Tikko beidzies viens traks laiks šinī vasarā…pilns ar pozitīvām emocijām un jaukām atmiņām. Pirms tam gan bija sagatavošanās posms ar neiztrūkstoši drudžainu drēbju, pērļu, kamolu, tehnisko aprakstu utt. meklēšanu, kārtošanu…vārdu sakot ārprātīgs bardaks mājās un vasarnīcā. Kā bezmaksas pielikums vēl 30grādīgs karstums vairāku dienu garumā.
Musturnometne
Tradicionāls domubiedru tusiņš 3 dienu garumā, jau 4 gadu pēc kārtas.Ezergribieši ir ir jau iepriekšējā gadā testēta vieta. Svarīgi ir, lai būtu pietiekami daudz vietas, jo mūsu tak ir tik daudz (šogad esot gandrīz 60 cilvēku bijis)
Ierodamies ar visu ekipējumu…no malas tas ir labs skats.
Jo lielāks makšķernieku krēsls, jo labāks
Zem ozola kuplajiem zariem ērti iekārtojamies un kaifs 3 dienu garumā var sākties.
Man pārsteigumu sagādāja Dolly.Viņa bija sagatavojusi meistarklasi organzas puķīšu veidošanā. It kā zināma lieta, bet pāris jaunu knifu un gatavas piegrieztnes. Te var visu smuki pa solim Picasā apskatīt. Stihiski-organizēti sadalījāmies pa interešu grupām un citas mācījās brošas šūt, citas dekupāžas tehniskos knifus un galdautu adīšanu no centra, bet citas vienkārši baudīja dzīvi un adīja labiski pa apli (kā es).
Viesu mājas saimniece ir floriste un apkārtnē ir ļoti daudz interesantu objektu.Es ielīdu nobildēties pie lillā lobēliju “stariņiem”.
Marķieru šovs…demonstrējam kā ar minimāliem līdzekļiem no nelikvīdu materiāliem var tikt pie jauniem valdziņu marķieriem
Šādi darbojoties var “piešaut roku” un auskaru cilpiņas pēc tam sanāks pavisam smukas un vienādas
Ne tikai adām, bet arī tamborējam arī, protams.
Ne tikai adām, bet arī priecājamies par citu uzadīto (sapērļoto)
Nevar zināt kurā brīdī kādu shēmu ievajadzēsies, tādēļ jāizmanto jaunākās tehnoloģijas.
Un lielākais pārsteigums man bija Ievas nometne.Jautrākais ir tas, ka tā sekoja uzreiz pēc Mustura nometnes.
Es gan tur pabiju 1 dienu ne kā dalībniece , bet kā “mācītāja”. Bet arī tas netraucēja pilnībā izbaudīt to kolosālo gaisotni, kas tur valda.
Nedēļu atpakaļ man piezvanīja un piedāvāja, vai negribu pāris nodarbības novadīt.Es, protams, nedomājot , piekritu un tikai pēc tam apjēdzu ko esmu sasolījusi. Man taču nemaz nav pieredzes vienlaicīgi 25 cilvēkiem mācīt turēt rokās tamboradatu. Turklāt 2 stundu laikā katrai dalībniecei ir jāuztaisa reāla lieta.Pirmajā nodarbībā tā bija tamborēta koraļļu puķe, otrajā tamborēta rokassprādze jeb kaklarota no makšķerauklas un pērlītēm.
Tagad, “pārgremojot” pāris dienu garumā….ir milzīgs gandarījums par to, ka nenobijos. Man pašai liekas, ka izdevās
Te daži meiteņu darbiņi.Visu laiku uzsvēru, ka jāļauj, lai pegazs spārdās…jāizmanto vairākas krāsas, faktūras, visam punktu vēl pieliek pērlīšu izšuvums.Es jau neko priekšā neteicu, tikai parādīju dažas savas puķes, ierādīju kā pērlītes ērtāk uzvērt uz dzijas un vēl pāris sīkumus.Bet rezulāts katrai bija ļoti atšķirīgs. Gan jau kāda bilde parādīsies arī žurnālā.
Vienmēr un visur var mācīties un ko jaunu nošpikot – šis ir mans ieguvums no Ievas nometnes – ideja par to, kā “apgreidot” tamboradatu – ar superlīmi ielīmē pldspalvas kātiņā (vislabāk 3stūru profila, ar gumijas pārklājumu) Cik vienkārši un ģeniāli!!!Salīdzināšanai blakus pieliku savu glauno japāņu Cloveru.
Viens mirklis no pērlīšu tamborēšanas darba procesa. Labi noderēja līdzpaņemtie burku vāciņi, jo galdam bija lielas šķirbas.
Needle B 
