Oktobra zeķu parāde

Sev neraksturīgi, esmu uzadījusi vairākus vienādu zeķu pārus… apraksta ideja bija tik savdabīga, ka nespēju noturēties pretī kārdinājumam.

1Tik košas un trakas, ka pat Bastejkalna kanāla pīles nāk brīnīties.

2Apraksts nāk no Ravelry, dzija Rellana Kolibri, 2mm adatas.

Nākamie divi pāri ir tās pašas autores izgudrojums Exotic Whirlpool

3Adīju no 4kārtīgas zeķu dzijas, lielāko izmēru, bet uz aci iznāca krietni par mazu.4

Tāpēc uzadījās vēl vienas – no 6kārtīgās zeķu dzijas, ar krasi izteiktām krāsu pārejām. Pēc bildes spriežot sanāca biki lielākas (adatas un valdziņu skaits identisks, atškirīgs ir tikai dzijas rupjums) Žēl, ka neuzņēmu laiku, bet vairāk par pusi dienas viena zeķe neprasa.

5

6

7Bildē redzams gatavas zeķes izklājums – atliek tikai sašūt uzmetuma vaļējos valdziņus ar pēdējās kārtas valdziņiem.8

9

10

Pateicoties rievotajam adījumam, ļoti elastīgas ,apraksts ir perfekts.

Patiesībā te vēl daudz iespēju iztrakoties ar horizontālām svītru joslām.

Silti iesaku pamēģināt. Sarežģītākais laikam ir vaļējo valdziņu vīles sašūšana.

 

Advertisements

Zaļas entrelaka zeķes

Uzadījās vienas jocīgas zeķes. Tīri tehniski varētu teikt, ka brāķis (pārāk lielas un vaļīgas), bet nu nenormāli interesantas. Perfekts dizains un ļoti oriģināla ideja (ne jau mana, protams)!

1Īsts meistarstiķis ģeometrijas cienītājiem. Apraksts nāk no Ravelry.

Te, tāpat kā mežģīņu šalles adot, rezultātu ieraugām tikai tad, kad sašūts un kājā uzvilkts. Zeķe tiek adīta šķērsām un nobeigumā vīle sašujas savienojot vaļējos valdziņus. Drusku piņķerīgi, toties efektīgi. Diemžēl adīšanas gaitā pusfabrikātu nevar pielaikot, lai novērtētu gabarītus. 2

Aprakstā drusku neskaidrs (varbūt manas angļu valodas nepilnības dēļ) ir pats sākums. Bet, es sāku ar uzmetumu ar palīgdiegu (to noārdot dabūjam vaļējos valdziņus).3Tāds izskatās gatavas zeķes izklājums.Tūta vidū būs papēdis un malā purngals arī tiek veidots jau adīšanas gaitā. Zig-zag veidīgi sašujot vīli savienojuma vieta vispār nav redzama.

Man patika zeķes adīšana uz apaļadāmajām adatām. Uzadījās nedēļas laikā,90% no visa tapis kursējot autobusā vasarnīca-centrs-vasarnīca. Nav jāuztraucas, ka kādu adatu kur iestādīšu, neaizņem īpaši daudz vietas.

4

5Purngals un papēdis smuki sēž vietā. Garums arī pareizais.

7

6

Gala rezultāts ir par lielu pat manam pelnrušķītes 41 izmēram (pie izdevības uzmērīšu kādam lielpēdainam vīrietim),  ne jau valkāšanai es tādas adīju. Pati vainīga…

Nekāpjiet uz mana grābekļa un neatkārtojiet manas kļūdas. Adot vajag ne tikai priecāties par to, cik smuki krāsas sakārtojas, bet, laiku pa laikam. der arī ieskatīties aprakstā, kur melns uz balta rakstīts, ka vienam kvadrātiņam jābūt 3×4 cm (man bija vismaz 0,5cm lielāks).Mūžu dzīvo, mūžu mācies 🙂

Tehniskās detaļas:

Dzija Lang Yarns Jawoll Magic 100g (palika pāri pāris metri) – ideāls materiāls šai tehnikai, adīju ar 2,5 mm adatām (ja būtu 2mm, tad būtu trāpījusi pareizajā izmērā)

Pāces vilnas getras – zeķes

Gaidot ziemu taisām ragavas un…adām zeķes 🙂

39.izmēra zeķēm vajadzēs ~ 140g 100% vilnas dzijas un 3mm zeķu adāmadatas.

Uzmetam 56 valdziņus un sadalām vienmērīgi uz 4 adatām. Kārtu maiņas vietu ierīkojam kājas aizmugurē (starp 4. un 1. adatu).

Adām valnīti ,atkārtojot, 1 valdziņu labiski, 1 valdz. kreiliski, 5 cm augstumā. Pēc tam turpinām adīt pēc shēmas. Shēmā norādīta adījuma labā puse, t.i. adot pa apli.

Turpinām adīt atkārtojot  1-12.kārtu vēlamā garumā – krietni pāri celim. Stulma daļai vajadzētu būt pietiekami platai, tad nobrucinot uz leju, tā sakārtosies “garmoškā”.

Ja adīsim getras – pārejam atkal uz valnīša rakstu (1 labiski, 2 kreiliski) un pēc 5 cm vaļīgi noraucam.

Ja dzijas pietiek arī pēdām, loģiski, adām zeķes. Tad,  katras adatas vidū un beigās saadām kopā pa 2 valdziņiem, lai samazinātu kopējo valdziņu skaitu, jo pēda būs šaurāka (48 valdz.) kā stulma daļa. Konkrētos valdziņus noskaidrojam, uzvelkot kājā. Tālāk pēdu nobeidzam pēc savas iecienītās klasisko zeķu “receptes” (man patīk šis termins!)

Liriska atkāpe no tehniskajām lietām.

Pāces vilnas dzija. Esmu ļoti liels snobs dziju izvēles jautājumos, ir daudzu gadu pieredze adot un valkājot īstas lauku vilnas adījumus. Man šķiet, jau gadus 5 mēs labi pazīstam igauņu Aade Long , zinām visus zemūdens akmeņus. Katras krāsas ficīte uz tausti atšķiras. Ir tādas, ko pat uz plikas miesas varētu valkāt. Cita kož, neskatoties ne uz kādiem šampūniem un matu balzāmiem. Pāces vilna nāk tikai no vietējo aitu mugurām un noteikti ir asāka.

Igauņu (un Kauni) krāsu salikumi ir zināmi un pierasti, Pāces vilnas fice gandrīz katra liekas kā testa versija. Uzreiz ir jāsaprot, ka nesanāks uzadīt 2 vienādas piedurknes, citā krāsojuma partijā noteikti krāsas solis jeb tonis atšķirsies. Bet tieši tas atraisa spārnus un ļauj eksperimentēt. Rezultāts būs efektīgs pat bez visādu defektu slēpšanas.

Man patīk Pāces dzirnavu saimnieka aizrautība. Liekas no tām dubļu – dūņu krāsas ficītēm nāk laukā tāda apslēpta enerģija. Par to smieklīgo naudu, nocirpt, izmazgāt, savērpt, nokrāsot, notīt un vēl līdz pircējam atvizināt, nu kā es varu nebūt patriots.

Man gribētos ko lielu uzadīt – kādu segu, no visām krāsām. Šoriez, Brīvdabas muzeja gadatirgū nopirku tikai 4 ficītes. Vienkārtīgo – pamēģināšanai un no divkārtīgās vajadzētu sanākt svītrainai vīriešu vestei.

P.s. paldies manai modelei Zintai. Ilgi meklēju, kamēr atradu kājas, kas ļaujas bildēties 🙂

Jaywalker

Jaywalking (pēc Wikipēdijas) ir ielu šķērsošana neatļautā veidā… laikam domāts pa diagonāli 🙂

Diezgan primitīvas, bet ļoti interesantas zeķes. Internetā noskatīju jau labu brīdi atpakaļ, bet nu saņēmos un ne tikai uzadīju, bet pat uzrakstīju precīzu apraksta tulkojumu.

Bezmaksas anglisko versiju var meklēt Raverly. Man ļoti patīk gatavo darbu galerijas. Pārsteidzoši dažādi rezultāti, adīti pēc viena apraksta.

Apraksts latviski

Konkrēti par savām zeķēm – zeķu dzija ar nenormāli garu krāsas soli, dziju nedalīju, adīju tieši tā, kā krāsas klājas. Ja godīgi, tad ficē izskatījās labāk kā adījumā. Ficītē likās kā virši sūnās, bet uzadītas atgādina armijnieku kamuflāžu un krāsā iemērcētus papēžus.

Adīju ar 2mm adatām vismazāko izmēru (76 valdz.) Uz manu „pelnrukšķītes”41, bet salīdzinoši šauro pēdu der ideāli.

Interesants likās ziz-zag raksta veidošanas paņēmiens. Valdziņu saadīšanas veids i r pazīstams, bet pieaudzējuma vietā – 2 blakus esošiem valdziņiem no viena valdziņa izada divus – rezultātā viens no vidus valdziniem veido it kā reljefu vīli.

Jaunums bija arī interesantais papēža adīšanas veids (skat. aprakstu) Papēža forma sanāk nevis kvadrātiska, bet trapecveida.

Veiksmi darbā!

p.s. …ja pamanāt manā tulkojumā tehniskas kļūdas, dodiet ziņu – izlabošu. Precīza tulkošana nav mana stiprā puse 😦

Citādas zeķes

Pēc izstādes noņemšanas radās iespēja pabildēt zeķes “uz kājas” Tādas – klasiski plakanas, var notvaicēt, nopresēt un ir OK, bet nestandarta zeķes ir ļoti grūti izstādē izlikt.

Autores ir manas Dobeles meitenes, liekas, ka man atkal būs pielipis zeķu adīšanas vīruss.

Fonā ir Dobeles Amatu mājas palodze 🙂 Kāja – manējā

Zeķe sākta no papēža. Autore iemanījusies pat etnogrāfiju crazy manierē izadīt.

Man ļoti patīk šis cepures papēdis (hat heel). Ļoti ērtas!

Visiem zināmās heksagonu zeķes var arī tamborēt. Izvietojuma shēma līdzīga. Vienīgi purngals nebūs tik elastīgs. Pēc šīs metodes noteikti sanāktu labas  čību zeķes.

Viltotās pastalas.

Izstādi noslēdzot nolēmām tēmu nākamajai, pēc gada. Devīze būs – šalles.

Izstāde Dobeles Amatu mājā

Sestdien, 1.oktobrī Dobeles amatu mājā atklāja iztādi. Darbu autores – studijas “Avots” adītāju grupiņas “meitenes”. Es tur tēloju skolotāju reizi mēnesī un mēģinu iemācīt to ko pati esmu samācījusies , rakājoties interneta dzīlēs. Visčaklākajām dalībniecēm ir pavisam sirmas galvas, bet tik jaukas un radošas idejas, ka joprojām nepārstāju brīnīties.

Kopbilde pie Amatu mājas durvīm…

Laikam otro reizi mūžā rāpoju pa trepēm un staipīju makšķerauklas…pašrocīgi pieliku roku izstādes tapšanā (lielāko darbu gan paveica pašas dalībnieces)

Bilde no ārpuses… XXL izmēra sniegpārsliņas logā.

Sorry par nepareizo gaismu…spilgtā saulē neprotu nobildēt, bet radošo piegājienu ckmdu un zeķu adīšanā ļoti gribas iemūžināt.

Interesants telpisks objekts – siena zārds kā pakaramais, uz kura izlikt cimdu un zeķu kolekciju. Liela daļa dullo zeķu ir ļoti ērtas un vislabāk izskatās kājā uzvilktas, bet plaknē ļoti grūti parādāmas. Ja labi ieskatās, var atrast pat kautko no etnogrāfijas…Jo tālāk jo trakāk 🙂 Man patīk.

Nākamā bildē – puķu zeķes, kas arī manā piecgades plānā ierakstītas.

Smukas apdares detaļas tuvplānos.

 

Heksagonu slimība arī līdz Dobelei atnākusi. Šoreiz – tamborēti un sākti no centra uz ārpusi un pēdējā rindā satamborējot kopā.

Izrādās, ka sešstūru izvietojums un papēža konstrukcija ir ļoti līdzīga adītajām heksagonu zeķēm.

Izrādās, ka pastalas var reizē ar zeķēm uzadīt

 

Klasika rullē. Šo noteikti derētu izmēģināt zeķu dzijā.

“Cepurzeķei” pavisam netradicionāls risinājums.

Interesants dekors. Man ir aizdomas, ka tas ir no audēju dziju pārpalikumiem tapis. Galos piesietas aptamborētas metāla “šaibas” smagumam.

…un atkal ir pilna galva ar idejām. Ziema nāk un zeķu skapī netrūkst, bet neviens jau neliek viņas vilkt kājās. Man liels prieks, ka radīšanas (adīšanas) prieks ir primārais ne tikai man, bet daudzām manām meitenēm.Ir tik labi sajusties, ka kāds ir vēl tik pat traks 🙂

Manu audzēkņu darbi

Šoreiz palielīšos ar svešām spalvām – bildēs redzami ir tikai manu  “meiteņu”darbi. Tās ir adītājas no Dobeles TLMS “Avots”, kuras man ir izdevies tiktāl samaitāt, ka vairs neviena neada etnogrāfiski pareizus dūraiņus. Spēlējamies ar krāsām, izmantojam “vienreiz lietotu” dziju, jeb to, kas nu kurai pieejams.

Interesants cimdu valnīša iesākums – ar i-cord striķīti

Tālāk divas pārsteidzošas bildes…adīts pēc Rokdarbu Vācelītes apraksta. Uzvelkot mugurā kolosāli sēž uz auguma.Ļoti gribas pašai pamēģināt…jāsameklē tikai piemērota dzija.

Nākamajā bildē – interesants risinājums rakstam, ko dēvē par Estonian Spiral, parasti to izmanto tikai valnīti.Šoreiz pat īkšķis ir adīts rakstā.

Nākamās zeķes – radošs piegājiens jau pazīstamam zeķu rakstam.Uz kājas sēž burvīgi.

Cepur-papēža zeķe.No  turku zeķu dzijas.Perfekti nostrādāts (manas nebija tik rūpīgas)

Nākošās ir zeķes, kuras man vēl stāv piecgades plānā ierakstītas – Kalajoki Socks. Zeķes ar asimetrisku rakstu – kājas ārpusē ieadīta viļņota josta -upe (Kalajoki Somijā ir aptuveni mūsu Gauja)

Atkal viens interesants variants – uzadīts pēc bildes izdrukātas, no interneta (mana kāja uz kultūras nama palodzes)

Nu uz šādu varoņdarbu es pati nemūžam nesaņemtos. Interesants, netradicionāls papēdis. Ļoti ērts, starp citu.

Nākamās ir ģeniāls izgudrojums.Pamatideja ir no interneta, bet manas meitenes to ideju nedaudz citādāk apspēlējušas.Puķu zeķēm puķe ir papēdī

Purngalā aprakstā puķes ir sānos, bet smukāk izskatās, ja pēdas virspusē (un apakšā arī, protams)

Patiesībā nemaz nav tik sarežģīti, vispirms uzada krāsainos daudzstūrus, un pieada klāt pārējo vienkrāsainu. Es atdūros pret to, ka ļoti nepatīk vienlaikus adīt no 2 kamoliem.Bet noteikti izmēģināšu.

Pēdējās zeķes man pašai ļoti patīk – ģeniāls tehniskais risinājums un iespēja paspēlēties ar krāsām.

Perfekti nostrādāts papēdis. Sāk ar sešstūri no centra un nobeidz kā adot zeķi uz 2 adatām.

Žēl tikai, ka visas šīs crazy zeķes vislabāk izskatās uzvilktas kājā. Rudenī paredzētajā izstādē, diemžēl tās parādīsies tradicionāli – plakaniski uz šablona saformētas.

Mežģīņu zeķes godīgai mātesmeitai

Sabildēju vēl vienas filigrānas cakas – pūra zeķes ar sirsniņām. Materiāls – vienkārtīgs Ogres gublāns (no spoles), 1 mm adatas. Pēdas daļā uz 1 adatas 23 valdziņi.

Lai zeķe smuki  “sēdētu” vispirms uzadām paraugu, gan mežģīņu joslai, gan vienkārši kreilisko fonu un saskaitām valdziņus.

Pavisam ir 6 mežģīņu joslas, kuru platums nemainās, mainās tikai kreilisko valdziņu skaits starp tām.Loģiski, ka pēdas daļā ada tikai 3 joslas virspusē – pēdas apakšā ir vienkārši labisks adījums.

Gar augšmalu vienkārši aptamborēju “caku” no garajiem stabiņiem – tā nedaudz savelk un liek zeķei turēties pareizajā vietā.

Te būs pāris tuvplānu:

Kreiliskos valdziņus var malās vienkārši “nošmaukt”, lai būtu simetriski, un – derētu pierakstīt , lai otra zeķe sanāktu identiska, jeb vēl kādreiz sagribas ko līdzīgu uzadīt :).

Pēdējā bildē – pēdas virspusē palicis tikai 1 kreiliskais valdziņš starp sirsniņu joslām.

Crazy zeķes

Zeķi var adīt, gan sākot no valnīša, gan no purngala, gan vispār – pilnīgi šķērsām. Man ļoti patīk tādi – netradicionāli risinājumi.

Hat heel zeķēs iemīlējos no pirmā acu uzmetiena. Brīnumainā kārtā, apraksts ir brīvi pieejams.

Te var apskatīt oriģinālu . Es izmantoju tikai cepurīti – sakuma daļu, pārējais ir tikai variācija par tēmu.

Adīt zeķi,  sākot no papēža centra, ir zināma veida perversija. Un vienlaikus, arī – izaicinājums. Un vēl fakts, ka Ravelry ir jau tādi 227 projekti. Tas nozīmē, ka nekas sarežģīts tas nebūs….un taisnība vien ir 🙂

Materiāls – 4kārtīgā zeķu dzija, 2.oo adatas, iztērēju precīzi 70 g.

Un tā – pa soļiem (uzmanību, aprakstā ar V es apzīmēju jaunu valdziņu, kas griezti izadīts no iepr.kārtas valdziņa)

Cepurīte

Ap diega cilpu (magic loop) uzmet 8 valdz …princips kā apaļu sedziņu adot.

1.kārta labiski

2.kārta V (izadīts jauns lieks valdziņš no iepriekšējās kārtas),1 lab. (atkārto 8x)

3.kārta labiski

4.kārtaV,2 labiski (atkārto 8x)

5.kārta labiski

6. V,3 labiski (atkārto 8x)

7.-9.kārtas labiski

10. V,4 labiski (atkārto 8x)

11.-13.kārtas labiski

14. V,  5  labiski (atkārto 8x)

15.-17.kārtas labiski

18. V,6 labiski (atkārto 8x)

19.-21.kārtas labiski

22. V,7 labiski (atkārto 8x)  (kopā beigās 64valdziņi)

Vīriešu izmēram vēl papildus

23.-25.kārtas labiski

26. V,8 labiski(atkārto 8x) (kopā beigās 72 valdziņi)

Ķīlis

…un ar to teorija beidzās.Iznāk tāda apaļa bļodiņa.To pārloka uz pusēm un diametrāli pretējās pusēs uz saspraužamajām adatām uzliek pa 10 valdziņiem (viens būs pēdas apakšas centrs, otrs potītes aizmugurē). Atlikušos valdziņus samauc katru uz savas zeķu adatas un ada katru atsevišķi. Katrā turpkārtā  abās malās norauc pa valdziņam (labāk izskatās, kad saada 2. un 3 un divus priekšpēdējos). Atpakaļkārta kreiliski. Tā turpina kamēr atlikuši 2 valdziņi. Noraujam dziju un sašujam vaļējos valdziņus kopā. Dzīvē tas izskatās šādi:

Tālāk izdomājam – cik valdziņus mums vajadzēs pēdas apkārtmēram.Uz manu šauro “pelnrušķītes 41” izmēru tie ir 60 valdziņi.Nu tad atliek noņemt no adatas vaļējos 10 valdziņus un atlikušos 50 uzlasīt no uzadīto sānu malas pīnītes.

Godīgi sakot tas arī bija visgrūtākais – izdarīt tā, lai glīti izskatītos un būtu pareizais valdziņu skaits. Turpinām adīt pa apli kā parastu “zeķi vulgaris”. Nobeidzot izmantoju apaļo purngala noraukumu.

Nu un tālāk tas pats, uzņemam valdziņus no otras malas un adām valnīti. Ļoti uzmanīgi (nesavelkot) noraucam. Visprātīgāk to būtu darīt ar šujamo adatu.

Uzvelkot kājā zeķes ir neparasti ērtas! Un noteikti ne pēdējās pēc šīs tehnoloģijas. Nākamās būs jautrākas!

Interesentiem varu komentēt – man ir 41 izmērs un ļoti mazs pacēlums. Svarīgi ir adot to pirmo etapu (cepurīti un ķīļus), notrāpīt pareizo garumu, varbūt var drusku lēzenāk noraukt, bet to var vienkārši piemērīt….nevajag uzreiz raut diegu nost.