Feeds:
Posts
Comments

Nezinu kāpēc tā sakritis, bet šogad jūlijs ir nokrāsojies galīgi zaļš… gan visapkārt, gan manos adīkļos. Laikam pateicoties dīvainajai un lietainajai vasarai dārzā tas zaļums ir tik ārprātīgi sulīgs,  garšīgs un reizē dažāds un interesants.

Nopļāvu mauriņu un drusku pabildēju 🙂

Tās nav negatavas jāņogas, bet gan pilnīgi nogatavojušās upenes. Ja atmiņa neviļ, tad igauņu šķirne `Vertus` ar zaļām ogām. Garšīgas un zagļudrošas.

Šitāds brīnums senos laikos brīvā dabā atrasts un nu par daudz labi iedzīvojies uz mājas sienas. Bojā mūri un prasītos plēst nost, bet žēl.

Pēc Kurzemes cimdu semināra esmu nedaudz uz cimdiem “uzsēdusies”, un rādās, ka tik drīz nekāpšu nost. Šie trīs pāri ir katrs savā rakstā adīti un ar atšķirīgiem valnīšiem. Dzija – Limbažu Tīne 2kārtīgā un pelēka vilna ar kazas vilnas piešpici vēl no Musturbodes laikiem. 2mm adatas

Valnītis 2×2

Valnītis 2×1

Valnītis 1×1.

p.s. Uzkrāsoju kāju īkšķus koši zaļus. Vienkārši tāpat.

 

Advertisements

Šī gada pavasarī tika izdota ilgi gaidītā Lias Monas Ģibietes grāmata par suitu zeķēm. Pie tām riktīgajām – 3 un 4 krāsās ar zarainajiem rakstiem es vēl labu brīdi baidīšos pieķerties, bet tās, kas adītas joslu un viļņotajos rakstos būs pa spēkam pat drusku advancētai iesācējai.

Es nepretendēju uz 100% pareizību, vienkārši uzrakstīju kā es adīju savējās (ar visām kļūdām, lai nākamās būtu labākas!).

Dzija. Droši vien pareizāk būtu bijis meklēt vilnu vai gublānu, bet es izvēlējos vienkrāsainu 4 kārtīgo zeķu dziju (Rellana un Drops) piemērotos toņos (salīdzināju pēc bildes, bet pati grāmatas autore teica, ka vajadzēja vēl košāk… nekas, nākamās būs vēl trakākas).  Gatavas zeķes sver precīzi 149g.

Adatas. Augšējā, stilba daļa līdz papēdim adīta uz 2.5mm, bet papēdis un pēda uz 2mm adatām.

Nedaudz liriska atkāpe. Kāpēc šitās mocības –paraugu adīšana, ārdīšana, testēšana, raksta zīmēšana, pierakstīšana un vispār vajadzīga? Tāpēc, kad  kādreiz adīšu savas īstās suitu zeķes, man būtu mazāk laika jātērē ārdīšanai, vienkārši attaisīšu špikeri un rullēšu, jo gatava zeķe uz kājas sēž tiešām perfekti un to velosipēdu būšu vienreiz jau atkodusi.

Katra mēs zinām savas “vājās” vietas un specifiskās atsevišķu ķermeņa detaļu īpatnības. Man ir lieli ,riktīgas latviešu saimnieces apakšstilbi  un neproporcionāli plāna un gara pēda praktiski bez pacēluma. Dabas dotais pelnrušķītes 42 kājas izmērs prasa, lai pēdas daļā viss būtu ērts un piegulošs, jo kādreiz taču arī kurpi gribēšu uzvilkt.

Process. Sāku ar elastīgu uzmetumu uzmetot 22×4 =88 valdziņus

Īsti nezinu vai tas ir pareizi, bet savu zeķi adīju tik garu, lai valnītis pārklāj celi. Tievākā vieta, kur vajadzētu prievetu siet ir tieši zem ceļa – tur arī beidzas sviķelis un sākas zigzag raksts. Tālāk visu to, ko darīju mēģināju uzzīmēt shēmā (shēmā zīmēta ir 1/8 ). Uzreiz pēc baltās daļas paplatināju, bet pēc tam pakāpeniski samazināju valdziņu skaitu ik pa laikam pielaikojot. Krāsu maiņu ritms visu laiku atkārtojas, tas krietni atvieglo kārtu skaitīšanu. Ērtības labad, tās, valdziņu samazināšanas kārtas atzīmēju ar marķieriem, pēc tam vieglāk identiski otru zeķi adīt (skat. zemāk bildē punkti)

Velkot kājā pielaikošanai, katru reizi valdziņus uzliku uz apaļadāmās adatas, lai precīzāk.

Pēc tam, papēdi  un pacēluma vietu adīju ar smalkākām adatām,  pēc klasiskās, mums visiem zināmās metodes, saglabājot krāsu maiņas ritmu. Šādi, mainot krāsas adās krietni interesantāk kā vienkrāsaina jeb gatavā krāsainā zeķu dzija. Pēda adās līdz pat tai vietai, kur sāk augt mazais pirkstiņš, tad atkal katru raksta joslu samazināju par 2 valdz. (raports 7v), pēc pāris cm atkal samazinājums (raports 5 v), pāris kārtas izadīju pēc raksta un tad pēdējais saadījums(raports 3 v. – šis gan man uz bildes ar sarkanu rimbuli nav uzzīmēts) beigās paliek 3×8 valdz. saliku kopā pēdas augšu un apakšpusi un sašuvu vaļējos valdziņus.

Nekāpiet uz mana grābekļa. Kad otrā zeķe jau nāca uz beigām sapratu, ka ar savu brīvdomāšanu nedaudz pārspīlēju. Grāmatā autore ielikusi shēmu, kur rakstu veido apmetumi un 3 valdziņu saadījums. Es to nedaudz izmainīju un adīju vienu parasto apmetumu , vienu uz pretējo pusi (galvenais lai simetriski attiecībā pret centrālo  valdziņu) nākamajā kārtā apmetumus izadot griezti (lai caurums neveidojas) – šis izskatās tiešām labi. Mana kļūda ir valdziņu saadīšanas vieta – izvēlējos citu metodi, saadot nevis uzreiz 3, bet gan 2 labiski un 2 labiski griezti. Formula un skaits jau ir pareizi (turklāt tā intuitīvi ērti sanāk uz katras adatas precīzi pa 2 raportiem), bet tajā vietā starp šiem saadījumiem veidojas  neglīts izstiepts diega pārstaips, pilnīgi prasās tur vienu kreilisko valdziņu iesēdināt. Nākamajā reizē tā arī darīšu.

Man liekas, ģeniāli sanāktu, ja adītu no košu zeķu dziju atlikumiem, šad tad ieadot kādu baltu svītriņu

 

Laipni lūgtas…

Nu tad – laipni lūgtas adītājas un adījumu cienītājas uz vienu īpašu pasākumu – sestdien,  22.aprīlī t/c “Talsu centrs” adītu tērpu parāde. Modeļu lomā pašas autores  (un pietuvinātas personas). Būs, ko redzēt!!!

Atkal viena lacīte

Izvilku no koridora skapja savu šo ziemu visaktīvāk nēsāto ojektu. Joprojām uzjautrinos par savu nespēju normālu nosaukumu piemeklēt – lacīte, šallīte, apaļšalle, savienots lakatiņš, kakla sildītājs utt.(kādus padsmit var noteikti sameklēt)

Kādu brīdi atpakaļ jau vienu tādu nelielu eksperimentu esmu adījusi. Šoreiz sanāca tik labs, ka negribas no kakla ņemt nost. Vienlīdz labi zem mēteļa, un vienkārši tāpat apkakles vietā uz kokvilnas topiņa. Vainīgs, protams ir foršais materiāls – Malabrigo Rios (merīnvilna, 100g/192m) Dūmakaini drūms tonis tieši manā gaumē un bezgala mīksts un mīlīgs. Nopirku pērn, Tallinā mazajā Wool&Woollen bodītē

Ideja nāk no Ravelry. Šis ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, primitīvs, ātri uzadāms un ļoti ērts valkājot. Turklāt bezgalīgas iespējas variācijām izvēloties ārēja malas apdari – var izmantot jebkura klasiskā trīsstūra lakata rakstus. Var pilnīgi iztikt bez tās mežģīnes.

Te bilde no procesa – vēl viens adītāju aksesuārs bez kā mierīgi var iztikt, bet patiesībā ļoti parocīgs “autobusa” adītājām… futrālis apaļadāmajām adatām iesāktam adīklim. Metāla trubiņa, kurai vienā galā elastīga materiāla atvere, kur iespraust adatas. I valdziņi nekur neaizbēgs, i somā caurumu neizbadīs.

Un tā vēl tā smukā krāsa! Latviski nopērkams pie kāmja

 

Grobiņas mauči

 

1Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.2

Ilgi čakarējos ar zīmēšanu un rēķināšanu un nebija pārliecības par iznākumu, jo haltūrēt negribas, bet tas raksta raports ir diezgan liels (28 x 28 rūtiņas), bet izdevās notrāpīt!  Reāli viens maucis sanāk 2×3 raporti =>56 x 84 rūtiņas.

3

1,25.mm adatas, 10. un 11. nr pērles, dzija ONline Bristol. Perfekta dzija smalkiem pērļu adījumiem. Iepriekš šim nolūkam izmantoju tikai  4kārtīgo zeķu dziju bet tās arī mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pavediens nedrīkst pūkoties, tam jābūt grūti pārraujamam, jo tie pērļu tūkstoši tak tiek visu laiku bīdīti šurpu turpu. Šī ir elastīga un drusku pufīga, un galvenais – var uzvērt arī 11. numura pērlītes.

p.s. Nopērkama Talsu “Unā”

4

Par pamatu ņemts Grobiņas cimda raksts. Speciāli negribēju nekādas svītras , cakas vai norobežojošās joslas veidot, lai lieki nesaraibina. Aiz malas valdziņa uzreiz sākas raksts. Bet tas nebija gudri darīts,  maliņa izskatās nelīdzena . Nekāpiet uz mana grābekļa! Vajag papildus vismaz 2 vai 3 malas valdziņus atstāt bez pērlēm un skats būs daudz akurātāks.

Eksperimenta nolūkā adīju visu laiku labiski griezti. Varbūt tādiem neregulāriem krustdūrienu zīmējumiem ir ok, bet šim pareizi ģeometriskajam rakstam ir tendence drusku “vilkt šķībi”. Arī dažādās pērles atšķirīgi uzvedās.Viena daļa iekārtojas nedaudz slīpi, bet citas taisni un kārtīgi. Bet tik un tā, šie ir pirmie, kurus droši varu saukt par savējiem .grobinas-maucis_cropIelieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri.  Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam  būs raitāka pērļu vēršana.

Lai veicas!

Apkakle+šalle Nr 4

Šis garadarbs relatīvi nesen tapis. Vienkārši drusku paspēlējos ar krāsām un ģeometriju. Pāces vienkartīgā vilnas dzija kopā ar šobrīd atrodamo vismīkstāko ( loģiski, dārgāko) kidmohēru ar zīdu.1Šāds izskatās pats sākums. Kvadrāts, adīts no centra, rievotā rakstā. Lai nebūtu tik ļoti pareizi, dažas svītriņas ieadītas no kamola otra gala.2Te – tam V burtiņam pašā augšā ir nobeigums.3Pirmo reizi izmantoju pieaudzēšanas metodi no viena valdziņa izadot divus (labiski un labiski griezti) – visādi citādi bija adīts, bet tik primitīvi nebiju mēģinājusi. Perfekti šitādam rievotā raksta strīpainim.

4

Vispār, paredzēta 2 vai 3 reizes ap kaklu apviņķelēt.5Speciāli nobildēju tuvplānu – visas ārējās malas  apadītas ar I-cord maliņu. Lai akurātāks skats un nedaudz uzturētu  ārmalu. Vaļīgi adītam rievotajam rakstam ir tieksme izstapīties, šis striķītis gar malu to palīdzēs noturēt vietā.

6Šī bilde ir vēl pirms izmazgāšanas – izskatās nedaudz savilkts. Bet izmazgājot, viss nostājās savās vietās.

7

8Riktīgs transformeris sanāca, var pat galvu ievīstīt. Man gan labāk patīk to asti aizmugurē atstāt. Nēsājams,gan virs mēteļa.

shema1Tālāk drusku sīkāk par procesu.

Uzmetam 8 valdz, sadalām uz 4  adatām.

1.kārta no viena valdz. izadām 2 (labiski un labiski griezti) =>uz katras adatas 4v.

2.un turpmākās pāra kārtas kreiliski.

3.un turpmākās nepāra kārtas katrai adatai no pirmā valdziņa izadām divus, adām labiski līdz uz adatas atlicis pēdējais valdziņš, no tā izadām divus. Katrā nepāra kārtā uz katras adatas +2 jauni valdziņi (kopā +8 valdz).

Tā turpinām līdz puse no kvadrāta diagonāles (pieaudzējumu līnija) ir iecerētajā šalles platumā (man bija 28cm , bet var būt arī drusku vairāk).shema2

Pēc tam 2 apakšējo kvadrāta malu valdziņus uzliekam uz pavediena  jeb noraucam – tos vairāk neadīsim.

Adām vispirms vienu kvadrāta malu. Rievotā adījumā, t.i. turp atpakaļ labiski. Turpkārtā adatas sākumā no viena izadām divus valdziņus, bet adatas beigās 2 saadām kopā. Es shēmā +++ un — sazīmēju, lai saprotamāk.

Atpakaļkārta labiski. Tādā ritmāAdām vēlamajā garumā. Manai šalle bija aptuveni 1 metrs. Atstājam  vaļējos valdziņus uz pavediena

shema3

Pēc tam spoguļrakstā adām otru kvadrāta malu – tikpat garu. Kad uzadīts, noliekam uz paklāja, vajadzētu izskatīties pēc tāda nezināma lidojoša objekta 🙂

shema4

Kad abas malas uzadītas vienādā garumā, samaucam visus valdziņus uz vienas adatas un iezīmējam viduslīniju.

Turpkārtā saadīsim 4 vietās  – kārtas sākumā, abās pusēs centra līnijai un kārtas beigās. (kārtā pavisam -4 valdz)

Atpakaļkārta labiski Atkārtojam turp un atpakaļkārtas.

Nu un pašās beigās I-cord nobeigums pa visu perimetru. Gatavs.

Tehniskās detaļas – 3mm adatas (vajag vairākas). Pavisam kopā gatava šalle sver 340 g.

Apkakle+šalle Nr3

Turpinājums. Kārtējais  kakla maucis. Reāli mīļš un bieži valkāts.

1

Ideja nav mana, Ravelry ir apraksts ar interesantu nosaukumu Thanks Cat!, kas nozīmē nevis pateicību kaķītim, bet Cat Bordhi, kura ir specifiska adīta mebiusa šalles uzmetuma autore. Vēl ineresanti ir tas, ka šo objektu nekādi nav iespējams nobildēt tā, lai saprastu darba gaitu. Arī procesa bildes šķiet pilnīgs sviests. Tikai, noraucot valdziņus, un tad pielaikojot top skaidrs – ir vai nav.

3

Uz galda plakaniski izlikta, izskatās tā.

Uz kakla uzvilkts, viens garais stūris priekšpusē, viens aizmugurē.

2

Šādi izskatās uzmaukts caurspīdīgam manekenam.

Īsumā adīšanas gaita ir šāda: Ar vaļējo valdziņu uzmetumu uzmetam tik valdziņus, lai vaļīgi iet pāri galvai (man bija 90valdz) un ada kā mebiusa šalli ,savienotu aplī. Kad 1 kārta  (tie 180) izadīti, iekabinam marķieri (lai neaizadās par tālu) un griežam darbu otrādi un adām atkal tos pašus 180 valdz līdz marķierim, griežam darbu otrādi un adām atpakaļ,utt. Izklausās ļoti primitīvi, bet tā tas ir – adām turp atpakaļ labiski.

(!) Pirms pusfabrikāta pielaikošanas, uzmaucam uz ļoti garām adatām.

(!) Mazu paraudziņu uz babyborna gabarītiem tehniski nav iespējams uzadīt, jāada uzreiz reālā izmērā.

(!) Nobeigumā, te piestāvētu dažas krāsainas swing nepabaigtās kārtās abos galos – būtu smukāk un ērtāk. Es tā neadīju, jo gribējās, lai abas adījuma puses vienādas4Vēl viena svarīga lieta – materiāla izvēle. Ņemam vismīkstāko un maigāko, kas pieejams.  Krāga pieguļ cieši pie kakla un nemaz nedrīkst “kost”. Šeit ir izmantota Pulkveža Brieža ielas dziju veikala Super-duper-royal-baby-alpaca (nosaukumu netceros, bet nu visdārgākā un mīlīgākā, kas tobrīd bija pieejama, tas gan, labu laiku atpakaļ). Starp citu,  tā pūka, kas bildē redzama parādījās tikai pēc mazgāšanas. Spolē tāda brūni pelēka bezkrāsaina, plakana un drusku ož pēc ķīmijas.

Pamatdzija – pufīga alpaka no ekskluzīvā plaukta, klāt pietīts tievs efektdzijas pavediens zilizaļos toņos. Nobeigums ir zilzaļš, lai nebūtu viss tik ļoti drūms un pelēks.

Nosverot sanāk aptuveni 100g (ar visiem zilajiem krikumiem), adatu nr neatceros, bet bija vismaz 3,5 vai 4.