Vēl viens eksperiments – Lakedale šallīte

Pamatideja ir kārtējais Stephen West šedevrs. Oriģināls man ļoti iepatikās, pirmo reizi aci uzmetot.Es gluži neesmu mežģīņu lakatu cienītāja. Nespēju noadīt milzu caku vienā krāsā.Joprojām, neesmu no sevis izspiedusi ne Kiri, ne Haruni utt… Man vislabāk patīk realizēt dažādu dizaineru domas lidojumus, kur izmanto nedaudz sarežģītākas ģeometriskās formas kā vienkāršs 3stūris. Un, loģiski – spēlēties ar krāsām un faktūrām. Šis konkrētais prasītos pēc ļoti kvalitatīvas merīnvilnas (vēl labāk – ar zīda piešprici). Jābūt pēc iespējas krītošam (lai velk uz leju tās cakas), bet ne slīdīgam ( lai neslīdetu nost no pleciem).

Diemžēl, apraksts oficiāli nav nopērkams, atrodams vienīgi Malabrigo dzijas bukletā. Pati štukoju un pētīju gatavo darbu bildes. Manuprāt, vizuāli sanāca diezgan līdzīgs, bet vislielāko kaifu man sagādāja dizaina ergonomiskums. Šobrīd intensīvi valkāju un liekas, ka tā ir visērtākā un praktiskākā no iepriekš adītajām šallēm. Te laikam liela nozīme tam, ka izdevās pareizi notrāpīt ar dzijas izvēli.

Sākums – kā jau parasti standarta trīssūrim. Pēc tam, iezīmējam centrālo valdziņu un tam abās pusēs simetriski adām rīsa raksta modifikāciju (turpkārtā 1 lab, 1kr; atpakaļkārtā kreiliski ( tā lai labā pusē izskatās labiski))

Pieaudzēšana notiek abās šalles malās katrā kārtā, bet šalles vidū – abās pusēs centrālam valdziņam-katrā 4. kārtā.

Kad apnīk adīt trīsstūri, pārejam uz zig-zag caku.Ja godīgi – tad izskatās vienkāršāk, nekā patiesībā ir. Mēģināju uzzīmēt shēmu. Ja atrodat kļūdas sakiet!

Shēmā pelēkā krāsā ir tās rindas, kas adāmas ar pamata dziju, baltā – kontrastainas krāsa. Jau sākumā, iekārtojot rakstu, jāskatās, lai pamata raksts glīti pāriet uz malas rakstu – t.i. virs labiskajiem valdziņiem labiskie, virs kreiliskajiem valdziņiem veidosies paplatinātā krāsainā josla. Silti iesaku katru otro noceļamo valdziņu iezīmēt. Čakars liels, bet mazāk putrosies.

!!! Apmetumus nākamajā kārtā izadīju griezti…lai neveidojas caurums

!!! Shēmā uzzīmēts tā, kā izskatās no labās puse, t.i. atpakaļkārtu adām labiski (tā lai no labās puses izskatītos kreiliski)

!!! Noceļot valdziņu diegs iet pa darba kreiso pusi

Pašās beigās noraucu ar tamboradatu, aiz katra valdziņa papildus 1 g.c., spicumos papildus vēl mezgliņus no 3 g.c. – lai varāk izceļas tas stūris.

Adot malu, no katrs kreilisko valdziņu “celiņš” paplatinās no 1 līdz 9, tā kā var izdarīt secinājumus. Man noraukt sanāca ~ 1600 valdz.

Man nedaudz bažas rada kreiliskā puse, jo dzija (bambuss) ir slīdīga un garie pārstaipi nebūs īsti praktiski.

Tehniskās detaļas:

Adatas 2,5mm

200g Louisa Harding Willow Tweed (40% Alpaca 40% Merino 20% Silk )

Cakām pietrūka, mēģināju aizvietot ar savu iecienīto OnLine Java (aptuveni 50 g izgāja)

Baltais ir turku bambuss – aptuveni 40g iztērējās

Lai nobeidzot kārtīgi izstaipītu un izžāvētu vajag veselu kasti ar kniepadatām un ļoti daudz vietas.

Secinājumi

Neskatoties garlaicīgajām nobeiguma kārtām, adījās pārsteidzoši ātri.Adījums ļoti izmainījās pēc mazgāšanas un izstiepšanas, uz labo pusi protans. Gribu uzadīt vēl kādu, bet pamatam izmantojot gaišu, kvalitatīvu merino, bet bambusa vietā, kaut ko  košu un krāsainu (Drops Delight, jeb Noro). Man taču tagad ir viens “paraudziņš”, pēc kā piemērtīt 🙂

Vai neizskatās pēc putna spārniem?

Pončo-apkakle

Parodija par īru mežģīnēm.

Klasiskas īru mežģīnes uzskata par “augstāko pilotāžu” tamborēšanā. Man ceļš līdz tām ir salīdzināms ar uzkāpšanu Everestā. Šoreiz es vienkārši izmantoju tehnikas pamatprincipus – atsevišķi tamborētu elementu savienošanu ar neregulāru tīklu, kas sastāv no g.c. pīnītes un stabiņiem ar dažādu apmetumu skaitu.

Vispirms uztamborēju kaudzīti ar atsevišķiem elementiem….pavisam primitīviem, darba gaitā īpaši neskaitot stabiņus un cilpiņas. Dažus nobeidzu, netamborējot pēdējo kārtu, citiem papildus “apgāju” apkārt ar gaisa cilpu lokiem.

Šis ir ļoti interesants motīvs – vaļīgās cilpas veidojas tamborējot stingrus īsos stabiņus,vienkārši izvelkot ļoti garu pavedienu, starpā 2 ļoti stingras g.c.Par cik to dara bez šablona, var uztaisīt arī asimetrisku formu, jeb, piemēram, vienu pavisam taisnu malu.Mazie riņķīši labi noder nelielu tukšumu aizpildīšanai.

Visus diegu galus uzreiz savilku iekšā. Katru motīvu veidu tamborēju no citas faktūras materiāla.

Par pamatu izmantoju biezu flizelīnu, ko uzliku uz lielā dīvāna spilvena. Uzzīmēju apli – diametrs=galvas apkārtmērs.

Šeit noder garas kniepadatas ar galviņu (nevis ar cilpiņu galā), mazāk diegs ķesrsies. Pēc tam seko “jautrākais”…

Nekādas konkrētas receptes nav, ir vienkārši jātamborē. Pirmos divus motīvus kopā saistot turēju priekšā Osinkas meiteņu aprakstu.Tur viena no formulām bija – neregularitāte, tas ir ik reizi mainīgs cilpiņu skaitsun stabiņa garums. Izmantoju kādreiz Musturbodē pirktu krievu ražojuma falšo kašmiru, kas pēc faktūras atgādina merīnvilnu un ir diezgan elastīgs.

Piesaistot motīvu centos aizķert aiz pīnītes aizmugures pārstaipa, tad elementa mala liekas akurātāka. Darba gaitā kniepadatas bieži pārspraudu citās vietās, lai netraucē, bet tīklam visu laiku jābūt nostieptam.

Nobeigumā vienā stūrī nedaudz “paspēlējos” ar bumbuļu dziju – turku sintētiku, kas vienlaidus šalles izskatā man šķiet atbaidoša, bet tā, atsevšķu bumbuļu izskatā ir tīti amizanta.

Secinājums:

Priekš pirmā kucēna tā neko, bet manas ambīcijas vēl nav tādas, lai pie nopietnas kleitas ķertos. Izmantojot vilnu un pūkainu materiālu mazāk redz kļūdas un nevienādumus, arī drusku lielākus motīvus var atļauties. Bet gan jau …

p.s. apskatāms š.g. 14.janvāra “Ievas Mājā”…tikai nobildēts no citas puses

Pinku šalle

Ideja špikota no kāda japāņu (ķīniešu?) žurnāla. Pinkaina šalle – boa veidota no atsevišķām garo stabiņu rindām, kuras satur kopā vidējie 3 stabiņi.

Tas, cik pinkains  un kruzuļains būs rezultāts, lielā mērā atkarīgs no izvēlētā materiāla. Te nu ir tas gadījums, kad ideāls ir 100% akrils. Noteikti – ne mohēra…un prasās salīdzinoši smalku tamboradatu.

Tamborējam 17 g.c. pīnīti pamatam, 3 g.c. pacēlumam.

1.kārtā tamborējam 17 garos stabiņus un turpinām ar 14 g.c. pīnīti, kas būs pamats nākošajai kārtai, 3 g.c. pacēlumam,

2.kārtā 14 garie stabiņi pīnītē un 3 garie stabiņi virs iepriekšējās kārtas stabiņiem, pēc tam 14 g.c. pīnīte un , 3 g.c. pacēlumam.

Atkārtojam 1.,2. kārtu.

Shēmā tas izskatās šādi:

Tā turpinām kamēr pietiek dzijas un pacietības …man pilnīgi pietika ar 1,50 m.…vispār smukāk nobildētu to var atrast arī “Ievas Mājas” š.g. 8.janvāra numurā.