Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘dūraiņi’

Trešie cimdi

20 valdz. uz adatas, Limbažu Tīnes krāsainā , pelēkā – Troickas fabrikas “skotu tvīds”(starp citu, ļoti kvalitatatīva dzija!)Īpatnējs nocelto valdziņu valnītis.

Puķīšu rakstu aizņēmos no kaimiņiem – man ir tāda maza igauņu grāmatiņa ar pašas autores ierakstu Külli Jacobson “Siberi lilled”, bet droši vien arī mūsu cimdos līdzīgus varētu atrast.

Advertisements

Read Full Post »

Otrie cimdi

22 valdziņi uz adatas. Limbažu Tīne 2kārtīgā. Adatas 1.5

Atrodi īkšķus! 🙂

Vēl vienu labu knifu atklāju. Gatavus cimdus izmazgā un mitrus uzvelk uz šablona. Adījums kļūst krietni gludāks un līdzenāks. Esmu tikusi pie ļoti parocīgiem šabloniem (plastikāts – sazāģēts un pēc tam malas papildus noslīpētas) Īkšķi arī tāpat smuki noformē.

 

 

Read Full Post »

Pirmie cimdi

Nu re, bija šajā pasaulē jānodzīvo 50 gadi, lai beidzot nopietni sāktu pievērsties latviešu cimdiem. Adījusi esmu daudz un visu ko, bet žakards (t.i. adīšana vienlaicīgi ar 2 vai kairāk krāsām) tiešām nav mana stiprā puse un galvenais, pietrūka motivācijas….

Dzīve piespēlēja iespēju – pateicoties lauztai potītei tiku pie adīšanas atvaļinājuma 2 mēnešu garumā. Adīju, ārdīju, adīju, ārdīju un āķis lūpā ir gan.:) Tagad varu sākt skaitīt. Šie ir mani pirmie cimdi, kuriem zīmēju rakstu, rēķināju noraukumu utt. Iepriekšējie dūraiņus es neskaitu (nocelto valdziņu raksti, slinkie žakardi u.c. šmaukšanās).

Bet kādu kreilisko valdziņu man tomēr gribas iemānīt tajā gludajā pareizībā.

Uz adatas 24  valdziņi. Dzija – Jaunzelandes vilna 2 kārtās (Pulkveža Brieža ielā pāris gadus atpakaļ bija dabūjama) Adatas 1,5

Read Full Post »

Nezinu kāpēc tā sakritis, bet šogad jūlijs ir nokrāsojies galīgi zaļš… gan visapkārt, gan manos adīkļos. Laikam pateicoties dīvainajai un lietainajai vasarai dārzā tas zaļums ir tik ārprātīgi sulīgs,  garšīgs un reizē dažāds un interesants.

Nopļāvu mauriņu un drusku pabildēju 🙂

Tās nav negatavas jāņogas, bet gan pilnīgi nogatavojušās upenes. Ja atmiņa neviļ, tad igauņu šķirne `Vertus` ar zaļām ogām. Garšīgas un zagļudrošas.

Šitāds brīnums senos laikos brīvā dabā atrasts un nu par daudz labi iedzīvojies uz mājas sienas. Bojā mūri un prasītos plēst nost, bet žēl.

Pēc Kurzemes cimdu semināra esmu nedaudz uz cimdiem “uzsēdusies”, un rādās, ka tik drīz nekāpšu nost. Šie trīs pāri ir katrs savā rakstā adīti un ar atšķirīgiem valnīšiem. Dzija – Limbažu Tīne 2kārtīgā un pelēka vilna ar kazas vilnas piešpici vēl no Musturbodes laikiem. 2mm adatas

Valnītis 2×2

Valnītis 2×1

Valnītis 1×1.

p.s. Uzkrāsoju kāju īkšķus koši zaļus. Vienkārši tāpat.

 

Read Full Post »

Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).

1a

Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.

2a

3aTehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.

5a
4aPats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.

 

Read Full Post »

Pagājusi nedēļa, kopš atgriezos no fantastiska pasākuma – 3 dienu ilga Cimdu adīšanas semināra Strazdes muižā (tas ir kādu gabaliņu no Talsiem uz Rīgas pusi. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, pieteicos , jo gribēju izmantot izdevību nedaudz pamācīties. Tā nebija adītāju nometne (tusiņš) klasiskajā izpratnē. Īstas mācības pēc programmas un konkrētām tēmām. Liels paldies organizātājiem!

Etnogrāfisku cimdu adīšana,nudien nav mana stiprā puse. Adīt žakarda rakstus laikam nevienu speciāli nav jāmāca, grāmatu un intereneta resursru ir pietiekoši, te vienkārši atliek tikai adīt , adīt un adīt. Bet dažādi retāk izmantoti valnīši, nocelto valdziņu raksti, šķērsām un diagonālā virzienā adīti valnīši – tā ir tēma, kas mani ļoti interesē.0

Un tā – 3 dienas praktiski adījām paraugus, pētījām un priecājāmies par dažādu autoru cimdiem, klausījāmies arī nedaudz teorijas un pats galvenais – pavadīju laiku fantastiskā kopmānijā. Semināra dalībnieces bija no Vācijas, Amerikas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un tikai dažas no Latvijas. Izrādās, ka lielākā daļa no viņām savstarpēji pazīstamas no Knit Like a Latvian  grupas Raverly. Iepriekš bijušas arī līdzīgā nometnē Igaunijā. Visas vieno neviltota interese par latviešu cimdiem.

1Te cimdu kolekcija no Saldus “Druvas” adītājām. Tādi – ar savu stilu, bez atsevišķi izceltiem valnīšiem. Īsti,valkājami dūraiņi.Biezi un silti.

2Lielākajai daļai “nošmauktais” īkšķis. Virspuse smuka – adīta cimda lielajā rakstā, bet īkšķa otra puse tādā sīkā rūtiņā adīta, vienkārši adās un noteikti labi valkājas. Mūsu kolēģe no Lietuvas stāstīja, ka lielākā daļa lietuviešu dūraiņu arī ir ar tādiem īkšķiem.

4

3Mana jaunā mīlestība – Rucavas robiņi. Grāmatās parasti ir tikai pats raksta tehniskais zīmējums, bet nav informācijas par uzmetumu un pirmajām krāsainajām kārtām. Tur ir dažas viltības. Tagad protu vismaz 3 variantus.

5Pirmo reizi mūžā biju muzeja fondos. Tur tādās atvilknēs uz sintepona rindiņā salikti dažādi dārgumi. Interesanti slīpie valnīši.

6 7

Loti interesanti raksti. Krāsaini vilnīši no labiski-kreiliskiem valdziņiem un variants, kur ada ar 2 krāsām, bet 3. krāsas pāstaipus izšuj.

8Bezgala filigrāni pirkstaiņi.

9Atkal Rucavas robiņi kombinācijā ar ļoti gaumīga raksta josliņu.

10Talsu muzeja priekšā puķu dobe kā puse no Talsu saulītes.

11

Vides objekts – kāds aizmirsis dūainīšus.12Mauču autore nemaz nav latviete 🙂

13Pabijām arī 2 audēju darbnīcās – Strazdē un Talsu radošajā sētā pie studijā “Talse”.

14Šos cimdus noskatīju jau Dobelē (cimdu izstādē iepriekšējā rudenī). Raksts veidojas no reljefiem labiski kreiliskiem valdziņiem. Šir ir visu cimdu Cimdi. Tagad, vismaz teorētiski protu . Noteikti jāizmēģina.

16Šī bagātība nāk no TLMS “Dzīpars” .Viņu rokraksts ir – ļoti, ļoti smalki darbi.17Vienkārši, bet ļoti glīti.

18Atkal viena jauna ideja, ko derētu pašai pamēģināt.

19Mirklis pie Talsu RIMI. Nav ko dīki laiku nosist. Kārtīgai adītājai  (vienalga kādā valodā runājošai) darbs vienmēr līdzi somā.20

Šalles autore ir Carla Meijsen Šalle kā liels rakstraudzis (tā kādreiz – pirms datoru un digitālo kopētāju ēras sauca tehnisko rakstu paraugu). Tādā varētu adī dažādus cimdu rakstus izadīt.

21Tā mēs 3 dienas no vietas adījām (ar nelieliem pārtraukumiem).22Jauns slīpais valnītis no Kuldīgas muzeja fondiem .23 24Alsungas cimdi no muzeja. Atkal Rucavas robiņi! Riktīgas suitu krāsas.

25Šie nākuši no Jūrkalnes. Droši vien kāds izšūšanas raksys izmantots. Tās puķes noteikti nav tik vienkārši izadīt. Entrelac kvadrātiņi no 3 valdziņiem.26

Vēl vieni suitu dūraiņi.27 28Igauņu meistares Külli Jacobson  pirkstaiņi. Viņa arī bija viena no semināra dalībniecēm.

29Nobeigumā vēl viens tipisks kadrs.

Tagad laiks ir drusku pagājis, skatos bildes un tā vien gribas smaidīt un atcerēties jautro kompāniju. Pati priekš sevis iemācījos dažus “knifus”, iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem un pats galvenais – 3 dienas runāju adītāju angļu valodā, pilnīgi bez kompleksiem, sapratu visu un liekas, mani arī saprata. Iepriekš vairāk par 3 teikumiem nespēju pateikt, bet te viss notika apbrīnojami viegli un dabiski.

Tagad noteikti adīšu latviešu cimdus. Un vēl ar Rucavas robiņiem. 🙂

 

Read Full Post »

Vakar Dobeles amatu mājā biju uz īstiem cimdu svētkiem. Cimdu izstādes atvēršana un tāds mazs, mīļš cimdu adītāju tusiņš. Patiesībā pēdējo pusgadu nevienu “lielgabalu” neesmu uzadījusi, jo adījās tikai cimdi, vēl nedēļu atpakaļ prātoju, ka pēc izstādes atklāšnas beidzot pievērsīšos džemperim, bet nekā – galva vēl pilnāka ar traku cimdu idejām.1Kartē iezīmētas vietas no kurienes sabraukuši izstādes eksponāti.

2Bezgala daudz ko skatīties un pētīt. Cimdi ar stāstu. No skapja apakšējās atvilknes vai pūralādes apakšas izcelti, no avīzes iztīti, sažuvušie vaivariņi nopurināti un izlikti gaismā, lai visi var apskatīties un palasīt Cimda dzīvesstāstu.

3Tādu ielāpu pirmo reizi redzu

4

5

Te tiešām ir brīdis jāpakavējas, lai to visu izlasītu. Fantastiski, ka ir cilvēki, kas šīs savas dzimtas relikvijas sargā, glabā un atsūta citiem parādīt.

Tālāk mazas drusciņas no tā, kas acīs iekrita (man jau tuvāks, tas trakais gals, bet  arī tajos – pareizi etnogrāfiskajos atradu tāāādas pērles)

6

7

8

Tas trīsstūrīšu pečvorks mani neliek mierā. Nu riktīgs meistarstiķis!

9

Pirms izšūšanas to cimdu var nedaudz pafilcēt – uz gludāka un stingrāka fona vieglāk šūt.10 Pirmie 3 ir uz gluda fona uzfilcētas aitas sprogas. Traki dekoratīvi izskatās.

11Slinkais žakards – pēdējā laika atklājums.

12Divi fascinējoši cimdu pāri. Man šķiet, tos jostu audēja adījusi. Tumšā ir zeķu dzija ar krāsu pārejām.

13

14

15

16

17

18Cimdam oderē “vēstījums” ieslēpts.

19Te gudri iekodēts adītājas personas kods.

20Tunežiski tamborēts spundiņraksts (entrelac), turklāt vēl ar oderi.

21 Šis nav prātam aptverams – adītai oderei pa virsu mezglojums, turklāt no vilnas dzijas!

22 23

24

25

26

Par pirmajiem cimdiem kreisajā pusē – īpašs stāsts: pavasarī Amatu mājā ciemojās nīderlandiešu adītājas, kas iemācīja tehniku, ko sauc par twined knitting

27

28

29

30

31

32

33

34Arī tādi var būt cimdi. Filcēti! Ļoti ērti un mīlīgi.

35Izstāžu zāles durvīs milzīgs adīts XXXL gabarītu cimds kā simbols.

36

Cimdi, cimdi un vēlreiz cimdi. Cits par citu interesantāki (pat apēdami!)

37

Tak paadīt arī drusku vajag.

38

39

40

41

42

43

Brauciet skatīties! Tur ir daudz ko pētīt. Ja pareizi atceros, tad  70 autoru  439 cimdi (puscimdi un mauči) – dažādi, etnogrāfiski, pavisam traki un arī tādi, ar stāstu.

Nobeidzot, 2 cimdu pāri, kas  visvairāk iekrita sirdī un gribu pamēģināt ko līdzīgu.

44 Ar baltu kidmohēru šūtas dilles uz veļasmašīnā safilcēta pamata.

45

Tā arī nesapratu – kas tas bija – uz tumša labiskā fona balts kreiliskais ornaments. Valnītis arī ir reljefi kreilisks. Nu traki interesanti. Jāmeklē vēl vienas adatas un jāķeras klāt…džemperis vēl lai drusku pagaida 🙂

 

Read Full Post »

Older Posts »