Darbīga sestdiena Ogrē

Sestdienu pavadīju Ogres novada kultūras centrā – tur notika Tautas mākslas un amatu dienas “Baltā laipa” un tā  ietvaros izstādes “Radīts no Pāces dzijas” noslēgums. Paskatījos ko adatu māsas smuku saadījušas, drusku pabildēju un satiku vissmaz pārdesmit pazīstamas adītājas. Bija interesanti pasākumi par etnogrāfijas un tautastērpa tēmu, bet, man šķiet, ka tieši Pāces  izstāde bija tā, kas piesaistīja tik daudz interesentus.

IMG_2277

IMG_2278Šī austā glezna  ieguva pārliecinošu pirmo vietu. Un pelnīti!!!

IMG_2279

Veste ir viens foršs veids kā izmatot dziju ar garām krāsu pārejām.

IMG_2281

IMG_2285Zilajām zeķēm tunēziski tamborēts entrelaka valnītis.

IMG_2287

IMG_2289

IMG_2291Neko nesaprotu no aušanas, bet man acīs iekrita interesanti tamborētā apdare.

IMG_2292 IMG_2293

IMG_2294 IMG_2296 IMG_2297 IMG_2298 IMG_2299 IMG_2301Burvīga ideja. Te tak var vēl pa virsu ar šujamo jeb filcējamo adatu pastrādāt. Noteikti izmantošu kādreiz…

IMG_2303Necilas, bet interesanti strīpainas zeķītes.

IMG_2304Labs veids, kā pērļu maučus izstādīt.

IMG_2306 IMG_2307

IMG_2308Adītās lapiņas ir gandrīz kā dobelnieču vizītkarte 🙂

IMG_2309

IMG_2311

IMG_2312Man šķiet, ka šī tamborētā sega bija visdarbietilpīgākais no izstādes darbiem.

IMG_2314

IMG_2316IMG_2317IMG_2318
IMG_2319

IMG_2322Adatas pinums. Traki čakarīga tehnika. Vai vienkāršāk nebūtu vienkārši tamborēt? Bet mēs jau vienkāršus ceļus nemeklējam 🙂

IMG_2323 IMG_2330
IMG_2332

Kas nekaiš audējām? Piesprauž pie koka, piekar pie sienas un viss smuki, akurāti un saskaņoti.

IMG_2333Zālē vienlaicīgi norisinājās koncerts uz skatuves un aktīva tirdzniecība aiz skatītāju rindām (man gan vairāk izskatījās pēc izstādes, jo pasākuma apmeklētāji paši rokdarbnieki paši visu prot). Nenoturējos un drusku pabildēju TLMS “Avots” galdu. Augšā dūraiņi nesaprotamā nocelto valdziņu rakstā ar ļoti oriģināliem īkšķiem.

IMG_2341Silti un mīksti dubultie dūraiņi ar iekšpusē ieadītu “noslēpumu”
IMG_2347Atkal viens zeķu meistares domu lidojums. Iesāktas adīt no papēža, vienkrāsainas un raibas zeķu dzijas kombinācija, turklāt vēl ar ieadītu rakstu.

IMG_2357 IMG_2359 IMG_2365 IMG_2370Bildes no vestibila – bērnu darbi. Tie varētu būt sapņu (sniega) ķērāji.

Te  un te ir vēl drusku oficiālās bildes no pasākuma

Nobeigumā…jauki, ka kas tāds tiek organizēts. Interesanti paskatīties uz citu darbiem. Noteikti citu gadu atkal braukšu.

Post scriptum Nr1)   Biju iedomājusies, ka puse izstādes sastāvēs no standarta Revontuli, Haruni, Kiri u.c. sapņu putniem (patiesībā šī dzija tak ir tik ļoti piemērota tāda veida adījumiem), bet nekā …nemanīju nevienu no iepriekš minētajām šallēm un tas mani patīkami pārsteidza. Laikam jau kļūstam radošākas.

  Post scriptum Nr2) Šīs dabīgās vilnas dzijas (Pāce, Aade Long, Limbažu Tīne utt) ir jāmazgā pirms un pēc adīšanas. Ja to darbu rūpīgi, pareizā temperatūrā un pareizo mazgāšanas līdzekli izmantojot, izmazgājam un smuki izklātu izžāvējam, viņš kļūst daudzas reizes mīlīgāks un nemaz neprasās pēc kidmohēras pievienošanas. Man iekrita acīs  vairāki darbi, kas noteikti nebija mazgāti.

Post scriptum Nr3) Sāpīga tēma ir lielu adījumu izstādīšana, ja nav speciālu manekenu. Tā lai nav plakans, lai redz kritumu un smuko rakstu. Ar cimdiem un parastas formas zeķēm jau vienkārši. Arī šalles, kas nav parasts taisnsūris jeb trīsstūris noteikti tiek galvu palauzīt.

Pāces vilnas getras – zeķes

Gaidot ziemu taisām ragavas un…adām zeķes 🙂

39.izmēra zeķēm vajadzēs ~ 140g 100% vilnas dzijas un 3mm zeķu adāmadatas.

Uzmetam 56 valdziņus un sadalām vienmērīgi uz 4 adatām. Kārtu maiņas vietu ierīkojam kājas aizmugurē (starp 4. un 1. adatu).

Adām valnīti ,atkārtojot, 1 valdziņu labiski, 1 valdz. kreiliski, 5 cm augstumā. Pēc tam turpinām adīt pēc shēmas. Shēmā norādīta adījuma labā puse, t.i. adot pa apli.

Turpinām adīt atkārtojot  1-12.kārtu vēlamā garumā – krietni pāri celim. Stulma daļai vajadzētu būt pietiekami platai, tad nobrucinot uz leju, tā sakārtosies “garmoškā”.

Ja adīsim getras – pārejam atkal uz valnīša rakstu (1 labiski, 2 kreiliski) un pēc 5 cm vaļīgi noraucam.

Ja dzijas pietiek arī pēdām, loģiski, adām zeķes. Tad,  katras adatas vidū un beigās saadām kopā pa 2 valdziņiem, lai samazinātu kopējo valdziņu skaitu, jo pēda būs šaurāka (48 valdz.) kā stulma daļa. Konkrētos valdziņus noskaidrojam, uzvelkot kājā. Tālāk pēdu nobeidzam pēc savas iecienītās klasisko zeķu “receptes” (man patīk šis termins!)

Liriska atkāpe no tehniskajām lietām.

Pāces vilnas dzija. Esmu ļoti liels snobs dziju izvēles jautājumos, ir daudzu gadu pieredze adot un valkājot īstas lauku vilnas adījumus. Man šķiet, jau gadus 5 mēs labi pazīstam igauņu Aade Long , zinām visus zemūdens akmeņus. Katras krāsas ficīte uz tausti atšķiras. Ir tādas, ko pat uz plikas miesas varētu valkāt. Cita kož, neskatoties ne uz kādiem šampūniem un matu balzāmiem. Pāces vilna nāk tikai no vietējo aitu mugurām un noteikti ir asāka.

Igauņu (un Kauni) krāsu salikumi ir zināmi un pierasti, Pāces vilnas fice gandrīz katra liekas kā testa versija. Uzreiz ir jāsaprot, ka nesanāks uzadīt 2 vienādas piedurknes, citā krāsojuma partijā noteikti krāsas solis jeb tonis atšķirsies. Bet tieši tas atraisa spārnus un ļauj eksperimentēt. Rezultāts būs efektīgs pat bez visādu defektu slēpšanas.

Man patīk Pāces dzirnavu saimnieka aizrautība. Liekas no tām dubļu – dūņu krāsas ficītēm nāk laukā tāda apslēpta enerģija. Par to smieklīgo naudu, nocirpt, izmazgāt, savērpt, nokrāsot, notīt un vēl līdz pircējam atvizināt, nu kā es varu nebūt patriots.

Man gribētos ko lielu uzadīt – kādu segu, no visām krāsām. Šoriez, Brīvdabas muzeja gadatirgū nopirku tikai 4 ficītes. Vienkārtīgo – pamēģināšanai un no divkārtīgās vajadzētu sanākt svītrainai vīriešu vestei.

P.s. paldies manai modelei Zintai. Ilgi meklēju, kamēr atradu kājas, kas ļaujas bildēties 🙂