Mans cimdu gads

2018. gads man ir aizritējis cimdu zīmē. Statistikai  – džemperi laikam 3, jakas 2, zeķes vismaz 4 pāri. Toties cimdu daudz – aptuveni 30 pāri sanāks.

Neesmu no tām, kas uzskaita katru izadīto dzijas gramu un publiskai apskatei katru šalli un zeķi “vulgaris” izliek sociālajos tīklos. Bet šai statistikai ir otra puse – savus “projektiņus” sakārtojot Ravelry, piefiksējam arī konkrētā darba detaļas – adatu izmēru, dzijas svaru, varbūt konkrētās krāsas kodu. Tāda kā sava virtuālā pierakstu burtnīca sanāk. Vienmēr pa rokai.

Cimdu mapē (reālajā dzīvē, ne datorā) gan  man ir perfekta kārtība. Katram pārim sava “kabatiņa”, kur raksts pēc kā adīju, īkšķa vieta, visi noraukumi un komentāri ar kļūdām sarakstīti. Nākamajai reizei ļoti noder tādi pieraksti.

Šķietami ļoti vienkārši cimdiņi. Raksts nošpikots Talsu muzeja izstādē – viens fragments no Ilgas Madres cimdiem. No oriģināla diezggan tālu. Te labi iederas vītā uzmetuma maliņa cimda valnītī.

Šie mazie, neregulārie rakstiņi, kur brīžiem reizē 3 pavedieni adāmi, ir diezgan piņķerīgi, un par to, lai puķīšu vidiņi iznāktu vienādi, ir īpaši jāpiedomā.

Ugunskrustu rakstu uzzīmēju excelī, un ar painta palīdzību otras rokas rakstu apgriezu spoguļattēlā. Daudz interesantāk adīt. Vispār, tas raksts, man šķiet noburts. Ļoti viegli un ātri adījās. Nekādi nevarēju nolikt malā…līdz diviem naktī un tā, vairākas naktis no vietas.

 Esmu iemīlējusies Latgales lentveida valnīšos. Adu pa pāriem un lieku kaudzītē. Kad iesper pegazs, cimds pats pēc tam pieadās klāt. Šis konkrētais raksts ir atrasts Mirdzas Slavas grāmatā.

Atmiņas par oktobri un sabirušajām košajām kļavu, bērzu un brūni pelēkajām ozolu lapām.

Jā, dzija. Kraukļa krājumos atrasta Troickas fabrikas ražojuma 100% vilna, par skotu tvīdu nokristīta. Kādreiz iepirku vīriešu džemperim… pelēkais ilgam laikam vēl pietiks. Perfekta kvalitāte. Košie krāsainie kamoliņi man tikuši mantojumā no audēju atlikumiem.Tik košam valnim delnas raksts nemaz neprasās pēc lieka raibuma. Pietiek ar mazām mušiņām.

Atrodi īkšķi! Viņš tur ir!

Alsungas dūraiņi no Irmas Lesiņas grāmatas. Klasika.

Interesants valnīša iesākums ar skujiņu.

Bildē priekšpēdējā čupiņa no 2018.gada pūra. Polārajā naktī neprotu fotografēt, sagaidīšu gaismu un tad kaut kad.

p.s. 12. janvārī (sestdienā) būs kartējā “Irbu” atvērtā nodarbība par cimdu valnīšiem (zobiņi, robiņi, dažādu atlocīto maliņu tehnikas). Sekojam reklāmai Feisbukā!

Lai laimīgs mums visām nākamais cimdu gads!

Advertisements

Prīmulu dobes cimdiņi

Gatavojoties slinkā žakarda nodarbībai adīju paraudziņus. Tik smuki sanāca, ka nevarēju apstāties. Tā nu sanāca vesela prīmulu dobe. 
Pārmaiņas pēc ne-etnogrāfiski cimdiņi. Puķītes sastādītas vadziņās. Dzija – Teksrena un Limbažu 2kārtīgā. Adatas 1.5mm (drusku par tievu, mierīgi varēju adīt ar 2.00)

Raksts – slinkais žakards. Vienlaicīgi adās tikai 1 krāsa, pārējie tiek nocelti. Raksts aug uz augšu lēni, toties nepiņķerējas dzijas.

Par to cimda noraukumu man īpašs prieks. Sanāca kā puķes viducītis. Apaļais noraukums tā organiski pats no sevis izveidojās. Iepriekšējiem slinkā žakarda cimdiņiem – karoga cimdiem bija perfekta noraukuma shēma. To principu arī te izmantoju. Pavisam ir 12 raksta raporti, baltajā dubultkārtā katram raportam norauc pa vienam valdziņam (tas sanāk katrā 4. kārtā -12 valdz.)…un sanāk puķītes viducītis.


Nedaudz patriotisma

Ieraudzīju, iemīlējos un … nošpikojuIdejas oriģināls nāk no mezgimozona.lt bloga. Ļoti interesanta, oriģināla un mīļa ideja. Izmantojot gugles tulkotāju, ar adīšanas tehniskā valoda nesagādā nekādas grūtības.p.s. Savdabīgs cimda noraukums!

 Tā, pa tiešo negribējās špikot, šo to pieliku no sevis klāt. Valnīti patriotiskās krāsās un otru cimdu spoguļrakstā.Raksts adās kā “slinkais žakards”, raportā 7 valdz (7×8=pavisam kopā 56 valdz) 2mm adatas. Dzija “Teksrena”

Mice 2018

Es adu ne tikai cimdus. Pēdējā gada aizraušanās ir Donegal Tvīda dzija. Smukas krāsas, demokrātiska cena un pats galvenais – nekož! Vārdu sakot, ideāls materiāls cepurēm.

Bet tagad drusku atskaitīšos par savu cepuru plauktu.

Nedēļu atpakaļ tapusi bilde – cepuru izstāde brīvā dabā.

Vasaras darbs – jocīgs krustoto valdziņu rakstiņš, kas drusku velk pa spirāli. Mala 100valdz (3mm adatas), raksta daļa 120valdz (3,5 adatas) Dzija – noname Pulkveža Brieža ielas izcelsmes merīnvilna ar zīdu, kas patiesībā ir galīgs pīīīī. Reāli ļoti maz valkāta, bet adījuma virsma paspējusi nobumbuļoties jau no mētāšanas pa skapi vien. Krāsa gan smuka.

  Viens fiksais projekts Toph no Ravelry, tupi pēc shēmas adāms un nekādas variācijas nav iespējamas, ja nu vienīgi nedaudz garāku var pataisīt. Noro Kasumi fonā un Noro Silk Garden krāsainās lapas. Adatas Nr 3,5.

Un tagad nedaudz par  maniem “favorītiem”. Mice vulgaris no Donegal Soft merino tweed. Lielos daudzumos esmu pirkusi no Springwools  Te visa spole jāņem, prātīgākais , sastiķēties pa vairākām gribētājām un pēc tam sadalīt. Milzīga krāsu izvēle, komiska šipinga cena un zibenīga piegāde.

Trejmeitiņas pilnīgi vienādās cepurēs 🙂

 Patiesībā tā ir mana vīra cepure

Tas pats pelēkais, kas iepriekšējā micē atšķaidīts ar kripatiņu izārdīta Noro Flower Bed – 2 kārtas vienu dziju, 2 kārtas otru. 100 un viena vaiācija kā šo var valkāt. Noteikti bumbulis arī neskādētu 🙂

 Adīšanas apraksts ir primitīvs. Dzija vienai micei 52g. Adatas Nr 2,5.

Uzmetam 132 valdz. un adām pa apli 25 cm augstu cilindru. Varbūt, ka var kripatiņu vairāk. Adījuma raksts – sviķelis 2 labiski, 2 kreiliski.

1 . saadījuma kārta -*2 labiski, 2 kreiliski saada kopā* – tā visu kārtu. Kreilisko valdziņu vadziņa būs sašaurinājusies, nākamos 2 cm adām *2 labiski, 1 kreiliski*

2. saadījuma kārta – *2 labiski, 2 labiski saada kopā* – kreiliskie valdziņi pazūd pavisam, tagad 2 cm sanāks adīt tikai labiski.

3. saadījuma kārta – * 1 labiski, 2 labiski saada kopā* atkal pāris cm adām labiski.

Nu, un tad var visus valdziņus pa 2 saadīt kopā un atlikošo caurumu aizvilkt ciet.

Beigās noteikti jāizmazgā. Uzmanīgi ar ūdens temperatūru.Un tikai ar rokām, jo šai dzijai ir tieksme uz filcēšanos! Nākamās divās bildēs mēģināju noķert starpību pirms un pēc mazgāšanas.

 

Daudzās smukās krāsas pirku, pie MarumaYarns No savas pieredzes varu teikt – šī tiešām ir dzija, kas izraisa atkarību. Dzīvē tās saskanīgās krāsas izskatās vēl labāk! Rekomendēju.

Mani vēl rindā gaida vēl 11 toņi no šī tvīda – gandrīz gatavs džemperis un prātā stāv jaka žakarda adījumā. Un varbūt kādi latviski cimdi arī.

 

Trešie cimdi

20 valdz. uz adatas, Limbažu Tīnes krāsainā , pelēkā – Troickas fabrikas “skotu tvīds”(starp citu, ļoti kvalitatatīva dzija!)Īpatnējs nocelto valdziņu valnītis.

Puķīšu rakstu aizņēmos no kaimiņiem – man ir tāda maza igauņu grāmatiņa ar pašas autores ierakstu Külli Jacobson “Siberi lilled”, bet droši vien arī mūsu cimdos līdzīgus varētu atrast.

Otrie cimdi

22 valdziņi uz adatas. Limbažu Tīne 2kārtīgā. Adatas 1.5

Atrodi īkšķus! 🙂

Vēl vienu labu knifu atklāju. Gatavus cimdus izmazgā un mitrus uzvelk uz šablona. Adījums kļūst krietni gludāks un līdzenāks. Esmu tikusi pie ļoti parocīgiem šabloniem (plastikāts – sazāģēts un pēc tam malas papildus noslīpētas) Īkšķi arī tāpat smuki noformē.

 

 

Pirmie cimdi

Nu re, bija šajā pasaulē jānodzīvo 50 gadi, lai beidzot nopietni sāktu pievērsties latviešu cimdiem. Adījusi esmu daudz un visu ko, bet žakards (t.i. adīšana vienlaicīgi ar 2 vai kairāk krāsām) tiešām nav mana stiprā puse un galvenais, pietrūka motivācijas….

Dzīve piespēlēja iespēju – pateicoties lauztai potītei tiku pie adīšanas atvaļinājuma 2 mēnešu garumā. Adīju, ārdīju, adīju, ārdīju un āķis lūpā ir gan.:) Tagad varu sākt skaitīt. Šie ir mani pirmie cimdi, kuriem zīmēju rakstu, rēķināju noraukumu utt. Iepriekšējie dūraiņus es neskaitu (nocelto valdziņu raksti, slinkie žakardi u.c. šmaukšanās).

Bet kādu kreilisko valdziņu man tomēr gribas iemānīt tajā gludajā pareizībā.

Uz adatas 24  valdziņi. Dzija – Jaunzelandes vilna 2 kārtās (Pulkveža Brieža ielā pāris gadus atpakaļ bija dabūjama) Adatas 1,5

Jūlijs – zaļais mēnesis

Nezinu kāpēc tā sakritis, bet šogad jūlijs ir nokrāsojies galīgi zaļš… gan visapkārt, gan manos adīkļos. Laikam pateicoties dīvainajai un lietainajai vasarai dārzā tas zaļums ir tik ārprātīgi sulīgs,  garšīgs un reizē dažāds un interesants.

Nopļāvu mauriņu un drusku pabildēju 🙂

Tās nav negatavas jāņogas, bet gan pilnīgi nogatavojušās upenes. Ja atmiņa neviļ, tad igauņu šķirne `Vertus` ar zaļām ogām. Garšīgas un zagļudrošas.

Šitāds brīnums senos laikos brīvā dabā atrasts un nu par daudz labi iedzīvojies uz mājas sienas. Bojā mūri un prasītos plēst nost, bet žēl.

Pēc Kurzemes cimdu semināra esmu nedaudz uz cimdiem “uzsēdusies”, un rādās, ka tik drīz nekāpšu nost. Šie trīs pāri ir katrs savā rakstā adīti un ar atšķirīgiem valnīšiem. Dzija – Limbažu Tīne 2kārtīgā un pelēka vilna ar kazas vilnas piešpici vēl no Musturbodes laikiem. 2mm adatas

Valnītis 2×2

Valnītis 2×1

Valnītis 1×1.

p.s. Uzkrāsoju kāju īkšķus koši zaļus. Vienkārši tāpat.

 

Atkal viena lacīte

Izvilku no koridora skapja savu šo ziemu visaktīvāk nēsāto ojektu. Joprojām uzjautrinos par savu nespēju normālu nosaukumu piemeklēt – lacīte, šallīte, apaļšalle, savienots lakatiņš, kakla sildītājs utt.(kādus padsmit var noteikti sameklēt)

Kādu brīdi atpakaļ jau vienu tādu nelielu eksperimentu esmu adījusi. Šoreiz sanāca tik labs, ka negribas no kakla ņemt nost. Vienlīdz labi zem mēteļa, un vienkārši tāpat apkakles vietā uz kokvilnas topiņa. Vainīgs, protams ir foršais materiāls – Malabrigo Rios (merīnvilna, 100g/192m) Dūmakaini drūms tonis tieši manā gaumē un bezgala mīksts un mīlīgs. Nopirku pērn, Tallinā mazajā Wool&Woollen bodītē

Ideja nāk no Ravelry. Šis ir vienkārši ģeniāls izgudrojums, primitīvs, ātri uzadāms un ļoti ērts valkājot. Turklāt bezgalīgas iespējas variācijām izvēloties ārēja malas apdari – var izmantot jebkura klasiskā trīsstūra lakata rakstus. Var pilnīgi iztikt bez tās mežģīnes.

Te bilde no procesa – vēl viens adītāju aksesuārs bez kā mierīgi var iztikt, bet patiesībā ļoti parocīgs “autobusa” adītājām… futrālis apaļadāmajām adatām iesāktam adīklim. Metāla trubiņa, kurai vienā galā elastīga materiāla atvere, kur iespraust adatas. I valdziņi nekur neaizbēgs, i somā caurumu neizbadīs.

Un tā vēl tā smukā krāsa! Latviski nopērkams pie kāmja

 

Grobiņas mauči

 

1Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.2

Ilgi čakarējos ar zīmēšanu un rēķināšanu un nebija pārliecības par iznākumu, jo haltūrēt negribas, bet tas raksta raports ir diezgan liels (28 x 28 rūtiņas), bet izdevās notrāpīt!  Reāli viens maucis sanāk 2×3 raporti =>56 x 84 rūtiņas.

3

1,25.mm adatas, 10. un 11. nr pērles, dzija ONline Bristol. Perfekta dzija smalkiem pērļu adījumiem. Iepriekš šim nolūkam izmantoju tikai  4kārtīgo zeķu dziju bet tās arī mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pavediens nedrīkst pūkoties, tam jābūt grūti pārraujamam, jo tie pērļu tūkstoši tak tiek visu laiku bīdīti šurpu turpu. Šī ir elastīga un drusku pufīga, un galvenais – var uzvērt arī 11. numura pērlītes.

p.s. Nopērkama Talsu “Unā”

4

Par pamatu ņemts Grobiņas cimda raksts. Speciāli negribēju nekādas svītras , cakas vai norobežojošās joslas veidot, lai lieki nesaraibina. Aiz malas valdziņa uzreiz sākas raksts. Bet tas nebija gudri darīts,  maliņa izskatās nelīdzena . Nekāpiet uz mana grābekļa! Vajag papildus vismaz 2 vai 3 malas valdziņus atstāt bez pērlēm un skats būs daudz akurātāks.

Eksperimenta nolūkā adīju visu laiku labiski griezti. Varbūt tādiem neregulāriem krustdūrienu zīmējumiem ir ok, bet šim pareizi ģeometriskajam rakstam ir tendence drusku “vilkt šķībi”. Arī dažādās pērles atšķirīgi uzvedās.Viena daļa iekārtojas nedaudz slīpi, bet citas taisni un kārtīgi. Bet tik un tā, šie ir pirmie, kurus droši varu saukt par savējiem .grobinas-maucis_cropIelieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri.  Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam  būs raitāka pērļu vēršana.

Lai veicas!