Kārtējo reizi mēģināju uzadīt jūru.
Salasīju vienu zili zaļu čupiņu savos kāmja krājumos (plus nedaudz baltuma putām) un sadomāju vienā bildē salikt. Piecgades plānā tāds objekts bez īsti latviska nosaukuma (angliski cowl jeb, capelet)…šallkrāga, pončo jeb plecu sildītājs. 
Sākts no augšas, pēc tam divās vietās strauji pieaudzēju valdziņus. Pēc tam – pavisam vienkārši cilindriska truba pēc swinga principiem.
Nu re, ja zilas debesis atspīd jūrā, tad kādu kipatiņu no tā ziluma var arī ūdenī atrast.
Pie reizes ,kārtējo jocīgo cepuri notestēju. Pavisam primitīvu.
Iesākot ar vaļējiem valdziņiem, adām cilindru – 2xcepures garumu ar pamatīgu rezervi.
Izgriežam ar kreiso pusi uz āru , savērpjam kā konfekti un izvēršam atkal uz labo pusi.
Šitādā stadijā var pielaikot un pēc vajadzības paadīt garāku. Nobeigumā savienojam sākuma un beigu kārtas.
Un tad ejam bildēties 🙂
p.s. Ziemu nemaz negaidu…
Needle B 
pasakains komplekts! man ļoti patīk!
Ei, cepurīte ir negaidīti pārliecinoša!
P.S. Kurš tad gaida to ziemu?..
Cepure labi sēž uz galvas? Nešļūk nost?
Nost nešļūk, bet īsti ideāli nav. Varbūt būtu derējis par kādu cm šaurāku . Bet varbūt tajā oderes pusē vajadzēja samazināt dažus valdziņus. Pāradīt gan slinkums.