Mans cimdu gads

2018. gads man ir aizritējis cimdu zīmē. Statistikai  – džemperi laikam 3, jakas 2, zeķes vismaz 4 pāri. Toties cimdu daudz – aptuveni 30 pāri sanāks.

Neesmu no tām, kas uzskaita katru izadīto dzijas gramu un publiskai apskatei katru šalli un zeķi “vulgaris” izliek sociālajos tīklos. Bet šai statistikai ir otra puse – savus “projektiņus” sakārtojot Ravelry, piefiksējam arī konkrētā darba detaļas – adatu izmēru, dzijas svaru, varbūt konkrētās krāsas kodu. Tāda kā sava virtuālā pierakstu burtnīca sanāk. Vienmēr pa rokai.

Cimdu mapē (reālajā dzīvē, ne datorā) gan  man ir perfekta kārtība. Katram pārim sava “kabatiņa”, kur raksts pēc kā adīju, īkšķa vieta, visi noraukumi un komentāri ar kļūdām sarakstīti. Nākamajai reizei ļoti noder tādi pieraksti.

Šķietami ļoti vienkārši cimdiņi. Raksts nošpikots Talsu muzeja izstādē – viens fragments no Ilgas Madres cimdiem. No oriģināla diezggan tālu. Te labi iederas vītā uzmetuma maliņa cimda valnītī.

Šie mazie, neregulārie rakstiņi, kur brīžiem reizē 3 pavedieni adāmi, ir diezgan piņķerīgi, un par to, lai puķīšu vidiņi iznāktu vienādi, ir īpaši jāpiedomā.

Ugunskrustu rakstu uzzīmēju excelī, un ar painta palīdzību otras rokas rakstu apgriezu spoguļattēlā. Daudz interesantāk adīt. Vispār, tas raksts, man šķiet noburts. Ļoti viegli un ātri adījās. Nekādi nevarēju nolikt malā…līdz diviem naktī un tā, vairākas naktis no vietas.

 Esmu iemīlējusies Latgales lentveida valnīšos. Adu pa pāriem un lieku kaudzītē. Kad iesper pegazs, cimds pats pēc tam pieadās klāt. Šis konkrētais raksts ir atrasts Mirdzas Slavas grāmatā.

Atmiņas par oktobri un sabirušajām košajām kļavu, bērzu un brūni pelēkajām ozolu lapām.

Jā, dzija. Kraukļa krājumos atrasta Troickas fabrikas ražojuma 100% vilna, par skotu tvīdu nokristīta. Kādreiz iepirku vīriešu džemperim… pelēkais ilgam laikam vēl pietiks. Perfekta kvalitāte. Košie krāsainie kamoliņi man tikuši mantojumā no audēju atlikumiem.Tik košam valnim delnas raksts nemaz neprasās pēc lieka raibuma. Pietiek ar mazām mušiņām.

Atrodi īkšķi! Viņš tur ir!

Alsungas dūraiņi no Irmas Lesiņas grāmatas. Klasika.

Interesants valnīša iesākums ar skujiņu.

Bildē priekšpēdējā čupiņa no 2018.gada pūra. Polārajā naktī neprotu fotografēt, sagaidīšu gaismu un tad kaut kad.

p.s. 12. janvārī (sestdienā) būs kartējā “Irbu” atvērtā nodarbība par cimdu valnīšiem (zobiņi, robiņi, dažādu atlocīto maliņu tehnikas). Sekojam reklāmai Feisbukā!

Lai laimīgs mums visām nākamais cimdu gads!

Advertisements

Nedaudz patriotisma

Ieraudzīju, iemīlējos un … nošpikojuIdejas oriģināls nāk no mezgimozona.lt bloga. Ļoti interesanta, oriģināla un mīļa ideja. Izmantojot gugles tulkotāju, ar adīšanas tehniskā valoda nesagādā nekādas grūtības.p.s. Savdabīgs cimda noraukums!

 Tā, pa tiešo negribējās špikot, šo to pieliku no sevis klāt. Valnīti patriotiskās krāsās un otru cimdu spoguļrakstā.Raksts adās kā “slinkais žakards”, raportā 7 valdz (7×8=pavisam kopā 56 valdz) 2mm adatas. Dzija “Teksrena”

Brunču auduma cimdi

Manā sarakstā devītie latviešu rakstainie cimdi.Turpinu rakties pa Latgales lentveida valnīšu tēmu. Šis tapa pilnīgi uz dullo – traki košie kamolīši bija paredzēti paraudziņu adīšanai, bet paši salikās savā krāsu ritmā. Pēc tam, kad cimdi bija uzadīti, pavisam nejauši Praktisko Rokdarbu žurnālā uzgāju Ziemeļkurzemes brunču bildi tādās pašās krāsās.

Bet vispār tika adīti kā Latgales cimdi, tai pusei raksturīgais lentveida valnītis un stilizēto puķīšu raksts no Lesiņas cimdu rakstu krājuma.

Savdabīga noraukuma vidējā pīnīte.Nu riktīgi brunči beigās sanāca! Apakšmalā miniatūra I-cord maliņa (tas nav etnogrāfiski pareizi, bet gan mans domas lidojums)

Un beigās pievienoju exceļa shēmu kolektīvai lietošanai (krāsas gan tur nav pareizas). Lai veicas!

Lejaskurzemes cimdi

Cītīgi adu cimdus un krāmēju kaudzītē. Šie ie septītie manā sarakstā.

No Irmas Lesiņas cimdu grāmatas Lejaskurzemes pirkstaiņu apraksta uzadīju dūraiņus. Līdz pirkstaiņiem vēl drusku jāpagaida.

No praktiskās puses – pats svarīgākais, protams, ir pareizā dzija un adatas, bet dzīvi atvieglo iepriekš excelī uzzīmēta shēma, kas piekņopēta pie planšetes. Apakšā palīmēta magnētiskā loksne ( meklējam pēc atslēgvārda magnetic sheet – A4 izmēra pašlīmējošs gumijains materiāls, krietni ērtāk lietojams par lielo KnitPro mapi, maksāja laikam ~ 5EUR)Rucavas robiņi, kā jau kārtīgiem Kurzemes cimdiem pieklājas.Skats no augšas. Šādam, ģeometriskam rakstam sanāk ļoti akurāts noraukums.


1,25mm adatas, Teksrenas dzija.Melnais, patiesībā, ir ļoti tumši zils.

 

 

Trešie cimdi

20 valdz. uz adatas, Limbažu Tīnes krāsainā , pelēkā – Troickas fabrikas “skotu tvīds”(starp citu, ļoti kvalitatatīva dzija!)Īpatnējs nocelto valdziņu valnītis.

Puķīšu rakstu aizņēmos no kaimiņiem – man ir tāda maza igauņu grāmatiņa ar pašas autores ierakstu Külli Jacobson “Siberi lilled”, bet droši vien arī mūsu cimdos līdzīgus varētu atrast.

Otrie cimdi

22 valdziņi uz adatas. Limbažu Tīne 2kārtīgā. Adatas 1.5

Atrodi īkšķus! 🙂

Vēl vienu labu knifu atklāju. Gatavus cimdus izmazgā un mitrus uzvelk uz šablona. Adījums kļūst krietni gludāks un līdzenāks. Esmu tikusi pie ļoti parocīgiem šabloniem (plastikāts – sazāģēts un pēc tam malas papildus noslīpētas) Īkšķi arī tāpat smuki noformē.

 

 

Pirmie cimdi

Nu re, bija šajā pasaulē jānodzīvo 50 gadi, lai beidzot nopietni sāktu pievērsties latviešu cimdiem. Adījusi esmu daudz un visu ko, bet žakards (t.i. adīšana vienlaicīgi ar 2 vai kairāk krāsām) tiešām nav mana stiprā puse un galvenais, pietrūka motivācijas….

Dzīve piespēlēja iespēju – pateicoties lauztai potītei tiku pie adīšanas atvaļinājuma 2 mēnešu garumā. Adīju, ārdīju, adīju, ārdīju un āķis lūpā ir gan.:) Tagad varu sākt skaitīt. Šie ir mani pirmie cimdi, kuriem zīmēju rakstu, rēķināju noraukumu utt. Iepriekšējie dūraiņus es neskaitu (nocelto valdziņu raksti, slinkie žakardi u.c. šmaukšanās).

Bet kādu kreilisko valdziņu man tomēr gribas iemānīt tajā gludajā pareizībā.

Uz adatas 24  valdziņi. Dzija – Jaunzelandes vilna 2 kārtās (Pulkveža Brieža ielā pāris gadus atpakaļ bija dabūjama) Adatas 1,5

Jūlijs – zaļais mēnesis

Nezinu kāpēc tā sakritis, bet šogad jūlijs ir nokrāsojies galīgi zaļš… gan visapkārt, gan manos adīkļos. Laikam pateicoties dīvainajai un lietainajai vasarai dārzā tas zaļums ir tik ārprātīgi sulīgs,  garšīgs un reizē dažāds un interesants.

Nopļāvu mauriņu un drusku pabildēju 🙂

Tās nav negatavas jāņogas, bet gan pilnīgi nogatavojušās upenes. Ja atmiņa neviļ, tad igauņu šķirne `Vertus` ar zaļām ogām. Garšīgas un zagļudrošas.

Šitāds brīnums senos laikos brīvā dabā atrasts un nu par daudz labi iedzīvojies uz mājas sienas. Bojā mūri un prasītos plēst nost, bet žēl.

Pēc Kurzemes cimdu semināra esmu nedaudz uz cimdiem “uzsēdusies”, un rādās, ka tik drīz nekāpšu nost. Šie trīs pāri ir katrs savā rakstā adīti un ar atšķirīgiem valnīšiem. Dzija – Limbažu Tīne 2kārtīgā un pelēka vilna ar kazas vilnas piešpici vēl no Musturbodes laikiem. 2mm adatas

Valnītis 2×2

Valnītis 2×1

Valnītis 1×1.

p.s. Uzkrāsoju kāju īkšķus koši zaļus. Vienkārši tāpat.

 

Puķu cimdi

Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).

1a

Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.

2a

3aTehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.

5a
4aPats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.

 

Cimdu seminārs Strazdē

Pagājusi nedēļa, kopš atgriezos no fantastiska pasākuma – 3 dienu ilga Cimdu adīšanas semināra Strazdes muižā (tas ir kādu gabaliņu no Talsiem uz Rīgas pusi. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, pieteicos , jo gribēju izmantot izdevību nedaudz pamācīties. Tā nebija adītāju nometne (tusiņš) klasiskajā izpratnē. Īstas mācības pēc programmas un konkrētām tēmām. Liels paldies organizātājiem!

Etnogrāfisku cimdu adīšana,nudien nav mana stiprā puse. Adīt žakarda rakstus laikam nevienu speciāli nav jāmāca, grāmatu un intereneta resursru ir pietiekoši, te vienkārši atliek tikai adīt , adīt un adīt. Bet dažādi retāk izmantoti valnīši, nocelto valdziņu raksti, šķērsām un diagonālā virzienā adīti valnīši – tā ir tēma, kas mani ļoti interesē.0

Un tā – 3 dienas praktiski adījām paraugus, pētījām un priecājāmies par dažādu autoru cimdiem, klausījāmies arī nedaudz teorijas un pats galvenais – pavadīju laiku fantastiskā kopmānijā. Semināra dalībnieces bija no Vācijas, Amerikas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un tikai dažas no Latvijas. Izrādās, ka lielākā daļa no viņām savstarpēji pazīstamas no Knit Like a Latvian  grupas Raverly. Iepriekš bijušas arī līdzīgā nometnē Igaunijā. Visas vieno neviltota interese par latviešu cimdiem.

1Te cimdu kolekcija no Saldus “Druvas” adītājām. Tādi – ar savu stilu, bez atsevišķi izceltiem valnīšiem. Īsti,valkājami dūraiņi.Biezi un silti.

2Lielākajai daļai “nošmauktais” īkšķis. Virspuse smuka – adīta cimda lielajā rakstā, bet īkšķa otra puse tādā sīkā rūtiņā adīta, vienkārši adās un noteikti labi valkājas. Mūsu kolēģe no Lietuvas stāstīja, ka lielākā daļa lietuviešu dūraiņu arī ir ar tādiem īkšķiem.

4

3Mana jaunā mīlestība – Rucavas robiņi. Grāmatās parasti ir tikai pats raksta tehniskais zīmējums, bet nav informācijas par uzmetumu un pirmajām krāsainajām kārtām. Tur ir dažas viltības. Tagad protu vismaz 3 variantus.

5Pirmo reizi mūžā biju muzeja fondos. Tur tādās atvilknēs uz sintepona rindiņā salikti dažādi dārgumi. Interesanti slīpie valnīši.

6 7

Loti interesanti raksti. Krāsaini vilnīši no labiski-kreiliskiem valdziņiem un variants, kur ada ar 2 krāsām, bet 3. krāsas pāstaipus izšuj.

8Bezgala filigrāni pirkstaiņi.

9Atkal Rucavas robiņi kombinācijā ar ļoti gaumīga raksta josliņu.

10Talsu muzeja priekšā puķu dobe kā puse no Talsu saulītes.

11

Vides objekts – kāds aizmirsis dūainīšus.12Mauču autore nemaz nav latviete 🙂

13Pabijām arī 2 audēju darbnīcās – Strazdē un Talsu radošajā sētā pie studijā “Talse”.

14Šos cimdus noskatīju jau Dobelē (cimdu izstādē iepriekšējā rudenī). Raksts veidojas no reljefiem labiski kreiliskiem valdziņiem. Šir ir visu cimdu Cimdi. Tagad, vismaz teorētiski protu . Noteikti jāizmēģina.

16Šī bagātība nāk no TLMS “Dzīpars” .Viņu rokraksts ir – ļoti, ļoti smalki darbi.17Vienkārši, bet ļoti glīti.

18Atkal viena jauna ideja, ko derētu pašai pamēģināt.

19Mirklis pie Talsu RIMI. Nav ko dīki laiku nosist. Kārtīgai adītājai  (vienalga kādā valodā runājošai) darbs vienmēr līdzi somā.20

Šalles autore ir Carla Meijsen Šalle kā liels rakstraudzis (tā kādreiz – pirms datoru un digitālo kopētāju ēras sauca tehnisko rakstu paraugu). Tādā varētu adī dažādus cimdu rakstus izadīt.

21Tā mēs 3 dienas no vietas adījām (ar nelieliem pārtraukumiem).22Jauns slīpais valnītis no Kuldīgas muzeja fondiem .23 24Alsungas cimdi no muzeja. Atkal Rucavas robiņi! Riktīgas suitu krāsas.

25Šie nākuši no Jūrkalnes. Droši vien kāds izšūšanas raksys izmantots. Tās puķes noteikti nav tik vienkārši izadīt. Entrelac kvadrātiņi no 3 valdziņiem.26

Vēl vieni suitu dūraiņi.27 28Igauņu meistares Külli Jacobson  pirkstaiņi. Viņa arī bija viena no semināra dalībniecēm.

29Nobeigumā vēl viens tipisks kadrs.

Tagad laiks ir drusku pagājis, skatos bildes un tā vien gribas smaidīt un atcerēties jautro kompāniju. Pati priekš sevis iemācījos dažus “knifus”, iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem un pats galvenais – 3 dienas runāju adītāju angļu valodā, pilnīgi bez kompleksiem, sapratu visu un liekas, mani arī saprata. Iepriekš vairāk par 3 teikumiem nespēju pateikt, bet te viss notika apbrīnojami viegli un dabiski.

Tagad noteikti adīšu latviešu cimdus. Un vēl ar Rucavas robiņiem. 🙂