilnas dzija kopā ar šobrīd atrodamo vismīkstāko ( loģiski, dārgāko) kidmohēru ar zīdu.1Šāds izskatās pats sākums. Kvadrāts, adīts no centra, rievotā rakstā. Lai nebūtu tik ļoti pareizi, dažas svītriņas ieadītas no kamola otra gala.2Te – tam V burtiņam pašā augšā ir nobeigums.3Pirmo reizi izmantoju pieaudzēšanas metodi no viena valdziņa izadot divus (labiski un labiski griezti) – visādi citādi bija adīts, bet tik primitīvi nebiju mēģinājusi. Perfekti šitādam rievotā raksta strīpainim.

4

Vispār, paredzēta 2 vai 3 reizes ap kaklu apviņķelēt.5Speciāli nobildēju tuvplānu – visas ārējās malas  apadītas ar I-cord maliņu. Lai akurātāks skats un nedaudz uzturētu  ārmalu. Vaļīgi adītam rievotajam rakstam ir tieksme izstapīties, šis striķītis gar malu to palīdzēs noturēt vietā.

6Šī bilde ir vēl pirms izmazgāšanas – izskatās nedaudz savilkts. Bet izmazgājot, viss nostājās savās vietās.

7

8Riktīgs transformeris sanāca, var pat galvu ievīstīt. Man gan labāk patīk to asti aizmugurē atstāt. Nēsājams,gan virs mēteļa.

shema1Tālāk drusku sīkāk par procesu.

Uzmetam 8 valdz, sadalām uz 4  adatām.

1.kārta no viena valdz. izadām 2 (labiski un labiski griezti) =>uz katras adatas 4v.

2.un turpmākās pāra kārtas kreiliski.

3.un turpmākās nepāra kārtas katrai adatai no pirmā valdziņa izadām divus, adām labiski līdz uz adatas atlicis pēdējais valdziņš, no tā izadām divus. Katrā nepāra kārtā uz katras adatas +2 jauni valdziņi (kopā +8 valdz).

Tā turpinām līdz puse no kvadrāta diagonāles (pieaudzējumu līnija) ir iecerētajā šalles platumā (man bija 28cm , bet var būt arī drusku vairāk).shema2

Pēc tam 2 apakšējo kvadrāta malu valdziņus uzliekam uz pavediena  jeb noraucam – tos vairāk neadīsim.

Adām vispirms vienu kvadrāta malu. Rievotā adījumā, t.i. turp atpakaļ labiski. Turpkārtā adatas sākumā no viena izadām divus valdziņus, bet adatas beigās 2 saadām kopā. Es shēmā +++ un — sazīmēju, lai saprotamāk.

Atpakaļkārta labiski. Tādā ritmāAdām vēlamajā garumā. Manai šalle bija aptuveni 1 metrs. Atstājam  vaļējos valdziņus uz pavediena

shema3

Pēc tam spoguļrakstā adām otru kvadrāta malu – tikpat garu. Kad uzadīts, noliekam uz paklāja, vajadzētu izskatīties pēc tāda nezināma lidojoša objekta 🙂

shema4

Kad abas malas uzadītas vienādā garumā, samaucam visus valdziņus uz vienas adatas un iezīmējam viduslīniju.

Turpkārtā saadīsim 4 vietās  – kārtas sākumā, abās pusēs centra līnijai un kārtas beigās. (kārtā pavisam -4 valdz)

Atpakaļkārta labiski Atkārtojam turp un atpakaļkārtas.

Nu un pašās beigās I-cord nobeigums pa visu perimetru. Gatavs.

Tehniskās detaļas – 3mm adatas (vajag vairākas). Pavisam kopā gatava šalle sver 340 g.

Apkakle+šalle Nr1.

Ieviesu kārtību savā plauktā, kur cepures/cimdi/šalles glabājas. Gan koridora skapī, gan datorā. Mēģināju nedaudz sistematizēt saturu. Īpaši daudz ikdienā nēsāju tādus “objektus”, kam latviski grūti atrast pareizo nosaukumu.

Šalle? Krāga? Šallkrāga?Apaļšalle?Apkakle? Kakla sildītājs? (šis man tāds mediciīnisks šķiet).Neviens nav īsti pareizais Reāli, tas ir ļoti praktisks aksesuārs, uz kakla vienārši uzmaucama cilindriska “truba”, kas tiek lietota no septembra līdz aprīlim. Ja salst – uzvelkam uz augšu līdz līdz zodam un aizvelkam jakas/mēteļa rāvējslēdzi. Ja lielveikalā ieejot šķiet par karstu, vienkārši pār galvu nomaucam un ieņukājam somā. Angliski viss ir ļoti saprotami un uzreiz skaidrs, par ko runa – cowlneck warmer

2a

3a

Svarīgi ir izvēlēties pareizo dziju. Tādu, kas nekož , tātad ne no lētā gala. Pilnīgi pietiek ar 100 g, tas ir vienu, vai divām ficītēm.  Šis ir Rowan Alpaca Colour (2 fices pa 50g/120m)  pirkts pērn, Tallinā,Karnaluksā, Mardilaat iepirkšanās trakumā. Mīīīīksts, nu īsts kaķīša vēderiņš.

1aLai būtu jautrāk, no atlikušajiem dažiem dzijas cm sapinam bizīti un iekarinām kādu štruntiņu no pērļotāju arsenāla.

4a

Bildē var redzēt konstrukciju. Vispirms uzadām vienu cilindru. Uzmetam valdziņus  tik, cik vaļīgai cepurei vajadzētu (64 cm aptuveni). Rievotā rakstā – 1 kārta labiski, 1 kārta kreiliski. Noraucam. Sanāca aptuveni 14 cm augstumā. Pēc tam uzmetam vēlreiz tikpat, un pirms savienošanas aplī izveram cauri jau gatavam cilindram. Adām tāpat kā pirmo.  Un no galiņiem sapinam bizīti.Viss.

 

 

 

 

 

Pēdējais šīs vasaras džemperis

1Ja pa rokai trāpās smuka dzija, tad jāada arī kaut kas interesants. Un uzadījās vienā elpas vilcienā, pilnīgi bez ārdīšanas.

Ideja ir špikota no šejienes. Oriģināls ir no daudz  smalkākas dzijas, adīju “uz aci”.  Sākums ir priekšuses apakšā kā klasiskam trīsstūra lakatiņam. Pēc tam veidojam pagarināto  mugurpusi ar nepilnajām kārtām.

2

3Svītras pašas smuki sakārtojas, veidojot lauzto līniju zīmējumu.

4

5

Dzija Noro Kibou (kokvilna 54%, vilna 34%, zīds 12%) gandrīz 350g, t.i. 7 ficītes. Adatas Nr 5 . Ļoti mīksta un mīlīga, droši vien, ka bumbulēsies un novelsies. Laikam gan vairāk šitādu neadīšu, jo grūti trāpīt pareizajos izmēros. Sānu vietas vispār nav un to pusfabrikātu uzvelkot mugurā īsti nevar saprast ko darīt – turpināt, jeb sākt atkal no gala. Šoreiz man vienkārši laimējās.

Uguņciema (r)adošā nometne 2016

Atkal vienā traki labā pasākumā sanāca pabūt. Jau trešā adītāju nometne Kurzemē, ko organizēja Anda no Talsu dziju un šūnamlietu veikaliņa “Una”.1 Dalībnieču ģeogrāfija šoreiz diezgan plaša (skat. kniepadatas kartē). Tradicionālās “fiksās” izstādes interesentākais eksponāts – dobelnieces Vijas adīta Lielvārdes josta. Dubulta! Vairāk kā 3 m!3Bildē pavisam maza daļa no līdzi atvestā pūra.5Trejmeitiņas jaunās kleitās. Lins atkal rullē!

6Kā nu bez heksagoniem…7Bez adīšanas bija vēl pāris vērtīgas nodarbes – ar tekstilkrāsām apgleznojām savus jaunos projektu maisiņus. Tā nav Praktiskā latvieša reklāma :), šis ie diezgan šmucīgs darbs, tāpēc veci žurnāli ļoti noder.8 Dzīvā radība nāk pārbaudīt, vai viss pareizi uzzīmēts.9Mākslai vispirms kārtīgi jāizžūst, jānogludina ar karstu gludekli, un tad var likt iekšā jaunu adīkli.10Te nu ir mūsu kopējais projekts – adīti pirkstaiņi.12Dažām tie bija pirmie, citas adītājas atjaunoja vecās zināšanas, bet kopumā tika uzadīti gandrīz 30 pāri. Cits par citu raibāki un strīpaināki.

13

14Nepabeigtās kārtas.15No tādas dzijas sanāks vienmēr, ja ir pareizais valdziņu skaits un attiecīgas adatas. Trakajās strīpās pazūd visas kļūdas un fušieri.16

17Tur ir arī mans cimdiņš!

Vasaras krāsas Jaunpilī

Vasara ir kārtīgi “ieskrējusies” un īstā nometņu un “trīsdienu” tusiņu sezona beidzot ir atklāta. Paldies dievam, neviens no šiem plānotajiem pasākumiem nepārklājas. Vienīgi netiku uz Dobeli – izstādes “Ziedi” atklāšanu 😦 , bet visus labumus jau nevar gribēt.

Un tā – Pieaugušo neformālās izglītības kursi “Vasaras pļavas un dabas krāsas” Jaunpilī 1.-3. jūlijā. 3 dienas darbojāmies, ēdām un gulējām Jaunpils pilī ar pievienoto vērtību – īpašo senatnes auru.

Pēc svinīgas atklāšanas ar lielgabala zalvi braucam uz ekskursiju dabā – botāniķe Janta Meža stāsta, rāda un atbild uz jautājumiem. Principā krāso pilnīgi visi augi (citi vairāk, citi mazāk) Visbiežāk tā ir bāla siltā dubļu-dūņu-pelējuma-sinepju toņu gamma.

1Tāpēc īpaši noderīgi ir augi, kas dod košāku un retāku krāsu. Te laikam topā ir ziemeļu madara. 2Izrādās, Latvijā ir padsmit dažādas madaras, bet  no ziemeļu madaras saknes var dabūt vissarkanāko krāsu (patiesība tādu bāli ķieģelīgu toni). No citām madarām atšķiras ar lapu izvietojumu – skat. bildē, pie kātiņa izkārtotas 4 lapiņas, ne vairāk un ne mazāk.3Praktiskie rakšanas darbi – meklējam madaru saknes. Pie reizes, kādu maišeli ar maura kumelītēm, apšu lapām un citu zaļo masu, jo krāso taču viss.4Tā nav skābbarība, bet gan sasmalcināti augi, kas pirms vārīšanas iemērkti ūdenī.6Kārtīgi izmērcējas arī dzija, kā aptiekā katram traukam pielīmēta zīmīte kas tur iekšā.7 Un nu var likt vārīties augus, perfekts tehniskais risinājums pārvietojamam ugunskuram. Apakšā panna uz kājiņām, augšā trijkājis ar regulējamu ķēdi, kur grāpis karājas.8Praktiskie darbi norisinās uz saliņas, pavisam netālu no pils. 9Katrai adītājai darbs vienmēr līdzi, izrādās, audējām arī savi līdzi ņemamie darbiņi mēdz būt. Ja nav, kur “piesieties”, piesienas pie savas kājas un pin. Vispār pasākumā 98% dalībnieču bija audējas, kam dzijas krāsošana ir īpaši aktuāla.10Katlam arī zīmīte klāt.11Nākamās 3 bildes ir riktīgs saldais ēdiens – zilas dzijas iegūšanas process. No karsējamā šķīduma izvelkam zaļu, kas pakāpeniski kļūst aizvien zilāks. Senos laikos Latvijā speciāli audzēja krāsu mēli, mūsdienās vienkāršāk ir nopirkt gatavu pulverīti  (tā nav ķīmija, bet augu ekstrakts).12

13

14Smuki nokrāso arī lina lupatiņu, ar ko ficīte pārsieta un zīda/kokvilnas dziju (pati pārbaudīju!) un rokas ar visiem nagiem.15 Šitie nav vis ceriņi, bet gan bruzuļkoks (brazilwood) – īsti traks tonis.16Buršanās ar kūpošajiem katliem un spaiņiem ir tāda savdabīga meditācija – gandrīz kā jogas nometnē.17 Te nu  žūst darba rezultāts.

18Tas viskošāki dzeltenais iegūts no bērza lapām.19Galvenā krāsu burve – Daina Ieviņa ar visgrūtāk iegūstamajām krāsām – zilo un gandrīz sarkano.20Visām dalībniecēm tika pa mazam paraudziņam no kopīgā krāsojuma.21Nu? Vai nav smuki? Tās rotaļas ar zilo krāsu es noteikti mēģināšu atkārtot.