Pavasara brošas

Nedaudz no rīta rasas un sapņa par neaizmirstulītēm.

Ivetas Lindes stikla kabašons bija ilgi nostāvējies manā dārgumu kastītē, nu mēģināju “apģērbt”. Rezultātu ir ļoti grūti nobildēt dabiskās krāsās. Nezinu kāpēc izskatās zils.

Savukārt, spilgtā saulē, tiešām iemirdzas rasas lāses.

Lailas Strazdiņas stikla kabašons un apkārt nedaudz manas “nekārtības”.

Lailas Strazdiņas ceriņi klasiski romantiskā ietvarā. Man šķiet, ka te prasās pēc sirmas pensionētas skolotājas violetas zīda blūzītes, jeb krimplēna žaketītes atloka.

Lailas  zaļā varde  purvā iebāzusi degunu spilvu pudurā. Laikam rīta rasu osta.

Lailas kabašons ar Greiga tulpi. Arī ļoti ilgi gaidīja, kamēr sadūšojos pieķerties.

Mana šī brīža vismīļākā kaklarota gaida, kad uzadīšu tai speciālu – pareizā ziluma fonu. Tikai nekādi nedodas rokā ne pareizā dzija, ne pareizā ideja. Ko džinsīgu derētu,gaidu pegazu.

Mēģināju saulē bildēt. Nu, vai var būt vēl skaistāka krāsa?Un vispār… Pavasaris ir atnācis, un man atkal patoloģiski gribas rakt zemi, un, ik pa 6 stundām aplūkot un pētīt kas jauns sadīdzis siltumnīcā.

Advertisements

Pāris jaunas brošas

Zaļa lapa ar bizmārīti  – LailaS stikls (man liekas, ka viņa jau aizmirsusi par tādu 🙂Paisley motīvs man ļoti patīk un vairākas reizes esmu mēģinājusi tādas formas brošu uzšūt, bet tā īsti nesanāk. Šī ir pirmā, ko nav kauns citiem rādīt. LailaS stikli.

Patiesībā tā ir speciāli šūta pie somas. Viens interesants atklājums…nenormāli košas un dzīvespriecīgas somas, nopērkamas arī pie mums, bet par stipri nedraudzīgākām cenām.

Zaļais tirkīzs ir mana vājība.LailaS stikla kabašons.

Ļoti smuks zili sudraboti dūmakains LailaS stikls nedaudz anorektiska izskata nierītē…nu labi…astes zvaigznē.Agijas kabašons.Ļoti grūti bildējama krāsa – tāds pavisam maigi bāli rozā.  Tonis galīgi nav manējais, bet tas stikls likās tik interesants, ka man noteikti vajadzēja pamēģināt viņu iešūt brošā.

 

 

Daži jauni pērļojumi

Pēc nelielas pauzes atkal šis tas jauns tapis. Apšūta viena saujiņa ar Lailas Strazdiņas veidotajiem stikliem. Tik man ar to bildēšanu gan tā… ar dievu uz pusēm.

Nedaudz izspūrusi melnbalta klasika

Esmu samierinājusies ar to, ka šos violeti-lillīgi-pelēkos toņus nav iespējams bildē attēlot.

Šis iespaidīga izmēra stikla kabašons mani jau labu brīdi gaidīja pērļu kastes goda vietā… tik skaists, ka bailes sabojāt.Ilgi piemeklēju atbilstošus dubļu-dūņu toņus, lai stiklam fons uz kā izcelties.

Broša šūta kā dāvana vienai mazai Lotes fanei 7.dzimšanas dienā.

Pie reizes tika “apgreidota”arī pati Lote…ar jauniem svārkiem.

Dzērveņu ķīselis ar putukrējumu.

Atkal prasās pēc sinepju krāsas krimplēna kostīmiņa.

Jaunākie pērļu darbi

Vidū Lailas Strazdiņas sikls.

🙂 Atzīstos…pati brošas ideja 100% plaģiāts.

Naivas vasaras atskaņas.Vēl viens apšūts L.Strazdiņas stikls.

Stikls, kurš nekādi negrib fotografēties.

Zili zaļa pumpiņrasa. Laikam sanāk, ka tas ir mans pirmais šūtais kulons.

Šis vasaras mīļākie auskari.Divus noslēpumaini nevienādus Lailas stiklus sapāroju ar nezināmas izcelsmes sudraba ķirzaciņām.

Netīšām nopirkās tantuku lillā 100% dabīgā zīda topiņš (fonā). Loģiski, ka uzreiz uzķēros uz Lailas veidoto violeto stikla pērļu virteni.Turklāt acīs iekrita arī apaļās caurspīdīgās čehu stikla pērles. Te nu ir rezultāts.

Speciāli bildēju spilgtā gaismā, lai var redzēt cik smuki caurspīdīgs.

Vēl vienas interesantas Lailas Strazdiņas pērles kopā ar fosilām pērlēm un vara krāsas knibučiem.

Mana trešā rokassprādze. Vidū milzu liels perlamutra disks, kam dabūju malās urbt  8 caurumiņus papildus nostiprināšanai.

Jūlija brošas u.c. nieki

Beidzot esmu sadūšojusies nopietni pieķerties pie stikla mākslinieču veidotajiem kabašoniem (ups…stikla dekoriem).Man ir iegādāta jau paprāva saujiņa, bet tie visi ir tik skaisti, ka ļoti baidos sabojāt.

Tas nav tas pats, kas jauna dzija…var uzadīt vienu paraudziņu, izārdīt, adīt nākošo utt. Iesākot šūt jaunu brošu noteikti ir jābūt aptuvenai vīzijai – kaut vai tāpēc, lai Stiff-stafu (materiālu uz kā šuj) nenogrieztu pārāk skopi.

Lailas Strazdiņas veidots viducītis un mani mēģinājumi frīformēt. Man ļoti patīk šī zilganzaļā krāsa, it sevišķi kombinācijā ar matētu pērlītes faktūru. Uz tāda fona tad stiklaini spīdīgais kabašons  var labi izcelties.

Nākošā man pašai patīk vislabāk par visām. Tāda krāsa vienkārši nevar nepatikt.(Lailas Strazdiņas stikls)Viņa tiešām ir tik ļoti zila! Bildēts pēcpusdienā, tāpēc arī fons izskatās zils. Bet zilā taču ir cerību krāsa.

Nākošā ir variācija par deserta tēmu. Manī raisa asociācijas par kūku ar vārīto krēmu ar jāņogām. (Lailas Strazdiņas stikls)

Vidū dīvainas krāsas ahāta plakana pērle, no Adamsu kambaru dārgumiem….te fonā prasās pēc vecmodīgas krimplīina žaketītes sinepju krāsā 🙂

Atkal viens smuks zilums (Agijas Bisteres stikls).Manuprāt šinī virzienā labāk izskatās 🙂Jau sen esmu mēģinājusi uztamborēt saulespuķi. Te ir viena versija ar pērļotu viducīti

Liela noņemšanās bija, kamēr noformēju visas ziedlapiņas (angliski to sauc par blocking). Te ir viena bilde no procesa – dīvāna spilvenam pārvilku frotē dvieli. Uztamborēto dzelteno detaļu vispirms iemērcu atšķaidītā PVA līmē (1:10 līme pret H2O) Piespraudu ar kniepadatām,atstāju lai saulīte pakāpeniski izžūst. Starp citu, ļoti noderīga lieta – Tiimari pirktas garās kniepadatas ar lielām galviņām -noder arī lielās adītās šalles formējot.

Un nobeigumā – jauna rokassprādze.”Iekabašonēju” 3 smukas lielas plakanas lazurīta pērles.

Es vienkārši dievinu šo zili-pelēki-džinsīgo krāsu.

Pērļu brošas jūnijā

Joprojām turpinās mana niekošanās ar sēkliņpērlītēm. Mani pašai ļoti patīk citu šūtās brošas, kur ir nelieli freeform elementi…ne tik regulāras un pareizas.Bet, ja pats pirmais – centrālais objekts (kabašons, poga, akmens utt.) ir tāds apaļš, kārtīgs un regulārs, nu nekādīgi nesanāk atkāpties no tās taisnās līnijas.

Uzšuvu vienu karamelizētā saldējuma tortīti…

Turpinām atbalstīt akrila ražotāju industriju…it kā tēma atbilstu mazai meitenei, bet milzīgais kabašona izmērs nu nekādīgi nederēs pirmskolniecei. Turklāt izrādījās tik specifisks zilums, ka grūti piemeklēt toni, kam šis “daiļums”piestāvētu.

Turpinās meklējumi no sērijas “mana broša”. 99% no saviem ražojumiem pati nespēju nēsāt…noteikti neesmu romantisku caku valkātāja.Ir tikai aptuvena vīzija par to, kāda tā varētu būt – dažādu faktūru melns, mazas kniedītes, apsūbējis sudrabs un ādas stērbeles.

Un tā, 2 brošas  vecai metālistei:

Joprojām neesmu iemācījusies melnu normāli nobildēt…

Nākošā “Pumpiņrasā” …mēģināju apšūt stikla Mākslinieces Lailas Strazdiņas darinājumu:

Viena melnbalta bilde

Nākošā ir freeform eksperiments. (izmantots Lailas Strazdiņas stikls)…un mazas, nestandarta upes pērlītes, kam viena puse plakana. Mēģināju šūt uz biezā Tiimari filca. Būtu jau labi, ja vien izdotos tās biezās malas smuki apstrādāt.

Variācija par zaļām mellenēm(izmantots Lailas Strazdiņas stikls).

Vēl viens apšūts L.Strazdiņas stikls. Krokainā maliņa ir traki darbietilpīgs process, un nekādi neizdodas labi nobildēt, ne krāsu, ne faktūru.

Pēdējā brošā izmatoju tādu pašu maliņas apdari, manuprāt izdevās tīri labi.Stikla kabašons  manos nagos nonāca pēc pēdējā tusiņa Adamsu kambaros.  🙂 Autore Agija Bistere.

Pērļu brošas maijā

Joprojām turpinu niekoties. Šoreiz sanāca  tādi… klasiski-pareizi-simetriski. Pati nemūžam tādu nenēsātu, bet citiem jau patīk. 🙂

Īpatnēja krāsa tiem akrila kabašoniem  – ziloņkaula krāsas centrālajam elementam piestāvētu arī tādas gaiši bēšas sēkliņpērlītes, bet tad gatava broša nebūs spraužama pie koši baltas blūzītes.

Man prieks par nākamām 3 brošām – tās speciāli šuvu kā dāvanas-suvenīrus Osinkas meitenēm.Tagad divas manas brošas dzīvos Pēterburgā, bet viena Boloņā! 🙂

Kopumā ņemot, man pašai gaumīgākas tomēr šķiet nedaudz mazākas kamejas brošas centrā.Tad ir vairāk vietas, kur šūt …

Un tālāk – viens eksperiments ar plakanu tirkīza pērli – to tikpat veiksmīgi var iepērļot kā kabašonu, kam viena puse plakana. Joprojām turpinu meklēt krāsu kas “draudzējas” ar tirkīzu.Uz troses vērtās kaklarotās, labi kaimiņi ir apsūbējuša un spoža vara krāsas bumbiņas, bet tādu toņu sēkliņpērlītes vēl neesmu atradusi. Ja godīgi, tad rezultāts īsti nepatīk…par daudz kontrastains.

Beidzot izdevās likt lietā vienu pērli, kura gaidīja pielietojumu vismaz pāris gadus.Ilgi domāju un mēģināju radīt kaklarotu no vienas pašas pērles. Stikla pērļu Meistares Vikas Safronovas darinājums – viena  vientulīga plakana pērle…tā bija palikusi pāri pēc Pērļu Žagatu uzlidojuma (visām jau nepietiek).

Iznāca tāda neliela, nestandarta piespraude -tādas īpatnējas asociācijas rodas tuksneis, nakts,izplūkāta parandža un askētisms.

…bet process turpinās…

Pērļu brošas 3.sērija

Turpinu spēlēties ar čehu un japāņu sēkliņpērlītēm.

Audumu veikalā Carnevale (Stabu 25) ir ļoti interesantas pogas.Viena maza “pogas brošiņa”

Nolēmu, ka pietiks niekoties ap simetriskām un pareizām formām un pamēģināju pirmo frīformu.Centrālais elements nāk no Liepājas (Paldies, Dolly!!!)

Nedaudz aplauzos, jo savam brīvās formas lidojumam biju izvēlējusies par daudz niecīgu lupatiņu.Rezultāts ir par lielu priekš brošas un par mazu rokassprādzei jeb aprocei (~ 9cm).Tā nu, sanāca man matu sprādze.Nākošo reizi mācīšos no kļūdām un pirms šūšanas uzzīmēšu aptuvenu ārējo kontūru.

Jau sen priecājos un pētu Cāļa Pērļu žagatu lielformāta darbus un ilgi neuzdrošinājos pati ko tādu mēģināt.Līdz kaklarotai vēl brītiņš jāpagaida, jo zinu savas spējas – ar tehniku un tehnoloģiju vēl tiktu galā, bet dizains (ergonomika,lietošanas ērtums) un kompozīcija būtu galīgi trubā. Ar rokassprādzi ir drusku vienkāršāk –  mēģināju špikot kaut kur internetā redzētu darbu, izmantojot pilnīgi citus materiālus.

Darbs aizņēma 2 dienas un rezultāts man tīri labi pašai patīk. Diemžēl bildes gan nepatīk.Tāda dūmakaini pelēcīga, netīru ceriņu krāsa negrib smuki bildēties.

Šuvu uz parasta Tiimari filca…ar nepacietību gaidīšu nākamo Adamsu Kambaru pievedumu  Lacy`s Stiff Stuff  (speciāls materiāls, uz kā šuj pērlītes)

Pērļu brošas Nr.2

Turpinu niekoties, apgūstot tehniku un tehnoloģiju.

Te būs pārītis apšūtu pogu:

Tās pareizās un regulārās galīgi nav manā stilā, bet gribējās izmēģināt jaunos Adamsu kambara kabašonus.

Šī tiks meitenei, kam vārdā Elfa

Mani pirmie šūtie auskari

Miniatūrie kabašoniņi ir no svaigākā Adamsu kambaru pieveduma 🙂