Tikko pārlaista gripas epidēmija un Latvijas adošo tautu ir skārusi nākamā – mauču epidēmija. Es arī uzķēros. Patiesībā te vainīga ir nevis pati jaunā Daces Nastevičas grāmata par mauču adīšanu, bet mani personīgie iespaidi grāmatas prezentācijas pasākumā “Linu lādē”. Pirmkārt, iespaidīgi bija pašas autores darbi vienuviet, bet visvairāk mani sajūsmināja nerakstītais dresskods, kas valdīja glaunajā Vecrīgas salonā. Tie mauči, kas greznoja prominentās publikas rokas bija neaprakstāmi fantastiski. Es kā pelēka pele nokautrējos un fotoaparātu laukā neizvilku.
Tajā pat vakarā mājās atnākot uz pelēkas zeķu dzijas savēru sudraba krāsas pērlītes un tādas primitīvas eglītes uzadīju.
Te var redzēt drusku citādāku maliņu – aļa I-cord kante (nošpikoju no Susures Musturnometnē) – rindas sākumā malā noceļ nevis vienu, bet divus valdziņus. Kārtas beigās pēdējos 2 valdziņus vienmēr izadām kreiliski. Sanāk tāda smuka, apaļa un akurāta maliņa
Patiesībā – nākamajā dienā pie dienas gaismas ieraudzīju un sapratu, ka pārāk vienkārši, tādēļ savām eglītēm tapa kleitiņas pieadītas klāt.
Būs vēl. Nākamie taps krāsaini…Buļļu bāzē nopirku interesantas pērļu veramās adatas. Ļoti garas, smalkas, domātas tieši nevis šūšanai, bet pērļu vēršanai, rindiņā samauktas uz adatas ir viegli saskaitāmas.
Tehniskās detaļas: 4kārtīgā zeķu dzija, 9.nr čehu pērles un 1,25 adatas.
Ož pēc pavasara! 🙂
Needle B 
maz, smalki & efektīg! 🙂
Ļoti skaistas eglītes! Grezni mauči rezultātā! 🙂