Sestdienu pavadīju Ogres novada kultūras centrā – tur notika Tautas mākslas un amatu dienas “Baltā laipa” un tā ietvaros izstādes “Radīts no Pāces dzijas” noslēgums. Paskatījos ko adatu māsas smuku saadījušas, drusku pabildēju un satiku vissmaz pārdesmit pazīstamas adītājas. Bija interesanti pasākumi par etnogrāfijas un tautastērpa tēmu, bet, man šķiet, ka tieši Pāces izstāde bija tā, kas piesaistīja tik daudz interesentus.
Šī austā glezna ieguva pārliecinošu pirmo vietu. Un pelnīti!!!
Veste ir viens foršs veids kā izmatot dziju ar garām krāsu pārejām.
Zilajām zeķēm tunēziski tamborēts entrelaka valnītis.
Neko nesaprotu no aušanas, bet man acīs iekrita interesanti tamborētā apdare.
Burvīga ideja. Te tak var vēl pa virsu ar šujamo jeb filcējamo adatu pastrādāt. Noteikti izmantošu kādreiz…
Necilas, bet interesanti strīpainas zeķītes.
Labs veids, kā pērļu maučus izstādīt.
Adītās lapiņas ir gandrīz kā dobelnieču vizītkarte 🙂
Man šķiet, ka šī tamborētā sega bija visdarbietilpīgākais no izstādes darbiem.
Adatas pinums. Traki čakarīga tehnika. Vai vienkāršāk nebūtu vienkārši tamborēt? Bet mēs jau vienkāršus ceļus nemeklējam 🙂
Kas nekaiš audējām? Piesprauž pie koka, piekar pie sienas un viss smuki, akurāti un saskaņoti.
Zālē vienlaicīgi norisinājās koncerts uz skatuves un aktīva tirdzniecība aiz skatītāju rindām (man gan vairāk izskatījās pēc izstādes, jo pasākuma apmeklētāji paši rokdarbnieki paši visu prot). Nenoturējos un drusku pabildēju TLMS “Avots” galdu. Augšā dūraiņi nesaprotamā nocelto valdziņu rakstā ar ļoti oriģināliem īkšķiem.
Silti un mīksti dubultie dūraiņi ar iekšpusē ieadītu “noslēpumu”
Atkal viens zeķu meistares domu lidojums. Iesāktas adīt no papēža, vienkrāsainas un raibas zeķu dzijas kombinācija, turklāt vēl ar ieadītu rakstu.
Bildes no vestibila – bērnu darbi. Tie varētu būt sapņu (sniega) ķērāji.
Te un te ir vēl drusku oficiālās bildes no pasākuma
Nobeigumā…jauki, ka kas tāds tiek organizēts. Interesanti paskatīties uz citu darbiem. Noteikti citu gadu atkal braukšu.
Post scriptum Nr1) Biju iedomājusies, ka puse izstādes sastāvēs no standarta Revontuli, Haruni, Kiri u.c. sapņu putniem (patiesībā šī dzija tak ir tik ļoti piemērota tāda veida adījumiem), bet nekā …nemanīju nevienu no iepriekš minētajām šallēm un tas mani patīkami pārsteidza. Laikam jau kļūstam radošākas.
Post scriptum Nr2) Šīs dabīgās vilnas dzijas (Pāce, Aade Long, Limbažu Tīne utt) ir jāmazgā pirms un pēc adīšanas. Ja to darbu rūpīgi, pareizā temperatūrā un pareizo mazgāšanas līdzekli izmantojot, izmazgājam un smuki izklātu izžāvējam, viņš kļūst daudzas reizes mīlīgāks un nemaz neprasās pēc kidmohēras pievienošanas. Man iekrita acīs vairāki darbi, kas noteikti nebija mazgāti.
Post scriptum Nr3) Sāpīga tēma ir lielu adījumu izstādīšana, ja nav speciālu manekenu. Tā lai nav plakans, lai redz kritumu un smuko rakstu. Ar cimdiem un parastas formas zeķēm jau vienkārši. Arī šalles, kas nav parasts taisnsūris jeb trīsstūris noteikti tiek galvu palauzīt.