Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘sēkliņpērlītes’

 

1Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.2

Ilgi čakarējos ar zīmēšanu un rēķināšanu un nebija pārliecības par iznākumu, jo haltūrēt negribas, bet tas raksta raports ir diezgan liels (28 x 28 rūtiņas), bet izdevās notrāpīt!  Reāli viens maucis sanāk 2×3 raporti =>56 x 84 rūtiņas.

3

1,25.mm adatas, 10. un 11. nr pērles, dzija ONline Bristol. Perfekta dzija smalkiem pērļu adījumiem. Iepriekš šim nolūkam izmantoju tikai  4kārtīgo zeķu dziju bet tās arī mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pavediens nedrīkst pūkoties, tam jābūt grūti pārraujamam, jo tie pērļu tūkstoši tak tiek visu laiku bīdīti šurpu turpu. Šī ir elastīga un drusku pufīga, un galvenais – var uzvērt arī 11. numura pērlītes.

p.s. Nopērkama Talsu “Unā”

4

Par pamatu ņemts Grobiņas cimda raksts. Speciāli negribēju nekādas svītras , cakas vai norobežojošās joslas veidot, lai lieki nesaraibina. Aiz malas valdziņa uzreiz sākas raksts. Bet tas nebija gudri darīts,  maliņa izskatās nelīdzena . Nekāpiet uz mana grābekļa! Vajag papildus vismaz 2 vai 3 malas valdziņus atstāt bez pērlēm un skats būs daudz akurātāks.

Eksperimenta nolūkā adīju visu laiku labiski griezti. Varbūt tādiem neregulāriem krustdūrienu zīmējumiem ir ok, bet šim pareizi ģeometriskajam rakstam ir tendence drusku “vilkt šķībi”. Arī dažādās pērles atšķirīgi uzvedās.Viena daļa iekārtojas nedaudz slīpi, bet citas taisni un kārtīgi. Bet tik un tā, šie ir pirmie, kurus droši varu saukt par savējiem .grobinas-maucis_cropIelieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri.  Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam  būs raitāka pērļu vēršana.

Lai veicas!

Read Full Post »

Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).

1a

Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.

2a

3aTehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.

5a
4aPats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.

 

Read Full Post »

Pakrāmējos pa bilžu arhīvu un pāris bildes uzraku

1Zilie zvaigžņu mauči bija mani pirmie – krāsainie. Lai fiksāk process ietu uz priekšu, jāceic zināmi priekšdarbi excelī. Tas ir ne tikai rakstu uzzīmēt, bet blakus stabiņā sarakstīt pērļu vēršanas kārtību.

Adot lasām shēmu no apakšas uz augšu un no labās puses uz kreiso. Bet pērles veram pilnīgi otrādi – no augšas uz apakšu un no kreisās puses uz labo.

2

Dzija – lins ar nelielu viskozes piešprici (birka pazudusi, man ļoti patīk šis materiāls – gluda, vienmērīga un relatīvi lēta), teorētiski Buļļu bāzē atrodama, 10.izmēra pērlītes un 1,25mm adatas. Bildē var redzēt, cik viņas salocījušās.

3Beigās smuki sanāca

4
Vēl vieni uzadījās pašās decembra baigās. Raksts špikots no cimdu grāmatas.mauči2shema Zeķu dzija un 10 izmēra pērlītes.

 

Read Full Post »

Vieni mazi puscimdiņi – pavisam vienkārši un primitīvi.

1

Valnīša raksts ņemts no igauņu grāmatas. Tradicionāli vajadzētu būt 6 raksta raporta atkārtojumiem, bet , par cik izmantota pietiekami rupja dzija – sāku ar 4×12 valdziņiem.

Zilā dzija ir Daces pašas vērpta – no nevienādi nokrāsotas vietējās aitas nākusi. Manā mīļākajā džinsīgi pelēkajā krāsā.

2

Puķītes pēc tam viltīgi uzšūtas.3

Zilā pērlīte palīdz piefiksēt pareizajā vietā.

4Puķītes tamborētas vienā virtenē, nenoraujot dziju.

Pīnīte paliek cimda iekšpusē, ziediņus izķeksē ārpusē ar spicas tamboradatas palīdzību. Elementāri !

Read Full Post »

Pamazām atgriežos dzīvē pēc fantastiska 3 dienu pasākuma… nu jau tradicionālās Talsu meiteņu organizētās adītāju nometnes Uguņciemā. Galvenais ideju ģenerators un  praktiskās puses bīdītājs bija dziju (pērļu, šūnamo piederumu utt)veikaliņa saimniece Anda. Nometnes dalībnieces – lielākā daļa no tāda neformāla adītāju klubiņa , kas tur izveidojies un vēl dažas neatlaidīgākās, kas laicīgi pieteicās un ļoti gribēja uz turieni tikt. Ģeogrāfiski – no Talsiem un apkaimes, Ventspils, Liepājas, Tukuma, Sabiles,Rīgas, un man liels prieks par meitenēm no Dobeles TLMS studijas Avots, kuras bija īpaši kuplā pulkā ieradušās.

Ja iepriekšējā nometnē bijām plīvojošas, puķainas un romantiskas, tad tagad mēģinājām būt latviskas (tas, protams neliedz būt arī romantiskām). Izsludinātā tēma – CITĀDI LATVISKAIS.

1Simboliski Anda lielo rāmi, kurā iepriekš visām tik ļoti patika fotografēties nokrāsoja svītraini raibu – Talsu brunču krāsās.

2

3Tradicionāli – sklandrauši un milzu spainis ar skābputru.

4

Viena no “programmas naglām” bija vērpšanas meistarklase 2 dienu garumā. Meistare Dace ierodas ar ļoti smalkiem aparātiem. Saliekamais ratiņš īpašā mugursomā. Īpaši praktiska opcija vērpjot suņa vilnu – var doties dabā un iztikt bez putekļusūcēja asistēšanas.
5Par ratiņu vēl smalkāks ir kāršamais aparāts (guglē meklēt pēc atslēgvārda drum carder) un ļoti skaistas savērpto dziju ficītes
6

Suņa vilna

7

No Klippan Saules filcējamiem vilnas kārsumiem sanāk interesantas efektdzijas.

8Nopērkot internetveikalā (ne jau latviešu) šādu milzu kamolīti no jēldzijas, varam iztikt bez kāršamās mašīnas

9Sakārsta suņa vilna ar visu pievienoto vērtību (suņa smaku)
10

 

11

13Vilnas ieguves avots – Jorkšīras terjers.

12

14

15Pēc savērpšanas vēl jāsašķeterē , jāsavērpj un jāsatin kamolā. Tikai tad seko saldais ēdiens – paraudziņa adīšana.

16Šoreiz bija smuki izdomāts “izrādīšanās”process. Savus līdzi paņemtos darbus nevis kautrīgi slēpjam RIMI maisiņos, bet akurāti izklājam vispārējai publiskai apskatei, lai lēni un nesteidzīgi var apskatīties, pataustīt, sabildēt  un vēl pielaikot arī.

17

19

18Daļa no Dobeles meiteņu pūra
20

Jaunatklātā brīvdabas izstāžu zāle “Sporta laukums”. Iztiekam bez glaunām instalācijām. Vienīgā problēma – grūti visu vienā kadrā ietilpināt.
22

21

23

24

25Gandrīz latviski – dubultadījums.

26

27

28

Cimdi no pašu vērptas dzijas

29Lins+lins=?
30Rokdarbu “groziņš” un vispirms tamborēts, pēc tam “slinki” safilcēts.31Interesants rokdarbu maisiņš, mērlenta gar rāvēlslēdzi – izcelsmes vieta un laiks nezināma (sen)

32Tālāk ir bildes, kur mēģināju piefiksēt dažādus variantus kā labāk pērļu mauču rakstus savaldīt. Ir taču vispirms jāizdomā, jāuzzīmē, jāizrēķina, jāsaver un adot jāseko līdzi zīmējumam.

33Vienkāršākais variants – atrast internetā.

34Nākamā pakāpe – pašam zīmēt excelī un pēc tam nedaudz automatizēt pērļu skaitīšanu.

35Bet pavisam mierīgi var iztikt ar pielāgotiem līdzekļiem rūtiņu papīru,stingru pamatu un bērnu rotaļlietu kastē sameklētiem knaģīšiem.

36

Pavisam parasta ieveramā gumija un metāla lineālam izurbts papildus caurums otrā galā.
38

37Manuālais excelis 🙂 un vējš arī nekur neaizpūtīs!

39Visa darbība norisinās zem liepas. Saulei līdzi kustoties var atrast pietiekami lielu platību kur piemesties saulē vai ēnā.

40Pēdējā dienā taisam kopbildi maučiem un pašas arī mēģinām vienā bariņā saganīties
41

42Daļa jau iepriekš bija uzadīti, bet pietiekoši liels skaits tapa uz vietas tur Uguņos.

44

43aŠie tika sašūtī kopā pašās beigās.

45 46Uz redzēšanos nākamajā nometnē! Jūs bijāt kolosālas! 🙂

Read Full Post »

Nedaudz no rīta rasas un sapņa par neaizmirstulītēm.

Ivetas Lindes stikla kabašons bija ilgi nostāvējies manā dārgumu kastītē, nu mēģināju “apģērbt”. Rezultātu ir ļoti grūti nobildēt dabiskās krāsās. Nezinu kāpēc izskatās zils.

Savukārt, spilgtā saulē, tiešām iemirdzas rasas lāses.

Lailas Strazdiņas stikla kabašons un apkārt nedaudz manas “nekārtības”.

Lailas Strazdiņas ceriņi klasiski romantiskā ietvarā. Man šķiet, ka te prasās pēc sirmas pensionētas skolotājas violetas zīda blūzītes, jeb krimplēna žaketītes atloka.

Lailas  zaļā varde  purvā iebāzusi degunu spilvu pudurā. Laikam rīta rasu osta.

Lailas kabašons ar Greiga tulpi. Arī ļoti ilgi gaidīja, kamēr sadūšojos pieķerties.

Mana šī brīža vismīļākā kaklarota gaida, kad uzadīšu tai speciālu – pareizā ziluma fonu. Tikai nekādi nedodas rokā ne pareizā dzija, ne pareizā ideja. Ko džinsīgu derētu,gaidu pegazu.

Mēģināju saulē bildēt. Nu, vai var būt vēl skaistāka krāsa?Un vispār… Pavasaris ir atnācis, un man atkal patoloģiski gribas rakt zemi, un, ik pa 6 stundām aplūkot un pētīt kas jauns sadīdzis siltumnīcā.

Read Full Post »

Zaļa lapa ar bizmārīti  – LailaS stikls (man liekas, ka viņa jau aizmirsusi par tādu 🙂Paisley motīvs man ļoti patīk un vairākas reizes esmu mēģinājusi tādas formas brošu uzšūt, bet tā īsti nesanāk. Šī ir pirmā, ko nav kauns citiem rādīt. LailaS stikli.

Patiesībā tā ir speciāli šūta pie somas. Viens interesants atklājums…nenormāli košas un dzīvespriecīgas somas, nopērkamas arī pie mums, bet par stipri nedraudzīgākām cenām.

Zaļais tirkīzs ir mana vājība.LailaS stikla kabašons.

Ļoti smuks zili sudraboti dūmakains LailaS stikls nedaudz anorektiska izskata nierītē…nu labi…astes zvaigznē.Agijas kabašons.Ļoti grūti bildējama krāsa – tāds pavisam maigi bāli rozā.  Tonis galīgi nav manējais, bet tas stikls likās tik interesants, ka man noteikti vajadzēja pamēģināt viņu iešūt brošā.

 

 

Read Full Post »

Older Posts »