Tas ir nevis ledus zieds, bet gan nedaudz apsarmojis dekoratīvais kāposts svētdienas rītā. Es jau sāku ilgoties pēc krokusiem. Būtu labi, ja ziemu vispār no kalendāra varētu izsvītrot laukā.
Mebiuss rullē! Tā noteikti būs šīs sezonas aktualitāte visās vecuma grupās. Royal Baby Alpaca. Pats primitīvākais variants – 2 labiski, 2 kreiliski, pareizo garumu nosakām pielaikojot.
Cukurpaciņas variācija – valnīša vietā pīne, bet rievotā raksta vietā gludi labiski. Pakauša daļā vienkārši savilkts. Vienkārši dievīgas krāsas Noro Flower Bed Shaggy.
Aizmugurē maza ļipiņa…lai nejūk, kura ir fasādes puse.
Divi vienādi krāsojumi Noro Flower Bed un Noro Flower Bed Shaggy. Mice – jau pārbaudīta vērtība ( tikai 65 g!)
Bumbuli speciāli pirku šogad augustā Brīvdabas muzeja gadatirgū, pēc tam pieadīju cepuri un šalli klāt.
Šalle apēda salīdzinoši daudz – 150 g (adatas 2,5mm) Adīts pēc visiem Mebiusa likumiem – no vidus uz abām pusēm, izmantojot vaļējo valdziņu uzmetumu. Adot tikai labiski sanāk šitāds skats. Nobeigumā, kad apnika, pārgāju uz pāvu spalvu rakstu, lai nerullējas. Šim ir viena laba īpašība – kad apniks, izārdīšu un reinkarnēšu citā darbā.Nu? Vai nav smuks Minka?
Atkal cukurpaciņa – adīts nevis rievotajā, bet rīsa rakstā pa diagonāli – tā adījums daudz plastiskāk uzvedas nēsājot. Piegrieztne – tā pati primitīvā. Dzija – vecais labais Katia Danubio vēl no Musturbodes laikiem.
Mana mīļākā ābele – Tīna. Pati nebirst, bet gaida, kad kāds noēdīs. Pēdējie 5 ābolīši…
Vēl mazs brītiņš un arī Veigela būs plika un nesmuka. Nekas cits neatliek kā ievīstīties džemperos un šallēs un gaidīt pavasari.