Musturmeiteņu jaunākais hīts – pērļu mauči. Ilgi meklē ju atbilstošu rakstu (pat visus Ž. Ventaskrasta sējumus izšķirstīju), bet tā arī neko neatradu. Mēģināju atrast ko ģeometrisku, kas nemaz “nevilktu” uz etnogrāfiju…nācās pašai ko primitīvu sakomponēt. Turklāt šis sanāca tik elementārs, ka špikerī skatījos pirmās 12 kārtas, pēc tam rullēju no galvas.
Tehniskie parametri:
4kārtīgā zeķu dzija 32g (kopā par abiem), metalizēti pelēkas 10 izmēra čehu sēkliņpērlītes 18g (abiem), zeķu adatas Nr.1,25. Vispirms ar tievas adatas un palīgdiega palīdzību uz dzijas uzveram pērlītes (aptuveni 1,5m garumā).Te, Dolly ir vienu labu bildi ielikusi.
Uz zeķu adatām uzmetam 48 valdziņus, pirmo un pārējās nepāra kārtas kārtu izadām labiski, pāra kārtās adām pērlītes pēc shēmas. Ir tikai viens knifs…pērlīti piebīda klāt un ieada pirms valdziņa (tas ir rūtiņa ar krustu). Iesaku testa variantam pamēģināt kādu kvadrātiņu, tad uzreiz kļūst skaidrāka tā bilde.
Man 1.-6.kārta atkārtojas 12 reizes (840 pērlīites).
Labais tonis prasītu iesākt un nobeigt ar vaļējiem valdziņiem un sašūt ar neredzamu vīli.Ja būtu gaišāka dzija, noteikti tā darītu, bet šoreiz nohaltūrēju un vienkārši satamborēju kopā no kreisās puses.
Un vēl, secinājumi nākamajai reizei – ja izmantojam standarta zeķu dziju (100g/420m), mazākais, ko fiziski var uzvērt ir čehu 10 izmēra pērlītes. Laikam jau Nr.9 būtu ideāli.
Needle B 
Urā, urā, urā! :d
Es arī esmu pārgājusi uz pašas zīmētiem rūtiņrakstiem, tikai tādiem diagonālākiem – biju pārlaimīga, kad atklāju, ka tādus rakstus tūlīt no galvas var iemācīties. Vienīgi, kad puspāris gatavs, otru mauci jau gribas izmēģināt atkal citādu (man pašlaik ir trīs puspāri)…
Piebilde par pērli pirms valdziņa ir vietā – tas, izrādās, ir klupšanas akmens jauniem mauču faniem.
Jā, neuzrakstīju pašu galveno – šie man kārtīgi patīk! 🙂
P. S. Par pērļu izmēru, ko var savērt uz zeķu dzijas.
Esmu konstatējusi, ka uz dažādu krāsu un firmu zeķu dzijas (visas četrkārtīgās) tas mazākais derīgais pērļu izmērs atšķiras. Daža dzija šķiet vienkārsi tieva, cita supertieva. Un vispār – man pat ir divi mauči pilnīgi vienādiem parametriem (adatu izmērs, valdziņu un rindu skaits, pilnīgi tas pats raksts), bet galaiznākumā dažāda izmēra pāri…
Smuki!
Par rakstiem runājot, man jau liekas, ka adīt var jebko – puķes, takšus :), mākoņus, rūtis vai vienalga ko citu, kas tik nāk prātā. Un var arī izmantot etnogrāfiskos rakstus, kaut ko no tiem, kādu detaļu, ko apaudzēt ar visu ko citu.
Ak, man vājprātā patīk šitie mauči! pat nezinu, ko lai dara, cik ļoti patīk, bet vēl arvien nav tik tālu, lai pati ķertos klāt, eh.. Varbūt varam samainīt pret kādu vizītkaršu (vai kā cita) dizainu?
Tā adīšana ir īstenībā ir pavisam vienkārša..it sevišķi, ja tik primitīvs raksts.
Bet , ja esi ar mieru, varam sarunāt barteru – konkrēti šos mačus pret manu vizītkaršu dizainu.
Citus es nebūšu spējīga uzadīt.Slinka esmu.
😀 Bet es neesmu veca metāliste, un man ir ļoti tieva roka!
Bet vizītkaršu dizainu es varu samainīt arī pret ko citu foršu, ja tās vizītkartes ir īsta vajadzība, raksti vēstuli, man būtu tas gods un prieks.
Un varbūt paies laiks, un visi adīs maučus un es ar kādu samainīšos, vai arī visi adīs maučus un es arī adīšu maučus(bet drīzāk tomēr, ka es vēl nākamos 3 gadus tamborēšu man tā šķiet..) .