Gandrīz svārki

Orientāciju vēl neesmu mainījusi. Sarkanu krāsu joprojām nemīlu un svārkus arī nevaru ciest. Vienkārši patrāpījās salīdzinoši lēta dzija un interesants projekts no Ravelry, ko gribējās izmēģināt. 4 Labu brīdi atpakaļ Osinkā parādījās tēma par Missoni rakstiem. Tur ir atrodami bezgala daudz tehniski interesanti risinājumi dažādiem zigzagiem. 5 Laikam jau to vajadzētu saukt par tuniku. Man gan vairāk nāk prātā “spilvendrāna” 🙂 Sākts no augšas, vispirms priekšpuses un aizmugures daļu turp-atpakaļ (čakarīgi, jo valdziņu pieaudzēšana/saadīšana notiek arī atpakaļkārtās), savienojam kopā un tālāk jau pavisam vienkārši pa apli uz leju. Pēc katra raksta atkārtojuma pieaudzējam pa vienam valdziņam  – tā veidojas trapece. 3Viens no iemesliem, kāpēc uzķēros konkrēti uz šīs dzijas ir tas, ka tas ir viens no retajiem Noro krāsu salikumiem, kur ir melnā krāsa, tas atvieglo apdares toņa piemeklēšanu. Melnu linu neatradu, izlīdzējos ar merserizētu kokvilnu. Kad apniks, pieadīšu piedurknes  un apkakli no lina. 1 2 Pavisam 400g Noro Taiyo Sock, adatas 2,0.

Svārki no igauņu krāsainās dzijas

Vēl viens darbs, kur ideja špikota no Noro žurnāla. Patiesībā, pirmā viņu realizēja Osinkas meitene Dinara (viņa bija viena no Musturnometnes ārzemju viešāņām).Viņa ir drosmīgāka un diezgan atraktīva meitene, tāpēc uzadīja sev daudz košāku variantu

Es, šoreiz, speciāli domāju par reāli valkājamu objektu, tāpēc svarīgi bija izmantot kvalitatatīvu materiālu un veidot ērtu, ergonomisku siluetu. Platāka un kankaraināka apakšmala, noteikti, izskatītos labāk, bet es  centos to adīt pēc iespējas šauru. Pirmajā piegājienā mēģināju likt klāt  daudzu toņu kimohēru, bet diemēžel mūsu dziju piedāvājums manas prasības neapmierināja. Tādēļ klāt likšanai izmantoju tikai viena toņa – melnu kidmohēras pavedienu un ar rezultātu esmu ļoti apmierināta.

Kopā 360g Aade Lõng divkārtīga Lavanda (100% vilna) melnas kidmohēras.3.5mm adatas.

Idejas oriģināls izskatās šitā:

Es darīju visu pilnīgi otrādi kā aprakstā 🙂 Adīju sākot no augšējās joslas, un nākošās pakāpeniski pieadīju klāt adīšanas gaitā.

Sāku ar to, ka izmērīju aptuveni tāda silueta svārkus un atzīmēju  aptuvenos joslu platumus. Augšējā nedrīkstētu beigties gurnu platākaja vietā.

Augšējā josla. Ar vaļējiem valdziņiem uzmetam 22 valdz. Turpmāk  adām  6 kārtas gludā labiskajā adījumā, 7. – nepilnā  kārta …aizadām līdz pusei(11 valdz), apgriežam darbu ar kreiso pusi pret sevi, apmetums,  adām visus (arī pašu pirmo valdz.) kreiliski līdz adatas beigām. Nākamajā turpkārtā apmetumu saada kopā ar nākošo valdz. Atkal turpinām 6 kārtas pilnas, 7.un 8. pus-kārta). Līdz ar to viena adījuma mala veidojas nedaudz platāka. Ik pa brīdim uzlaikojam…Kad sasniegts apkārtmērs, savieno vaļējos valdziņus – pirmo ar pēdējo rindu.

2.un3.josla pēc tāda paša principa, tikai uzmetam 32 valdziņus un nepilnajā kārtā adām 16 valdz.Un vēl, katras kārtas beigās, pēdējo valdziņu saada kopā ar augšējās joslas platākās malas pīnīti….atsevišķās joslas jau adot tiek savienotas kopā.

4.josla ir nedaudz kurzuļaināka – Uzmetam 36 valdziņus, 6 kārtas adām līdz galam,

7.kārtā nepilnā kārta līdz 12.valdziņam, 8.kārtā kreiliski atpakaļ.

9.kārtā nepilnā kārta līdz 24.valdziņam, 10.kārtā kreiliski atpakaļ.

…un atkal pilnas 6 kārtas.

Svarīgākais ir, lai nepilnās kārtas pagrieziena vieta būtu pēc iespējas nemanāmāka.

Apakšējo malu 2x aptamborēju ar īsajiem stabiņiem – lai būtu stingrāka un nerullētos.

Augšmalas apdarei izmantoju vecu – pārbaudītu risinājumu – aptamborēju ar garo stabiņu lodziņiem un ievēru šņorīti. (Vajadzības gadījumā svārkus varēs uzvilkt arī mana māsa, kura ir par mani 2 izmērus tievāka).