Pēc izstādes noņemšanas radās iespēja pabildēt zeķes “uz kājas” Tādas – klasiski plakanas, var notvaicēt, nopresēt un ir OK, bet nestandarta zeķes ir ļoti grūti izstādē izlikt.
Autores ir manas Dobeles meitenes, liekas, ka man atkal būs pielipis zeķu adīšanas vīruss.
Fonā ir Dobeles Amatu mājas palodze 🙂 Kāja – manējā
Zeķe sākta no papēža. Autore iemanījusies pat etnogrāfiju crazy manierē izadīt.
Man ļoti patīk šis cepures papēdis (hat heel). Ļoti ērtas!
Visiem zināmās heksagonu zeķes var arī tamborēt. Izvietojuma shēma līdzīga. Vienīgi purngals nebūs tik elastīgs. Pēc šīs metodes noteikti sanāktu labas čību zeķes.
Izstādi noslēdzot nolēmām tēmu nākamajai, pēc gada. Devīze būs – šalles.
Ārprāts, cik skaistas! It sevišķi tās pastalas un ar to josliņu-siksniņu pāri!
Vienmēr patikušas citādas zeķes, un šīs ir izcilas visas kopā un katra par sevi 🙂
Kā tās pastalas ada??? Vai kādu pamācību te var piedāvāt???
Vispirms uzada to balto virspusi, tad ada brūno “pastalas”papēdi un pēctam pēdu, pakāpeniski pieadot pie baltās pēdas virspuses.Tur šūts nekas nav.