Mazs brītiņš pagājis un piedzīvotais tā drusku “nosēdies”. Izrādās, ka šī ir pat 5.(!) adītāju nometne tajā pašā vietā. Cik jauki ieraudzīt pazīstamas sejas, tā kārtīgi izpļāpāties, pataustīt, kas kaimiņam groziņā un atkal visādas dullas idejas sasmelties.
Klasiska bilde. Pagājušā gadā šis spalvainais brīnums esot ēdis jogurtu. Šogad ļoti apmierināts našķējies ar sieru. Ehh, laba gan dzīve tādai luteklei.
Kopējās bildes atkārtojas gadu no gada. Šoreiz – man acīs iekrita tādas – adītājai piemērotas lietas (varētu teikt – aksesuāri). Bildē redzamie objekti RIMI tiek tirgoti kā veļas grozi…nekā, tas ir kamolu grozs. Protams, ja savs mersedess pie pakaļas.
Stils ieturēts. Ja zils, tad zils… Starp citu – tā nav vis teātra somiņa, kas uz roktura karājas, bet gan glauns KnitPro adatu maks.
Noķēru momentu, kamēr īpašniece ezerā plunčājas – Musturdeķa praktiskais pielietojums.
Nu, vai nav smuki un parocīgi? Viss pa rokai.
Šis deķītis esot autentiska Ventspils tautastērpa sastāvdaļa. Ne tikai smuks, bet arī praktisks.
Uz makšķernieku (adītāju) krēsla atzveltnes Pāces vilnas šaļļu ekspresizstāde.Fantastiski!
Izrādās, ka te dažas slimo ne tikai ar adāmadatu atkarību, bet arī ar atkarību no Kipling somiņām.
Noķerts mirklis svētdienā pirms 7iem no rīta, kad normāli cilvēki vēl guļ. Saule kāpj aizvien augstāk, migla gaist, putni čivina…
un, ja pacenšas, ar garo objektīvu var ieraudzīt pat šitādu ragaini.
2 bildes – mani 3 adīkļi pirms un pēc nometnes, drusku jau progress redzams. Kā redzams, viens kamols tika izvizināts par velti.
Vēl viens milzīgs pluss – iespēja sarunāt kādu modeli fiksajai fotosesijai.Gandrīz varavīksne – bilde no vienas puses.
un no otras puses. Nu ko tu smukam (tievam) padarīsi. Patiesībā bija domāta tunika mazai meitenei. Bet drusku lielākai meitenei sanāk topiņš.
Un te – pašportrets ar ievilktu vēderu 🙂
Nu ko, sāku domāt par trešo nometni ,nedēļas nogalē rokdarbnieču plenērs Kuldīgā.
Needle B 
