Mans cimdu gads

2018. gads man ir aizritējis cimdu zīmē. Statistikai  – džemperi laikam 3, jakas 2, zeķes vismaz 4 pāri. Toties cimdu daudz – aptuveni 30 pāri sanāks.

Neesmu no tām, kas uzskaita katru izadīto dzijas gramu un publiskai apskatei katru šalli un zeķi “vulgaris” izliek sociālajos tīklos. Bet šai statistikai ir otra puse – savus “projektiņus” sakārtojot Ravelry, piefiksējam arī konkrētā darba detaļas – adatu izmēru, dzijas svaru, varbūt konkrētās krāsas kodu. Tāda kā sava virtuālā pierakstu burtnīca sanāk. Vienmēr pa rokai.

Cimdu mapē (reālajā dzīvē, ne datorā) gan  man ir perfekta kārtība. Katram pārim sava “kabatiņa”, kur raksts pēc kā adīju, īkšķa vieta, visi noraukumi un komentāri ar kļūdām sarakstīti. Nākamajai reizei ļoti noder tādi pieraksti.

Šķietami ļoti vienkārši cimdiņi. Raksts nošpikots Talsu muzeja izstādē – viens fragments no Ilgas Madres cimdiem. No oriģināla diezggan tālu. Te labi iederas vītā uzmetuma maliņa cimda valnītī.

Šie mazie, neregulārie rakstiņi, kur brīžiem reizē 3 pavedieni adāmi, ir diezgan piņķerīgi, un par to, lai puķīšu vidiņi iznāktu vienādi, ir īpaši jāpiedomā.

Ugunskrustu rakstu uzzīmēju excelī, un ar painta palīdzību otras rokas rakstu apgriezu spoguļattēlā. Daudz interesantāk adīt. Vispār, tas raksts, man šķiet noburts. Ļoti viegli un ātri adījās. Nekādi nevarēju nolikt malā…līdz diviem naktī un tā, vairākas naktis no vietas.

 Esmu iemīlējusies Latgales lentveida valnīšos. Adu pa pāriem un lieku kaudzītē. Kad iesper pegazs, cimds pats pēc tam pieadās klāt. Šis konkrētais raksts ir atrasts Mirdzas Slavas grāmatā.

Atmiņas par oktobri un sabirušajām košajām kļavu, bērzu un brūni pelēkajām ozolu lapām.

Jā, dzija. Kraukļa krājumos atrasta Troickas fabrikas ražojuma 100% vilna, par skotu tvīdu nokristīta. Kādreiz iepirku vīriešu džemperim… pelēkais ilgam laikam vēl pietiks. Perfekta kvalitāte. Košie krāsainie kamoliņi man tikuši mantojumā no audēju atlikumiem.Tik košam valnim delnas raksts nemaz neprasās pēc lieka raibuma. Pietiek ar mazām mušiņām.

Atrodi īkšķi! Viņš tur ir!

Alsungas dūraiņi no Irmas Lesiņas grāmatas. Klasika.

Interesants valnīša iesākums ar skujiņu.

Bildē priekšpēdējā čupiņa no 2018.gada pūra. Polārajā naktī neprotu fotografēt, sagaidīšu gaismu un tad kaut kad.

p.s. 12. janvārī (sestdienā) būs kartējā “Irbu” atvērtā nodarbība par cimdu valnīšiem (zobiņi, robiņi, dažādu atlocīto maliņu tehnikas). Sekojam reklāmai Feisbukā!

Lai laimīgs mums visām nākamais cimdu gads!

Advertisements

One thought on “Mans cimdu gads

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s