Begemots Mū

Drusciņ paākstījos vienu zvēru uzmargoju. Kaut kas pa vidu starp begemotu un gotiņu.

Vispirms top noteikts  African Flower motīvu skaits jautrās krāsās (pavisam 44 gab.) Ārējā mala visiem vienā krāsā – tā mazāk kļūdas un paviršības redzamas.

1Patiesībā tas ir pāris vakaru darbs. Ja būtu vienkrāsaini, noteikti ietu ilgāk un garlaicīgāk.

7Katru motīvu nobeidzot atstāju tik garu diega galu, lai būtu ērti adatā ievērt un uzreiz piešūt vajadzīgajā vietā.Oriģinālais apraksts nāk no  Ravelry. Bet  Osinkas meitenes dažādas versijas ir izmēģinājušas un tur daudz labas bildes var atrast, ko vēlāk par špikeri izmatot.

2

3

4

5

6Tehniskās detaļas – Tamboradata Nr.2. Dažādi diegu atlikumi. Baltais – gandrīz vesels Īrisa diegu kamoliņš. Sintepona pildījums. Diegu galus iekšpusē nemaz nevilku iekšā . Kārtīga rotaļlietu meistare noteikti kritizētu, jo pildījums spīd cauri, vajadzētu būt stingrākam, bet man tik un tā viņš pašai ļoti patīk 🙂

P.s. Baltu begemotu zaļā zālē ir tikpat grūti nobildēt kā melnu sumi baltā sniegā. Tas zvērs dzīvē ir daudz simpātiskāks .

Saulriets džungļos

Uzadījās, man kārtējā kleitiņa. Tādā …  “pidrallā” garumā. Man pilnīgi neraksturīgos toņos. Sarkans, fuksiju rozā, oranžs, ruds un pat melns

Savas kājas īpaši nemīlu eksponēt, un pieklājīga izskata un dabiska materiāla legingus vēl neesmu atradusi,  tīri labi jūtos kokvilnas pusbiksēs.

Šoreiz man būs padaudz sliktas kvalitātes bildes, jo  gribējās saglabāt tehniskās detaļas. Esmu iepriekš mēģinājusi adīt jaku, sākot no mugurpuses kakla izgriezuma, reizē adot gan “body” ( piedodiet, te nav latviska termina) daļu, gan piedurknes augšu. Tad muguras kakla izgriezums sanāk diezgan savilkts, bet plecu līnijas vietā izstiepti caurumi pieaudzējumu vietās.

Šis būs variants, kad sākam adīt no plecu vīles.

Pirmkārt, uzadām kārtīgu paraugu un izrēķinām cik valdziņus plecam vajadzēs.

Pats sākums -uztamborējam g.c. pīnīti pirmajam plecam.

Valdziņus uzlasām no pīnītes vienas malas un adām nepabeigtās kārtas ( 3 paņēmienos pieadām visus valdziņus), pēc tam atstājam vaļējos valdziņus, ar savienojuma stabiņiem “aizrāpojam” uz pīnītes otru malu.

Vajadzētu tagad sanākt šādai bildei – stingra pleca līnija (izmantotas pīnītes abas malas) un pleca gals aptuveni 4 cm plats.

No pleca gala uzlasām valdziņus piedurknes galviņai – tas jādara ļoti akurāti , lai nebūtu caurumu. Pašā spicumā no viena malas valdziņa izadām divus jeb pat trīs. Tajās vietās, kur robežojas rokrinķis ar piedurkni, iekabinām marķierus un turpinām adīt turp-atpakaļ “pagonu” – katrā labiskajā kārtā, piedurknes galviņai, pieaudzējam pa vienam valdziņam katrā pusē. Vaktējam, lai būtu smuka kakla izgriezuma līnija…atstājot vietu apdarei.

Kad sasniegts mugurpuses kakla izgriezuma dziļums, dziju noraujam, valdziņus atstājam uz adatām un uzadām otru pagonu spoguļrakstā. Es šajā procesā ik pa 2 rindām gāju “uzprovēt”. Tālāk svarīgs moments, pareizi notrāpīt trūkstošo mugurpuses valdziņu skaitu.

Nu jau sāk kaut kas reāls parādīties. Joprojām adām turp atpakaļ, pieaudzējot, piedurknes galviņā katrā otrā kārtā pa diviem valdziņiem

Šādi izskatās no priekšpuses. Stefānijai uzvilku topiņu, kur kakla izgriezums ir līdz “pieklājības robežai”. Jāpierēķina vēl apdares tiesa. Priekšpuses kakla izgriezuma valdziņus pieaudzē pakāpeniski, lai veidojas liekta līnija (1,1,1,1,2,2,2,3,3,4,5). Kad gandrīz vēlamais rokrinķa dziļums sasniegts, marķieri iekniebj tajā valdziņā, kas būs paduses robeža un adām kādus 3 cm pieaudzējot pa vienam valdziņam marķierim abās pusēs. Pēc tam izrēķinām cik valdziņus vajag krūšu apkārtmēram  un padusē papildus uzmetam ( gluži tāpat kā adot reglānu no augšas). Un rullējam bez īpašas domāšanas pa apli. Lai būtu jautrāk, uztaisīju rindiņu ar cauro vīli, kur samta banti ievērt.

Gatavs! Plecs vietā, un strīpas arī vietā.

Man patīk trapecveida siluets, pati brīnos kā tas izveidojās, jo stāva daļu adīju pilnīgi cilindriski, bez pieaudzēšanas. Apakšmalā , ik pēc katriem 2 valdziņiem, no starppavediena pieaudzēju jaunu v. ( valdz. skaits palielinās par 1/3)

Lodziņu raksts no 1 garā stabiņa (ar 1 apmetumu) un 1 gaisa cilpiņas – ideāla apakšmala. Nemaz netaisās rullēties.

Caurā vīle gar kakla izgriezuma apdari. Teorētiski arī te var banti ievērt.

Tehniskās detaļas. 150g (!!!) Noro Cashmere Flavor (156 krāsas tonis), satīts kopā ar 1 Midaras lina pavedienu (5 ficītes iztērēju ~ 250g), 2,5 mm adatas

Nu, un, tagad ejam uz Daugavas krastu bildēties , kamēr vēl vējš nav visus matus noplēsis – tādas izskatās debesis pusstundu pirms pamatīga jūlija negaisa.

Lai tiktu līdz šai vietai, jāizbrien pamatīgiem džungļiem, bet toties te vējainā laikā var redzēt fantastiskus saulrietus.

Vasarīgs tamboris no motīviem

Klasika rullē!!!

Sabildēju vienu vecu, mīļu darbu…un izraku krājumos ieskanētu, pašas zīmētu shēmu.

Dzijas materiāls ir ēģiptiešu kokvilna spolē ~ 400g.


Tuvplānā var samanīt savienojumu vietas. Pati kopā sadabūšana notiek motīva pēdējā kārtā. Loģiski, ka pēc katra motīva diegs ir jānogriež un nākošais jāsāk no jauna.Pēdējā kārtā, veidojot garos stabiņus “piesienamies” pie iepriekšējās kārtas motīviem.Rezultātā sešstūri izkārtojas kā bišu šūnas.

Motīvam vajadzētu sanākt aptuveni 7 cm diametrā.

Daži faķīri iemanās zīmēt adījumu rakstus Wordā, jeb tamborrakstus Excelī. Uz tādu varoņdarbu es neesmu spējīga.Toties motīvu izvietojuma shēma zīmēta ar GIS kartogrāfijai domāto ArcMap…gluži vienkārši darbā tajā brīdī nekas piemērotāks neatradās.

Vispār apraksts 2007.g. septembra ” Ievas Mājā”.

Tudi-sudi raksts, jeb nometnes atskaņas

Šī gada Musturometnē bija pastiprināta interese par vienu diagonālu tamborējuma rakstu.

….viens vecs, labs un aizmirsts tamborraksts, kas pateicoties Musturklučiem atkal tiek izcelts saulītē. Sarežģīti, liekas pirmās 6 minūtes, pēc tam iet kā pa sviestu. Man ir ļoti mīļš, jo tā var likt lietā daudzos dziju atlikumus.

Mana mamma (tāda, “svētdienas tamborētāja”) ir virtuves ķeblīšu virsmas apgreidojusi un pat vesalu klubkrēsu tā aptamborējusi .

Neregulāras svītras .

Krāsu mainām ik pēc 2 kārtām…t.i. visi diegu gali būs vienā malā.

Pēc nometnes atcerējos, ka derētu sabildēt normālā gaismā vienu agrāko laiku darbu.

Vasarnīcas lielā dīvāna pārklājs. Reāli ikdienā  vasaras sezonā tiek lietots vismaz gadus 10.

Sver vismaz pāris kg un uz to brīdi es izlietoju visus silto toņu vilnas dzijas galus, kas mājās bija atrodami.

Nav gluži tā, ka krāsas uz dullo liktas.Es izvēlējos par pamatu to dziju, kuras bija visvairāk  un tās svītras ir regulāri izkārtotas.

Zaļās svītras atkārtojas ik pēc 2 kārtām. Pārējās gan ir pilnīgi brīva improvizācija.  Ā, un papildus viscaur iet tāds tievs kokvilnas pavediens no sērijas “salt & pepper”.

Ja tā rūpīgāk ieskatās, dziju rupjums ir stipri atšķirīgs. Lai svītras veidotos vienāda platuma, rupjākās rindās katra rūtiņa sastāv no 2 stabiņiem un 2 g.c. pīnītes, bet smalkāko dziju tamborēju katrai rūtiņai 3 stabiņus un 2 g.c. pīnītes.

Mēģināju uzzīmēt tehnisko zīmējumu pa soļiem.

1.kārta Sākam ar 5 g.c. pīnīti.3 g.c atstājam pacēlumam , 4tajā cilpiņā (skaitot no adatas)un 5tajā tamborējam pa vienam garajam stabiņam. Bildē skat.  sarkano 1.

2.kārtā (shēmā zaļā krāsā) 5 g.c. pīnīte. 3 g.c atstājam pacēlumam , 4tajā cilpiņā (skaitot no adatas)un 5tajā tamborējam pa vienam garajam stabiņam. Ar savienojuma stabiņu piesienamies pie pirmās kārtas stūra ( shēmā savienojuma stabiņa apzīmējums ir X), pēc tam pacēlumam 2 g.c. un 2 garie stabiņi

3.kārtā (shēmā sarkanā krāsā) iesākumā atkal 5 g.c. ,2 garie stabiņi, savienojuma stab. Piesienoties pie iepr. kārtas stūrīša.utt.

! Dziju mainām ik pēc 2 kārtām, shēmā katru kārtu zīmēju atšķirīgu, lai būtu uzskatāmāk.

!! Varbūt, ka katra kvadrātiņa sākumā vajadzētu nevis 2, bet 3 gaisa cilpiņas.Man likās, ka ar 2 sanāks stingrāks.