Atkal entrelaks

Vieni interesanti cimdiņi uzadījās. 5

2Pieteicos notestēt jaunu aprakstu un re, kas sanāca. Esmu diezgan čābīgs testētājs, aprakstus parasti lasu pa diagonāli bet šis ir tas gadījums, kad nav precīzi pa valdziņam pirkstu līdzi jāvelk, tāpēc man tīri labi patika.

3

Abos cimdos raksts izkārtojas spoguļattēlā, tāpēc sāku katru no citas krāsas.4

Ļoti asprātīga īkšķa konstrukcija. Ja adītu no vienas dzijas – ar pietiekoši īsām krāsu pārejām, tad varētu vispār iztikt bez dzijas raušanas un čakarīgās daudzo diegu galu slēpšanas.1Kreisā puse izskatās īpaši fifīgi. Pēc nerakstītiem adīšanas likumiem man tagad vajadzētu cimdus izmazgāt uzlikt uz šablona un plakaniski izžāvēt, bet es to nedarīšu, jo negribu sabojāt smuko reljefu.

Tehniskās detaļas: 2 fices  Drops Delight, 2,5mm apaļadāmās adatas (ar tām īpaši ērta adīšana pilsētas sabiedriskajā transportā). Paldies idejas autorei 🙂 Rekomendēju.

Gandrīz svārki

Orientāciju vēl neesmu mainījusi. Sarkanu krāsu joprojām nemīlu un svārkus arī nevaru ciest. Vienkārši patrāpījās salīdzinoši lēta dzija un interesants projekts no Ravelry, ko gribējās izmēģināt. 4 Labu brīdi atpakaļ Osinkā parādījās tēma par Missoni rakstiem. Tur ir atrodami bezgala daudz tehniski interesanti risinājumi dažādiem zigzagiem. 5 Laikam jau to vajadzētu saukt par tuniku. Man gan vairāk nāk prātā “spilvendrāna” 🙂 Sākts no augšas, vispirms priekšpuses un aizmugures daļu turp-atpakaļ (čakarīgi, jo valdziņu pieaudzēšana/saadīšana notiek arī atpakaļkārtās), savienojam kopā un tālāk jau pavisam vienkārši pa apli uz leju. Pēc katra raksta atkārtojuma pieaudzējam pa vienam valdziņam  – tā veidojas trapece. 3Viens no iemesliem, kāpēc uzķēros konkrēti uz šīs dzijas ir tas, ka tas ir viens no retajiem Noro krāsu salikumiem, kur ir melnā krāsa, tas atvieglo apdares toņa piemeklēšanu. Melnu linu neatradu, izlīdzējos ar merserizētu kokvilnu. Kad apniks, pieadīšu piedurknes  un apkakli no lina. 1 2 Pavisam 400g Noro Taiyo Sock, adatas 2,0.

Ceriņus gaidot

Kārtējais eksperiments. Interesants raksts, bet ne vairāk. No pirmā acu uzmetiena sarežģīti, bet nav tik traki.

2Domāts kā tāda šall-apkakle, bet traucē tas, ka pilnīgi taisna “truba”, nevis trapece. Vienkāršākais nēsāšanas veids laikam ir 2X ap kaklu aptīt.3

4Ceriņi ar viršiem  sakrustoti – dendrologi būtu sajūsmā par šitādu selekcijas darbu 🙂

5Igauņu Aade Long 8/2 dzija, nepilni 200g, 3mm adatas.

NB! Un viena svarīga lieta! Adot katru raksta atkārtojumu (neciešu terminu “raports”) atdalīju ar marķieri…visu laiku stapīju tos 25 ķīniešu brīnumus līdzi. Vismaz sākuma posmā tas palīdz neputroties.

Pirmo uzadīju paraudziņu no zeķu dzijas (2mm adatas) uz 6 raksta atkārtojumiem – sanāk smuks, bet drusku pļurīgs cimda valnītis.

Secinājums. Pa gabalu jau smuki, jo smuka dzija, bet reāli te prasās pēc elastīga un pufīga akrila, nu citiem vārdiem sakot, tādu materiālu, no kā tamborē bullion stitch jeb puffstitch. Šis raksts varētu patikt šķidro mežģīņu adītājām, tā pieaudzēšanas specifika tehniski neļauj izvēlēties smalkas adatas.

Sudrabeglītes

Tikko pārlaista gripas epidēmija un Latvijas adošo tautu ir skārusi nākamā – mauču epidēmija. Es arī uzķēros. Patiesībā te vainīga ir nevis pati jaunā Daces Nastevičas grāmata par mauču adīšanu, bet mani personīgie iespaidi grāmatas prezentācijas pasākumā “Linu lādē”. Pirmkārt, iespaidīgi bija pašas autores darbi vienuviet, bet visvairāk mani sajūsmināja nerakstītais dresskods, kas valdīja glaunajā Vecrīgas salonā. Tie mauči, kas greznoja prominentās publikas rokas bija neaprakstāmi fantastiski. Es kā pelēka pele nokautrējos un fotoaparātu laukā neizvilku.

Tajā pat vakarā mājās atnākot uz pelēkas zeķu dzijas savēru sudraba krāsas pērlītes un tādas primitīvas eglītes uzadīju.

1

Te var redzēt drusku citādāku maliņu – aļa I-cord kante (nošpikoju no Susures Musturnometnē) – rindas sākumā malā noceļ nevis vienu, bet divus valdziņus. Kārtas beigās pēdējos 2 valdziņus vienmēr izadām kreiliski. Sanāk tāda smuka, apaļa un akurāta maliņa

Patiesībā – nākamajā dienā  pie dienas gaismas ieraudzīju un sapratu, ka pārāk vienkārši, tādēļ savām eglītēm tapa kleitiņas pieadītas klāt.

3

2

4

Būs vēl. Nākamie taps krāsaini…Buļļu bāzē nopirku interesantas pērļu veramās adatas. Ļoti garas, smalkas, domātas tieši nevis šūšanai, bet pērļu vēršanai, rindiņā samauktas uz adatas ir viegli saskaitāmas.

Tehniskās detaļas: 4kārtīgā zeķu dzija, 9.nr čehu pērles un 1,25 adatas.

5

Ož pēc pavasara! 🙂

Leduspuķu cimdi

Vēl vieni cimdiņi uzadījās. Interesants un laikietilpīgs projekts. Īsts pacietības tests.

Adīts gandrīz pēc apraksta. Starp citu, brīvi pieejams Ravelry. Aš veselas 14 lappuses!

It kā nekas sarežģīts, tikai,jāvelk pirksts līdzi shēmai. Tā ir visos sīkumos perfekti uzzīmēta.

1Visvairāk kaitināja daudzie diegu gali – katrs zariņš adāms no sava kamola. Visā cimdā – kreiliskais fons. Pirkstus adot, izgriezu uz kreiso pusi un adīju tradicionāli labiski:)

2

Sākuma valnītis ir ļoti interesants

Uzmetam vaļējos valdziņus un adām rīsa rakstā 8 kārtas (uz pus Nr.tievākām adatām). Pēc tam pieadām klāt uzmetuma kārtas valdziņus. Principā sanāk gandrīz kā parastie  robiņi, tikai šoreiz locījuma kante atgādina apaļo vīli (ne nagu, bet to, no vīriešu darbarīku kastes).

4

3Puķītes šūtas ar nedaudz melanžētu zeķu dziju

5Īkšķa paplatinājums viltīgi iekombinēts rakstā. Ļoti ērti un ergonomiski.

6Turpinājums sekos…

Bārkšu cimdi (thrummed mittens)

Oriģinālais nosaukums īsti precīzi nemaz netulkojas, tādēļ virsrakstā atstāju anglisko versiju.

Notestēju ļoti interesantu tehniku. Cimdā ieadīti mazi vilnas pikucīši, kas ārpusē izskatās kā ieadīts viens košs valdziņš , bet garās astes iekšusē veido papildus oderējumu un ir ļoti silti. Izrādās, pasaulē diezgan populāri.

Šādi cimdi esot adīti jau pirms vairāk kā simts gadiem Kanādas ZA Ņufaundlendā un Labradorā (es pat kartē apskatījos, tas ir tur, uz Grenlandes pusi), pēc bildēm spriežot tur ir krietni aukstāks kā pie mums.

1

Dzija ir DacesM vērpta. Tāds smuks sūnu, priežu, ķērpju un siena zaļums. Ilgi baidījos ķerties klāt , bail sabojāt. Vilnas knibucīši ir merīnvilna, pirkta Karnaluksā

2

Ieadāmo vilnu iepriekš saplūkāju, salocīju un saliku blakus uz paplātes smuki rindiņā. Šite smuki aprakstīts bildēs sagatavošanas process.

3

4

5Dūraiņi ir tādi ļoti biezi un resni. Kreisā puse izskatās iespaidīgi.Mazgājot noteikti jāizriež uz kreiso pusi!!!.

 

Entrelaks no Pāces dzijas

Pēdējā Pāces dziju pirkumā gadījās viens īsts “sakasnītis” – tāds raibulis, ka tiešām liekas, ka tur no visiem maisiem pa drusciņai sabērts. Viens dīvains transformējams objekts entrelac tehnikā ir pareizais risinājums šādam materiālam.

1aNu pilnīgs krāsu rasols. Gan dubļi-dūņas, gan lauku olas dzeltenums, gan netīra sivēna rozā. Bet priekš Pāces dzijas ļoti mīksa.

1

Objekts principā ir šalle-pončo, nēsājams visādos veidos…teorētiski varētu pat kā pogājamus bruncīšus virs džinsiem.2 3Sāku no augšas ar entrelac trīsstūrīšem, krāsām vispār nepievēršot uzmanību. Aizdares joslas abas puses pavisam asimetriskas veidojas.

5

Iesākumā kvadrātiņi ir 8 valdziņus plati, pēc tam pakāpeniski ik pēc 2 kārtām paplatinās, pa vienam valdziņam “piešmaucot” klāt.

6Man pašai vislabāk patīk tas pelēki zaļi netīri putekļainais tonis. Ja šito pavedienu paliktu zem mikroskopa un sadalītu sastāvdaļās, varētu 100 toņus saskatīt.

Pašās beigās visapkārt  neitrāla brūni-pelēka apdares maliņa rievotā rakstā. Apraksts ir atrodams pērnā gada 19.novembra Praktiskajā Latvietī

7 Zeķes ir pilnīgi bezjēdzīgs aksesuārs, kas tika adīts vienkārši adīšanas pēc. Šādi – pa apli adot krāsas nepaspēj nomainīties, tādēļ rīkojos ļoti viltīgi. Adīju no 2 kamoliem un , lai ,dabūtu daudzmaz vienādas , ik pēc 4 kluču kārtām norāvu dziju un adīju otru zeķi. Mezglu nav. Dzijas savienotas ģeniālajā safilcēšanas-saspļaušanas tehnikā 🙂

Augšējā kluču rinā katrs elements ir 12 valdziņus plats, bet pie potītes katram tikai 8 valdziņi. Apkārtmērs – 6 kvadrāti.

Adatas 2,5mm. Vienkārtīgā Pāces dzija +pēdām Troickas fabrikas 100% vilnas dzija 2 kārtās=kopā 160g

8

Smuko balto bilžu autore ir fotoMāra

Zili zaļie svārki

titulbilde

Šitajā tumšajā un drūmajā laikā cīnos ar hronisku laika trūkumu, bet par optimista trūkumu nevaru žēloties. Ir vismaz 5 gandrīz pabeigti darbi …kādi 25 gandrīz iesākti un vēl kaudzīte ar gataviem, ko vajadzētu salikt blogā. Mēģinu laboties.

Un tā – ļoti universāla izmēra svārki ( galvenais kritērijs ir pareizais garums) un iespēja paspēlēties ar smuku dziju.

Vīles nav (vaļējo valdziņu savienojums neskaitās), oderes arī nav, nav konkrētas priekšpuses/mugurpuses.

Gludais labiskais adījums (turp labiski, atpakaļ kreiliski) prasa vismazāk dzijas. Ir izmatojama gan labiskā, gan kreiliskā puse. Lai apakšējā maliņa rerullētos, 5 malējos valdziņus adām rievotā adījumā (turp un atpakaļ labiski)

Pirms darba uzākšanas uzadām paraugu un aprēķinām uzmetamo valdziņu skaitu. Mērot noteikti vajadzētu nedaudz pastiept, svārku paplatinātā apakšmala ir salīdzinoši smaga un gatavs adījums noteikti nostiepsies.

Nepieciešams (L izmēra svārkiem) 550 grami/1650 metri dzijas  (Silk Garden Sock), 3 numura apaļadāmās adatas, nedaudz palīgdiega darba uzsākšanai (rupjš, gluds, slīdīgs kokvilnas pavediens), lāpāmā adata vaļējo valdziņu vīles sašūšanai, ieveramā gumija jostai. Vēl noderēs valdziņu marķieri jeb saspraužamās adatas ar ko atzīmēt izadītās kārtas.

Darbu uzsākam ar palīgdiegu uzmetot 125 valdziņus un dažas rindiņas noadām

Turpmāk adīsim ar īsto dziju pārmaiņus taisno daļu un nepabeigto kārtu trīsstūri. Malas valdziņš viemēr tiek nocelts tā, lai veidotos glīta pīnīte.

Taisnā daļa

1.kārta (labā puses pret sevi)-  labiski visa kārta.

2.kārta (kreisā puse) – adām kreiliski līdz neizadīti atlikuši 5 valdziņi, 5 valdz. labiski.

Atkārtojam 1. un 2.kārtu vēl 4 reizes.

Nepabeigo kārtu trīsstūris

1.kārta (labā puse) – 10 valdziņi labiski, darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

2.kārta (kreisā puse) un turpmākās pāra kārtas līdz 32.kārtai ieskaitot –noceļam pirmo valdziņu,apmetums (stingri pievelokot dziju), adām kreiliski, līdz neizadīti atlikuši 5 valdz., 5 valdz.labiski.

3.kārta (labā puse) – 15 valdz. labiski ( vienmēr adot pāri iepriekšējās kārtas noceltajam valdziņam, tas tiek saadīts kopā ar apmetumu.Kopējais valdziņu skaits nemainās!) , darbu apgriežam ar kreiso pusi pret sevi.

5.kārta – 20 valdz. labiski, darbu apgiežam.

7.kārta – 25 valdz.labiski, darbu apgriežam.

9.kārta – 30 valdz.labiski, darbu apgriežam.

11.kārta – 35 valdz.labiski, darbu apgriežam.

13.kārta – 40 valdz.labiski, darbu apgriežam.

15.kārta – 45 valdz.labiski, darbu apgriežam.

17.kārta – 50 valdz.labiski, darbu apgriežam.

19.kārta – 60 valdz.labiski, darbu apgriežam.

21.kārta – 70 valdz.labiski, darbu apgriežam.

23.kārta – 80 valdz.labiski, darbu apgriežam.

25.kārta – 90 valdz.labiski, darbu apgriežam.

27.kārta – 100 valdz.labiski, darbu apgriežam.

29.kārta – 110 valdz.labiski, darbu apgriežam.

31.kārta – 120 valdz.labiski, darbu apgriežam.

Pēc 32.kārtas darbam vajadzētu līdzināties tortes gabaliņam – šaurai trapecei, tievais gals būs jostasvieta, bet platākajā galā būs svārku apakšmala rievotajā adījumā. Tagad vajadzētu uzadīto fragmentu salīdzināt ar kādu gatavu apģērbu un novērtēt vai ir „uztrāpīts” pareizais garums. Ja tas apmierina, turpinām adīt pārmaiņus taisno daļu un nepabeigto kārtu trīssūri kamēr sasniegts kopējais apkārtmērs. Katras taisnās daļas sākumu var iezīmēt ar valdziņu marķieri, lai būtu vieglāk saskaitīt kārtas.

Kad pēdējais nepabeigto kārtu trīsstūris pabeigts, dažas kārtas izadām visus valdziņus ar palīgdiegu. Pēc tam, uzmanīgi noārdot palīgdiegus, sašujam adījuma sākuma un beigu valdziņus ar vaļējo valdziņu savienojuma vīli. Tas būs vienkāršāk izdarāms, ja pirms tam ar palīgdiegu izadītās rindiņas un pamatdzijas adījuma malējā kārta uzmanīgi notvaicēta (ar gludekli, caur mitru audumu).

Kad vīle sašūta, ielokot noslēpjam  pavediena galus un uzlasām valdziņus gar svārku augšējo malu. Adām labiski jostiņu 4 cm augstumā. Noraucam valdziņus un akurāti piešujam, izveidojot tunelīti gumijas jeb sasienamas aukliņas ievēršanai.

*Neliela viltība – ja uzadītie svārki ir nedaudz par īsu (bet platums pietiekošs), izmazgājam, nospiežam lieko ūdeni un žāvējam pakarinātus uz veļas auklas. Izžuvuši tie būs par 10 cm garāki kā pirms mazgāšanas.

*Pēc šāda principa adītus svārkus var modelēt pēc savas patikas. Ja gribam īsti čigāniskas cakas, nepabeigtās kārtas adām, pagriežoties ik pēc 3 valdziņiem.

Ja ir vajadzība pēc klasiskiem, uz leju nedaudz paplatinātiem svārkiem, nepabeigtās kārtas adām adījumu apgriežot ik pēc 12 – 15 valdziņiem.

Shēmā – viens svārku segments (taisnā daļa un nepabeigto kārtu trīsstūris), kas tiek adīts tik reizes, cik nepieciešams apkārtmēram.

5

1Tuvplānā var redzēt – kreisā puse arī tīri lietojama.

2

3

Izrādās, ka mana cukurpaciņas cepure ir tajā pašā krāsu gammā.

4

Optimistiskas bildes vēl pirma mūžīgā sasaluma iestāšanās. Nu jau pavisam nedaudz un diena pagriezīsies uz gaišo pusi.

p.s Paldies divām Mārām – modelei un fotogrāfei.

p.s.Nr 2. Šis apraksts atrodams 13.oktobra “Praktiskajā Latvietī”

 

 

 

 

Darbīga sestdiena Ogrē

Sestdienu pavadīju Ogres novada kultūras centrā – tur notika Tautas mākslas un amatu dienas “Baltā laipa” un tā  ietvaros izstādes “Radīts no Pāces dzijas” noslēgums. Paskatījos ko adatu māsas smuku saadījušas, drusku pabildēju un satiku vissmaz pārdesmit pazīstamas adītājas. Bija interesanti pasākumi par etnogrāfijas un tautastērpa tēmu, bet, man šķiet, ka tieši Pāces  izstāde bija tā, kas piesaistīja tik daudz interesentus.

IMG_2277

IMG_2278Šī austā glezna  ieguva pārliecinošu pirmo vietu. Un pelnīti!!!

IMG_2279

Veste ir viens foršs veids kā izmatot dziju ar garām krāsu pārejām.

IMG_2281

IMG_2285Zilajām zeķēm tunēziski tamborēts entrelaka valnītis.

IMG_2287

IMG_2289

IMG_2291Neko nesaprotu no aušanas, bet man acīs iekrita interesanti tamborētā apdare.

IMG_2292 IMG_2293

IMG_2294 IMG_2296 IMG_2297 IMG_2298 IMG_2299 IMG_2301Burvīga ideja. Te tak var vēl pa virsu ar šujamo jeb filcējamo adatu pastrādāt. Noteikti izmantošu kādreiz…

IMG_2303Necilas, bet interesanti strīpainas zeķītes.

IMG_2304Labs veids, kā pērļu maučus izstādīt.

IMG_2306 IMG_2307

IMG_2308Adītās lapiņas ir gandrīz kā dobelnieču vizītkarte 🙂

IMG_2309

IMG_2311

IMG_2312Man šķiet, ka šī tamborētā sega bija visdarbietilpīgākais no izstādes darbiem.

IMG_2314

IMG_2316IMG_2317IMG_2318
IMG_2319

IMG_2322Adatas pinums. Traki čakarīga tehnika. Vai vienkāršāk nebūtu vienkārši tamborēt? Bet mēs jau vienkāršus ceļus nemeklējam 🙂

IMG_2323 IMG_2330
IMG_2332

Kas nekaiš audējām? Piesprauž pie koka, piekar pie sienas un viss smuki, akurāti un saskaņoti.

IMG_2333Zālē vienlaicīgi norisinājās koncerts uz skatuves un aktīva tirdzniecība aiz skatītāju rindām (man gan vairāk izskatījās pēc izstādes, jo pasākuma apmeklētāji paši rokdarbnieki paši visu prot). Nenoturējos un drusku pabildēju TLMS “Avots” galdu. Augšā dūraiņi nesaprotamā nocelto valdziņu rakstā ar ļoti oriģināliem īkšķiem.

IMG_2341Silti un mīksti dubultie dūraiņi ar iekšpusē ieadītu “noslēpumu”
IMG_2347Atkal viens zeķu meistares domu lidojums. Iesāktas adīt no papēža, vienkrāsainas un raibas zeķu dzijas kombinācija, turklāt vēl ar ieadītu rakstu.

IMG_2357 IMG_2359 IMG_2365 IMG_2370Bildes no vestibila – bērnu darbi. Tie varētu būt sapņu (sniega) ķērāji.

Te  un te ir vēl drusku oficiālās bildes no pasākuma

Nobeigumā…jauki, ka kas tāds tiek organizēts. Interesanti paskatīties uz citu darbiem. Noteikti citu gadu atkal braukšu.

Post scriptum Nr1)   Biju iedomājusies, ka puse izstādes sastāvēs no standarta Revontuli, Haruni, Kiri u.c. sapņu putniem (patiesībā šī dzija tak ir tik ļoti piemērota tāda veida adījumiem), bet nekā …nemanīju nevienu no iepriekš minētajām šallēm un tas mani patīkami pārsteidza. Laikam jau kļūstam radošākas.

  Post scriptum Nr2) Šīs dabīgās vilnas dzijas (Pāce, Aade Long, Limbažu Tīne utt) ir jāmazgā pirms un pēc adīšanas. Ja to darbu rūpīgi, pareizā temperatūrā un pareizo mazgāšanas līdzekli izmantojot, izmazgājam un smuki izklātu izžāvējam, viņš kļūst daudzas reizes mīlīgāks un nemaz neprasās pēc kidmohēras pievienošanas. Man iekrita acīs  vairāki darbi, kas noteikti nebija mazgāti.

Post scriptum Nr3) Sāpīga tēma ir lielu adījumu izstādīšana, ja nav speciālu manekenu. Tā lai nav plakans, lai redz kritumu un smuko rakstu. Ar cimdiem un parastas formas zeķēm jau vienkārši. Arī šalles, kas nav parasts taisnsūris jeb trīsstūris noteikti tiek galvu palauzīt.

53 grami entrelaka

8Atkal viens ilgi mocīts projekts, bet ar  3reizēju ārdīšanu beidzot trāpīju izmērā.

Pamatideja nāk no Noro žurnāla. Oriģinālie cimdi  adīti no nedaudz rupjākas dzijas, tādēļ nācās improvizēt un pārkalkulēt pa savam.1

Valnīša uzmetumam jābūt īpaši elastīgam, tāpēc izmantoju sviķeļa uzmetumu ar palīgdiegu (tas izskatās kā rūpnieciski adīts)

2Pēc tam diegs smuki noārdās nost.

32 entrelaka sākuma trīsstūri. (Man patika pats adīšanas princips – uz apaļadāmajām adatām)4Pēc tam starp trīsstūriem ada pirmo kvadrātu un tam pa vidu ķīli – īkšķa pamatnes paplatinājumu.

5Un uzreiz turpina adīt īkšķi. Šinī brīdī viss lielais čakars beidzās – viss pārējais sastāv no primitīviem entrelaka kvadrātiem.

7

9

Tehniskie parametri: 53g Noro Silk Garden Sock, adatas 2,5mm.

Kvadrāta platums – 14 valdz (oriģinālais bija 12 valdz).