Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘dārzs’

Nezinu kāpēc tā sakritis, bet šogad jūlijs ir nokrāsojies galīgi zaļš… gan visapkārt, gan manos adīkļos. Laikam pateicoties dīvainajai un lietainajai vasarai dārzā tas zaļums ir tik ārprātīgi sulīgs,  garšīgs un reizē dažāds un interesants.

Nopļāvu mauriņu un drusku pabildēju 🙂

Tās nav negatavas jāņogas, bet gan pilnīgi nogatavojušās upenes. Ja atmiņa neviļ, tad igauņu šķirne `Vertus` ar zaļām ogām. Garšīgas un zagļudrošas.

Šitāds brīnums senos laikos brīvā dabā atrasts un nu par daudz labi iedzīvojies uz mājas sienas. Bojā mūri un prasītos plēst nost, bet žēl.

Pēc Kurzemes cimdu semināra esmu nedaudz uz cimdiem “uzsēdusies”, un rādās, ka tik drīz nekāpšu nost. Šie trīs pāri ir katrs savā rakstā adīti un ar atšķirīgiem valnīšiem. Dzija – Limbažu Tīne 2kārtīgā un pelēka vilna ar kazas vilnas piešpici vēl no Musturbodes laikiem. 2mm adatas

Valnītis 2×2

Valnītis 2×1

Valnītis 1×1.

p.s. Uzkrāsoju kāju īkšķus koši zaļus. Vienkārši tāpat.

 

Read Full Post »

Mana zaļā paradīze

Dārzkopību es droši varu saukt par savu trešo atkarību…bez adīšanas un brošu šūšanas.

Ievadam.Esmu Rīgā dzimusi un augusi, un dzīve laukos mani nemaz nevilina. Ciemojoties pie mammas, jau pēc 3 dienas man mācas virsū depresija un prasās pēc trokšņa, kņadas un komforta. Bet nekad nav nācies pavadīt vasaru pilsētas dzīvoklī. Esmu pavasara cilvēks. Ienīstu ziemu, sniegu, slapjdraņķi un novembra tumsu. Bet tagad es vienkārši kaifoju par siltajām naktīm, spilgto sauli un to košo zaļumu visapkārt.Visā pilnībā izbaudu dzīvi vasarnīcā. Un tīri labi iztieku bez veļasmašīnas, miksera, blendera, maizes mašīnas, vannas u.c. sadzīves sīkumiem, kas palika Rīgas dzīvoklī. Velku  ūdeni no akas, stiepju šmucspaiņus uz komposta kaudzi un paciešu sausās tualetes “priekšrocības”. Bet tas ir tā vērts, jo es varu rasotā svētdienas rītā, plikām kājām,  izstiept laukā vecmodīgu koka pludmales krēslu, nolikt blakus savu mūžīgo termokrīzi ar kafiju un BAUDĪT. Dzīvi, adīkli, kafiju un to skatu, kas manām acīm paveras.Es vienkārši kaifoju. Par šim mirkļiem es sapņoju visus 9 mēnešus, ko pavadu mazgabarīta dzīvokļa 4 sienās. Ziemā personīgā māja mani nevilina. Ar veselo saprātu apjēdzu, ko nozīmē kredīti, apkure, kanalizācija, dubļi utt. Esmu pārāk slinka.

Mans slinkais dārzs.

Mēdz teikt, ka katrā latvietī dzīvo Dārznieks. Normālam cilvēkam šīs tieksmes pamostas reizē ar aiziešanu pensijā. Man bija nedaudz vairāk par 20, kad mamma nopirka sev īpašumu dziļi Kurzemē, un atdeva vasarnīcu Dārziņos ar tekstu: “Gribi – audzē zemenes, vai gārsas…” Tā nu es metos eksperimentos ar pilnu krūti un esmu izmēģinājusi visu ko. Sākot ar kartupeļiem, zemenēm un sīpoliem, un beidzot ar persikiem (superīgi ražoja 5 gadus!!!), atrišokiem,sperģeļiem, tulpju un liliju kolekciju. Nu esmu nonākusi pie sava slinkā dārza.

Devīze – Pēc iespējas liekāks efekts ar minimāli ieguldītu darbu un līdzekļiem. Tātad mauriņš, skujeņi, un ziemcietes ar krāsainu lapojumu. Drusciņ graudzāles. Un drusciņ tādi retāki eksoti (manī tomēr ir manu vecāku – zinātnieku gēni)  Speciālistam noteikti būtu ko piesieties, ka par maz ziedu, bet man šobrīd nemaz neprasās. Īpaši neaizraujos arī ar iekarināmiem puķu podiem. Arī tie ir jālaista un regulāri jāmēslo, bet es taču esmu – slinka.

Sarkanais ir acēna (pirkta Baltezera kokaudzētavā) Acaena microphylla ‘Purpurea’, tas pa labi  mulenbekija Muehlenbeckia complexa – interesants sedzējaugs, tīri labi pārziemo zem sniega.

Raiblapu efeja, kas ja 3 gadu mierīgi pārziemo zem sniega bez īpašas piesegšanas. Patiesībā skaitās telpaugs.

Ļoti interesants augs…pie manis dzīvo jau 4 gadu, ziemā virszemes daļa nosalst, bet  pavasarī izlien no jauna sirdsveida hotūnija Houttuynia cordata ‘Chameleon’ Aug smuki čupiņā, bet ir tendence dzīt garas sakņu atvases. Mēģināju pārstādīt, ļoti labi iedzīvojas. Bet šausmīgi smird tās saknes!!!

Spirejas pēc noziedēšanas smuki jāapgriež, tad veidojas jaunie dzinumi un krūms izskatās vēl labāk kā ziedēšanas laikā.

Mulčai  izmantoju Veimuta priedes čiekurus (es gan neesmu 100% pārliecināta vai tas ir pareizais nosaukums, salasīti Silavas apstadījumos) šitiem ir jau 3 gadi. Noteikti varētu arī parastos čiekurus salasīt.Sudrabegles čiekuri neder, sapūst jau pēc gada, ir mēģināts.

Man ir veselas 3 Conicas – parasta, ar ziliem dzinumiem un gaiši zaļiem dzinumiem (tā ir tāda smuka Kanādas eglīte, kas vienmēr labi izskatās).

Mauriņu pļauju reizi nedēļā un vienmēr pēc tam smuki “atduru kantīti”.

Bildē fonā ir aka (prasts nesmuks dzelzsbetona cilindrs), kuru aptinu ar plastmasas žoga sietu, kur ielaidu kokveida efeju – pagājušo gadu viņa pat ziedēja! Pusapaļā lāpsta ir instruments ar kuru fiksi un vienkārši zāliena maliņas apkopt, ar šauro firkars grābeklīti pēc tam aprušinu. 10 minūtes darba apskriet visas dobju malas un glauns paskats uz nedēļu.Mums iz zaļais dzīvesveids… dušas saules baterija – plakanais radiators uzsilda ūdeni, kas cirkulē uz augšu, pēc visiem fizikas likumiem.Silts ūdens ir arī lietainā laikā. Mans lepnums – Aristolohija Aristolochia durior. Man ir plāns visu pirtiņu apaudzēt un izgriezt caurumus durvīm un lodziņam. Ja nemaldos, tad 5. gads .Tīri labi pārziemo un nemaz neapsalst.

Tāds izskatās pīpju koka auglis.

Hosta ir sliņķu augs Nr.1. Visu vasaru dekoratīva…ja nu gliemeži neapskādē  jeb lapputis neapkakā.

Mana vājība ir augi ar ļoti lielām lapām. Astilboide – ja būtu vieta saulaināka, noteikti arī lielākas lapas būtu. Vēl šogad esmu nopirkusi gunneras stādu. Ja man izdotos to ieaudzēt, tad varētu sanākt kaut kas šitāds

Latviski nav nekādas informācijas, bet Nīderlandē parkā redzēju brīvā dabā augam, kāpēc gan nepamēģināt. jo efejas taču man izdodas pārziemināt, bet te no sala būs jāsargā tikai saknes.

Kaktā, kur praktiski nekad neiespīd saule man aug Eiropas kumeļpēda Asarum europaeum (ļoti pieticīga un labi izskatās ekstrēmi tumšos apstākļos), panātres, papardes utt. Dzīve mani piespiež mīlēt ēnainos augus, jo saulainas vietas ir ļoti maz.

Zem hostām noslēpjas ne īpaši estētiski mājas pamati.Tikai jāatceras šad tad aplaistīt.

Čīkstuļu laimiņš – vēl viena sliņķu puķe (man ir 6 dažādas šķirnes)  Esmu ierīkojusi tādu kā “stādaudzētavu”, kur man konkrētais eksemplārs  nobriest, lai pēc tam varētu īstajā vietā izstādīt. Ļoti viegli pavairojas no ceram  atlauzta dzinuma.

Raibais kakts – Andromeda, Forčuna segliņš un ļoti glauna paparde ar krāsainām lapām…gaida, kad paaugsies, kļūs dekoratīvāka un varēšu izstādīt redzamākā vietā.

Nobeigums. Visiem zināms, ka Rīga nekad nebūs gatava. Tāpat arī Dārzs nekad nebūs 100% kārtībā. Tas ir dzīvs organisms, kas mainās un pārveidojas. Rušināšanos pa dobēm es uztveru kā izklaidi un daru to, kas patīk un audzēju to, kas man pašai patīk. Man  nav nevienas vāzē ieliekamas nogriežamas puķes, nav liliju, gladiolu, asteru utt. Bet toties viss, kas aug manā dārzā ir vai nu dabūts no labiem cilvēkiem ( neteikšu, tak, ka zagts), jeb izaudzēts no pavisam miniatūra stādiņa.Visi lielie ( jau vairāk kā 3m) skujeņi savulaik iegādāti Baltezera kokaudzētavā mazā podiņā. Un tanī brīdī tas nemaz tik daudz neizmaksāja. Turklāt neliels stādiņš noteikti labāk iedzīvojas kā liels.

Pēdējā bilde ir skats no 2.stāva stūra istabas loga…viena dobe pulksten 7.30 pēc kārtīgas lietus nakts.

Read Full Post »