Pamazām atgriežos dzīvē pēc fantastiska 3 dienu pasākuma… nu jau tradicionālās Talsu meiteņu organizētās adītāju nometnes Uguņciemā. Galvenais ideju ģenerators un praktiskās puses bīdītājs bija dziju (pērļu, šūnamo piederumu utt)veikaliņa saimniece Anda. Nometnes dalībnieces – lielākā daļa no tāda neformāla adītāju klubiņa , kas tur izveidojies un vēl dažas neatlaidīgākās, kas laicīgi pieteicās un ļoti gribēja uz turieni tikt. Ģeogrāfiski – no Talsiem un apkaimes, Ventspils, Liepājas, Tukuma, Sabiles,Rīgas, un man liels prieks par meitenēm no Dobeles TLMS studijas Avots, kuras bija īpaši kuplā pulkā ieradušās.
Ja iepriekšējā nometnē bijām plīvojošas, puķainas un romantiskas, tad tagad mēģinājām būt latviskas (tas, protams neliedz būt arī romantiskām). Izsludinātā tēma – CITĀDI LATVISKAIS.
Simboliski Anda lielo rāmi, kurā iepriekš visām tik ļoti patika fotografēties nokrāsoja svītraini raibu – Talsu brunču krāsās.
Tradicionāli – sklandrauši un milzu spainis ar skābputru.
Viena no “programmas naglām” bija vērpšanas meistarklase 2 dienu garumā. Meistare Dace ierodas ar ļoti smalkiem aparātiem. Saliekamais ratiņš īpašā mugursomā. Īpaši praktiska opcija vērpjot suņa vilnu – var doties dabā un iztikt bez putekļusūcēja asistēšanas.
Par ratiņu vēl smalkāks ir kāršamais aparāts (guglē meklēt pēc atslēgvārda drum carder) un ļoti skaistas savērpto dziju ficītes
Suņa vilna
No Klippan Saules filcējamiem vilnas kārsumiem sanāk interesantas efektdzijas.
Nopērkot internetveikalā (ne jau latviešu) šādu milzu kamolīti no jēldzijas, varam iztikt bez kāršamās mašīnas
Sakārsta suņa vilna ar visu pievienoto vērtību (suņa smaku)
Vilnas ieguves avots – Jorkšīras terjers.
Pēc savērpšanas vēl jāsašķeterē , jāsavērpj un jāsatin kamolā. Tikai tad seko saldais ēdiens – paraudziņa adīšana.
Šoreiz bija smuki izdomāts “izrādīšanās”process. Savus līdzi paņemtos darbus nevis kautrīgi slēpjam RIMI maisiņos, bet akurāti izklājam vispārējai publiskai apskatei, lai lēni un nesteidzīgi var apskatīties, pataustīt, sabildēt un vēl pielaikot arī.
Daļa no Dobeles meiteņu pūra
Jaunatklātā brīvdabas izstāžu zāle “Sporta laukums”. Iztiekam bez glaunām instalācijām. Vienīgā problēma – grūti visu vienā kadrā ietilpināt.
Gandrīz latviski – dubultadījums.
Cimdi no pašu vērptas dzijas
Lins+lins=?
Rokdarbu “groziņš” un vispirms tamborēts, pēc tam “slinki” safilcēts.
Interesants rokdarbu maisiņš, mērlenta gar rāvēlslēdzi – izcelsmes vieta un laiks nezināma (sen)
Tālāk ir bildes, kur mēģināju piefiksēt dažādus variantus kā labāk pērļu mauču rakstus savaldīt. Ir taču vispirms jāizdomā, jāuzzīmē, jāizrēķina, jāsaver un adot jāseko līdzi zīmējumam.
Vienkāršākais variants – atrast internetā.
Nākamā pakāpe – pašam zīmēt excelī un pēc tam nedaudz automatizēt pērļu skaitīšanu.
Bet pavisam mierīgi var iztikt ar pielāgotiem līdzekļiem rūtiņu papīru,stingru pamatu un bērnu rotaļlietu kastē sameklētiem knaģīšiem.
Pavisam parasta ieveramā gumija un metāla lineālam izurbts papildus caurums otrā galā.
Manuālais excelis 🙂 un vējš arī nekur neaizpūtīs!
Visa darbība norisinās zem liepas. Saulei līdzi kustoties var atrast pietiekami lielu platību kur piemesties saulē vai ēnā.
Pēdējā dienā taisam kopbildi maučiem un pašas arī mēģinām vienā bariņā saganīties
Daļa jau iepriekš bija uzadīti, bet pietiekoši liels skaits tapa uz vietas tur Uguņos.
Šie tika sašūtī kopā pašās beigās.
Uz redzēšanos nākamajā nometnē! Jūs bijāt kolosālas! 🙂
Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.
Ielieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri. Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam būs raitāka pērļu vēršana.
Needle B 