Feeds:
Posts
Comments

Atkal vienā traki labā pasākumā sanāca pabūt. Jau trešā adītāju nometne Kurzemē, ko organizēja Anda no Talsu dziju un šūnamlietu veikaliņa “Una”.1 Dalībnieču ģeogrāfija šoreiz diezgan plaša (skat. kniepadatas kartē). Tradicionālās “fiksās” izstādes interesentākais eksponāts – dobelnieces Vijas adīta Lielvārdes josta. Dubulta! Vairāk kā 3 m!3Bildē pavisam maza daļa no līdzi atvestā pūra.5Trejmeitiņas jaunās kleitās. Lins atkal rullē!

6Kā nu bez heksagoniem…7Bez adīšanas bija vēl pāris vērtīgas nodarbes – ar tekstilkrāsām apgleznojām savus jaunos projektu maisiņus. Tā nav Praktiskā latvieša reklāma:), šis ie diezgan šmucīgs darbs, tāpēc veci žurnāli ļoti noder.8 Dzīvā radība nāk pārbaudīt, vai viss pareizi uzzīmēts.9Mākslai vispirms kārtīgi jāizžūst, jānogludina ar karstu gludekli, un tad var likt iekšā jaunu adīkli.10Te nu ir mūsu kopējais projekts – adīti pirkstaiņi.12Dažām tie bija pirmie, citas adītājas atjaunoja vecās zināšanas, bet kopumā tika uzadīti gandrīz 30 pāri. Cits par citu raibāki un strīpaināki.

13

14Nepabeigtās kārtas.15No tādas dzijas sanāks vienmēr, ja ir pareizais valdziņu skaits un attiecīgas adatas. Trakajās strīpās pazūd visas kļūdas un fušieri.16

17Tur ir arī mans cimdiņš!

Vasara ir kārtīgi “ieskrējusies” un īstā nometņu un “trīsdienu” tusiņu sezona beidzot ir atklāta. Paldies dievam, neviens no šiem plānotajiem pasākumiem nepārklājas. Vienīgi netiku uz Dobeli – izstādes “Ziedi” atklāšanu😦 , bet visus labumus jau nevar gribēt.

Un tā – Pieaugušo neformālās izglītības kursi “Vasaras pļavas un dabas krāsas” Jaunpilī 1.-3. jūlijā. 3 dienas darbojāmies, ēdām un gulējām Jaunpils pilī ar pievienoto vērtību – īpašo senatnes auru.

Pēc svinīgas atklāšanas ar lielgabala zalvi braucam uz ekskursiju dabā – botāniķe Janta Meža stāsta, rāda un atbild uz jautājumiem. Principā krāso pilnīgi visi augi (citi vairāk, citi mazāk) Visbiežāk tā ir bāla siltā dubļu-dūņu-pelējuma-sinepju toņu gamma.

1Tāpēc īpaši noderīgi ir augi, kas dod košāku un retāku krāsu. Te laikam topā ir ziemeļu madara. 2Izrādās, Latvijā ir padsmit dažādas madaras, bet  no ziemeļu madaras saknes var dabūt vissarkanāko krāsu (patiesība tādu bāli ķieģelīgu toni). No citām madarām atšķiras ar lapu izvietojumu – skat. bildē, pie kātiņa izkārtotas 4 lapiņas, ne vairāk un ne mazāk.3Praktiskie rakšanas darbi – meklējam madaru saknes. Pie reizes, kādu maišeli ar maura kumelītēm, apšu lapām un citu zaļo masu, jo krāso taču viss.4Tā nav skābbarība, bet gan sasmalcināti augi, kas pirms vārīšanas iemērkti ūdenī.6Kārtīgi izmērcējas arī dzija, kā aptiekā katram traukam pielīmēta zīmīte kas tur iekšā.7 Un nu var likt vārīties augus, perfekts tehniskais risinājums pārvietojamam ugunskuram. Apakšā panna uz kājiņām, augšā trijkājis ar regulējamu ķēdi, kur grāpis karājas.8Praktiskie darbi norisinās uz saliņas, pavisam netālu no pils. 9Katrai adītājai darbs vienmēr līdzi, izrādās, audējām arī savi līdzi ņemamie darbiņi mēdz būt. Ja nav, kur “piesieties”, piesienas pie savas kājas un pin. Vispār pasākumā 98% dalībnieču bija audējas, kam dzijas krāsošana ir īpaši aktuāla.10Katlam arī zīmīte klāt.11Nākamās 3 bildes ir riktīgs saldais ēdiens – zilas dzijas iegūšanas process. No karsējamā šķīduma izvelkam zaļu, kas pakāpeniski kļūst aizvien zilāks. Senos laikos Latvijā speciāli audzēja krāsu mēli, mūsdienās vienkāršāk ir nopirkt gatavu pulverīti  (tā nav ķīmija, bet augu ekstrakts).12

13

14Smuki nokrāso arī lina lupatiņu, ar ko ficīte pārsieta un zīda/kokvilnas dziju (pati pārbaudīju!) un rokas ar visiem nagiem.15 Šitie nav vis ceriņi, bet gan bruzuļkoks (brazilwood) – īsti traks tonis.16Buršanās ar kūpošajiem katliem un spaiņiem ir tāda savdabīga meditācija – gandrīz kā jogas nometnē.17 Te nu  žūst darba rezultāts.

18Tas viskošāki dzeltenais iegūts no bērza lapām.19Galvenā krāsu burve – Daina Ieviņa ar visgrūtāk iegūstamajām krāsām – zilo un gandrīz sarkano.20Visām dalībniecēm tika pa mazam paraudziņam no kopīgā krāsojuma.21Nu? Vai nav smuki? Tās rotaļas ar zilo krāsu es noteikti mēģināšu atkārtot.

Puķu cimdi

Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).

1a

Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.

2a

3aTehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.

5a
4aPats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.

 

Pagājusi nedēļa, kopš atgriezos no fantastiska pasākuma – 3 dienu ilga Cimdu adīšanas semināra Strazdes muižā (tas ir kādu gabaliņu no Talsiem uz Rīgas pusi. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, pieteicos , jo gribēju izmantot izdevību nedaudz pamācīties. Tā nebija adītāju nometne (tusiņš) klasiskajā izpratnē. Īstas mācības pēc programmas un konkrētām tēmām. Liels paldies organizātājiem!

Etnogrāfisku cimdu adīšana,nudien nav mana stiprā puse. Adīt žakarda rakstus laikam nevienu speciāli nav jāmāca, grāmatu un intereneta resursru ir pietiekoši, te vienkārši atliek tikai adīt , adīt un adīt. Bet dažādi retāk izmantoti valnīši, nocelto valdziņu raksti, šķērsām un diagonālā virzienā adīti valnīši – tā ir tēma, kas mani ļoti interesē.0

Un tā – 3 dienas praktiski adījām paraugus, pētījām un priecājāmies par dažādu autoru cimdiem, klausījāmies arī nedaudz teorijas un pats galvenais – pavadīju laiku fantastiskā kopmānijā. Semināra dalībnieces bija no Vācijas, Amerikas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un tikai dažas no Latvijas. Izrādās, ka lielākā daļa no viņām savstarpēji pazīstamas no Knit Like a Latvian  grupas Raverly. Iepriekš bijušas arī līdzīgā nometnē Igaunijā. Visas vieno neviltota interese par latviešu cimdiem.

1Te cimdu kolekcija no Saldus “Druvas” adītājām. Tādi – ar savu stilu, bez atsevišķi izceltiem valnīšiem. Īsti,valkājami dūraiņi.Biezi un silti.

2Lielākajai daļai “nošmauktais” īkšķis. Virspuse smuka – adīta cimda lielajā rakstā, bet īkšķa otra puse tādā sīkā rūtiņā adīta, vienkārši adās un noteikti labi valkājas. Mūsu kolēģe no Lietuvas stāstīja, ka lielākā daļa lietuviešu dūraiņu arī ir ar tādiem īkšķiem.

4

3Mana jaunā mīlestība – Rucavas robiņi. Grāmatās parasti ir tikai pats raksta tehniskais zīmējums, bet nav informācijas par uzmetumu un pirmajām krāsainajām kārtām. Tur ir dažas viltības. Tagad protu vismaz 3 variantus.

5Pirmo reizi mūžā biju muzeja fondos. Tur tādās atvilknēs uz sintepona rindiņā salikti dažādi dārgumi. Interesanti slīpie valnīši.

6 7

Loti interesanti raksti. Krāsaini vilnīši no labiski-kreiliskiem valdziņiem un variants, kur ada ar 2 krāsām, bet 3. krāsas pāstaipus izšuj.

8Bezgala filigrāni pirkstaiņi.

9Atkal Rucavas robiņi kombinācijā ar ļoti gaumīga raksta josliņu.

10Talsu muzeja priekšā puķu dobe kā puse no Talsu saulītes.

11

Vides objekts – kāds aizmirsis dūainīšus.12Mauču autore nemaz nav latviete:)

13Pabijām arī 2 audēju darbnīcās – Strazdē un Talsu radošajā sētā pie studijā “Talse”.

14Šos cimdus noskatīju jau Dobelē (cimdu izstādē iepriekšējā rudenī). Raksts veidojas no reljefiem labiski kreiliskiem valdziņiem. Šir ir visu cimdu Cimdi. Tagad, vismaz teorētiski protu . Noteikti jāizmēģina.

16Šī bagātība nāk no TLMS “Dzīpars” .Viņu rokraksts ir – ļoti, ļoti smalki darbi.17Vienkārši, bet ļoti glīti.

18Atkal viena jauna ideja, ko derētu pašai pamēģināt.

19Mirklis pie Talsu RIMI. Nav ko dīki laiku nosist. Kārtīgai adītājai  (vienalga kādā valodā runājošai) darbs vienmēr līdzi somā.20

Šalles autore ir Carla Meijsen Šalle kā liels rakstraudzis (tā kādreiz – pirms datoru un digitālo kopētāju ēras sauca tehnisko rakstu paraugu). Tādā varētu adī dažādus cimdu rakstus izadīt.

21Tā mēs 3 dienas no vietas adījām (ar nelieliem pārtraukumiem).22Jauns slīpais valnītis no Kuldīgas muzeja fondiem .23 24Alsungas cimdi no muzeja. Atkal Rucavas robiņi! Riktīgas suitu krāsas.

25Šie nākuši no Jūrkalnes. Droši vien kāds izšūšanas raksys izmantots. Tās puķes noteikti nav tik vienkārši izadīt. Entrelac kvadrātiņi no 3 valdziņiem.26

Vēl vieni suitu dūraiņi.27 28Igauņu meistares Külli Jacobson  pirkstaiņi. Viņa arī bija viena no semināra dalībniecēm.

29Nobeigumā vēl viens tipisks kadrs.

Tagad laiks ir drusku pagājis, skatos bildes un tā vien gribas smaidīt un atcerēties jautro kompāniju. Pati priekš sevis iemācījos dažus “knifus”, iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem un pats galvenais – 3 dienas runāju adītāju angļu valodā, pilnīgi bez kompleksiem, sapratu visu un liekas, mani arī saprata. Iepriekš vairāk par 3 teikumiem nespēju pateikt, bet te viss notika apbrīnojami viegli un dabiski.

Tagad noteikti adīšu latviešu cimdus. Un vēl ar Rucavas robiņiem.:)

 

Slinkais žakards

Adu jau vairākus gadu desmitus, bet šo tehniku tā kārtīgi izmēģināju tikai nesen. Nocelto valdziņu raksti=slinkais žakards. Uzrunāja ideja krāsu pārejās tonētas dzijas izmantošanu. Tā nu uzsēdos uz viena rakstiņa.

1Pavisam vienkārša un praktiska šallīte. Jautrībai vienā galā pogcaaurumi, bet otrā galā podziņas dažādās “piestāvīgās” krāsās.

2 Gaišā dzija – rupja 100% alpaka, krāsainā – Drops Big Delight, 5mm adatas. Un tā:

Uzmetam 54 valdziņus un adām šauru maliņu rievotajā rakstā (turp-atpakaļ labiski) ar gaišo dziju. Pēc tam adām rakstu (skat.shēmu zemāk). Shēmā viena rūtiņa nozīmē vienu valdziņu un 2 kārtas. Ar melnu rāmīti iezīmēts viens raksta atkārtojums (raports). Raksta izkārtojums: 3 valdziņi malai, 4×12 raksts, 3 malas valdziņi.

1.kārta (labā puse) ar tumšāko dziju  – tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

2.kārta (kreisā puse) ar tumšāko dziju –  tumšās rūtiņas adām labiski, gaišās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi). Praktiski sanāk, ka izadām tieši tos pašus valdziņus, ko iepriekš un noceļam tos pašus, ko iepriekšējā kārtā.

3.kārta (labā puse)ar gaišāko dziju  – gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i.aizmuguri).

4.kārta (kreisā puse) ar gaišāko dziju –  gaišās rūtiņas adām labiski, tumšās rūtiņas noceļam (dzija iet pa darba kreiso pusi, t.i. priekšpusi).

Pēc šī principa turpinām adīt, katrā otrajā kārtā samainot dziju.shema

3

Raksts aug salīdzinoši lēni un prasa daudz dzijas. Malas nerullējas!

4Dažādi sapogājot pogas var transformēt arī par kapuci. Laikam optimālākais garums būtu ~ 140 cm (man pie 120 cm viena dzija nobeidzās)

7

Te ir variants – tas pats raksts, tikai cimdos izadīts (balta zeķu dzija+Lang Jawoll Magic Degrade zili-zaļos toņos) 2mm adatas. Pavisam kopā 6 raksta atkārtojumi – 6×12=72 valdz. Adot pa apli sanāk katru otro kārtu kreiliski adīt.

Laikam jau apnika. Bet kādu valnīti cimdiem vai zeķēm vel noteikti uzadīšu.

5Vēl februāris, bet jau ož pēc marta!

6Mazas saules kripatiņas tik ļoti miglainā dienā:)

Pērnā gada mauči

Pakrāmējos pa bilžu arhīvu un pāris bildes uzraku

1Zilie zvaigžņu mauči bija mani pirmie – krāsainie. Lai fiksāk process ietu uz priekšu, jāceic zināmi priekšdarbi excelī. Tas ir ne tikai rakstu uzzīmēt, bet blakus stabiņā sarakstīt pērļu vēršanas kārtību.

Adot lasām shēmu no apakšas uz augšu un no labās puses uz kreiso. Bet pērles veram pilnīgi otrādi – no augšas uz apakšu un no kreisās puses uz labo.

2

Dzija – lins ar nelielu viskozes piešprici (birka pazudusi, man ļoti patīk šis materiāls – gluda, vienmērīga un relatīvi lēta), teorētiski Buļļu bāzē atrodama, 10.izmēra pērlītes un 1,25mm adatas. Bildē var redzēt, cik viņas salocījušās.

3Beigās smuki sanāca

4
Vēl vieni uzadījās pašās decembra baigās. Raksts špikots no cimdu grāmatas.mauči2shema Zeķu dzija un 10 izmēra pērlītes.

 

Vēl vienas jancīgas zeķes

1

Vienas jaunas un smukas zeķītes no pavisam svaigas grāmatas. Piecgades plānos ir noteikti vēl daži pāri no šejienes, ko gribētos notestēt. Manas simpātijas pieder tieši tādām dīvainām konstrukcijām. Kad tās būs apnikušas, varbūt pieķeršos pie mežģīņu caurumiem un ornamentiem ar vairākām krāsām vienlaikus.

2

3

Ideja ir pavisam elementāra un,  vienlaikus, asprātīga. Smukās un regulārās svītras rodas, adot kamaolu vienlaikus no abiem galiem.

5

Te var drusku konstrukciju redzēt. Sākam aizmugures ar vaļējiem valdziņiem uzadot taisnsūri, pēc tam viņam apkārt dancojam turp-atpakaļ, audzējam valdziņus papēža daļā un adām lielu U burtu:) Vispār oriģinālā ir U-Turn socks.

6

Sarežģītākā daļa ir valdziņu samazināšana pirms saadīšanas (gludā labiskā adījumā platums atšķiras no augstuma) Bet tīri tehniski adot priekšpusi, katras kārtas beigās pieadāmies pie mugurpuses daļas valdziņa – tāpat kā zeķi no 2 daļām adot. Augšējā bildē var redzēt tādu smuku vīlīti. Pēdas pacēlumu adām pēc standarta meodes, kā kādreiz skolā iemācīja. Valnītis tiek pašās beigās pieadīts, noraucam ļooooti vaļīgi!

 

Dzija nāk no www.amu.lv, mums beidzot ir arī savs ekskluzīvo dziju izplatītājs. Zauberball ir pietiekoši dārgs prieks,to parasti pērkam konkrētam projektam. Un ir labi, kad ir tāds drošības spilvens un iespēja pasūtīt vēl trūkstošo nabaga ficīti par minimālu piegādes ciparu. Patīkami pārsteidza Omniva pakomātu serviss. Naktī (pret rītu) pasūtīju, bet nākamajā vakarā saņēmu īsziņu, ka varu iet pakaļ paciņai. Sīkums, bet ļoti patīkams.

Pie reizes iepirktu arī slaveno Euclan vilnas mazgāšanas līdzekli, rīkojos precīzi pēc instrukcijas. Vienu jauno zeķi mazgāju ar šo brīnumlīdzekli, otru zeķi, kā parasti, ar mūsu pašu Spodrbas Kastani vulgaris. Rezultātā ieguvu 2 vienādas jaunas, smukas un mīkstas zeķītes… starpības nekādas!

Nobeigumā tehniskās detaļas: Dzija Crazy zauberball (krāsojums – pale shimmer) 77 g, adatas Nr 2,5.  Brīžiem adīju uz vienām apaļadāmajām adatām, brīžiem uz divām, nobeidzu uz parastajām zeķu adatām.4

Bildēs nevaru noķert pareizo krāsu. Adot domāju, ka vadzētu vasarā nobildēties pļavā ar ziedošu sarkano āboliņu, bet līdz tam laikam jau tas vairs nebūs aktuāli.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 77 other followers