Grobiņas mauči

 

1Nu beidzot man ir uzadījušies pašai savi mauči.2

Ilgi čakarējos ar zīmēšanu un rēķināšanu un nebija pārliecības par iznākumu, jo haltūrēt negribas, bet tas raksta raports ir diezgan liels (28 x 28 rūtiņas), bet izdevās notrāpīt!  Reāli viens maucis sanāk 2×3 raporti =>56 x 84 rūtiņas.

3

1,25.mm adatas, 10. un 11. nr pērles, dzija ONline Bristol. Perfekta dzija smalkiem pērļu adījumiem. Iepriekš šim nolūkam izmantoju tikai  4kārtīgo zeķu dziju bet tās arī mēdz būt ļoti atšķirīgas. Pavediens nedrīkst pūkoties, tam jābūt grūti pārraujamam, jo tie pērļu tūkstoši tak tiek visu laiku bīdīti šurpu turpu. Šī ir elastīga un drusku pufīga, un galvenais – var uzvērt arī 11. numura pērlītes.

p.s. Nopērkama Talsu “Unā”

4

Par pamatu ņemts Grobiņas cimda raksts. Speciāli negribēju nekādas svītras , cakas vai norobežojošās joslas veidot, lai lieki nesaraibina. Aiz malas valdziņa uzreiz sākas raksts. Bet tas nebija gudri darīts,  maliņa izskatās nelīdzena . Nekāpiet uz mana grābekļa! Vajag papildus vismaz 2 vai 3 malas valdziņus atstāt bez pērlēm un skats būs daudz akurātāks.

Eksperimenta nolūkā adīju visu laiku labiski griezti. Varbūt tādiem neregulāriem krustdūrienu zīmējumiem ir ok, bet šim pareizi ģeometriskajam rakstam ir tendence drusku “vilkt šķībi”. Arī dažādās pērles atšķirīgi uzvedās.Viena daļa iekārtojas nedaudz slīpi, bet citas taisni un kārtīgi. Bet tik un tā, šie ir pirmie, kurus droši varu saukt par savējiem .grobinas-maucis_cropIelieku arī tehnisko zīmējumu – ja nu kādai sagribas pamēģināt. Brīdinu – jāada ar smalkām adatām ļoti, ļoti stingri.  Te būs arī spikeris pērļu vēršanai. Man patīk iepriekš tā kārtīgi visu sazīmēt un sarēķināt, pēc tam  būs raitāka pērļu vēršana.

Lai veicas!

Advertisements

Apkakle+šalle Nr 4

Šis garadarbs relatīvi nesen tapis. Vienkārši drusku paspēlējos ar krāsām un ģeometriju. Pāces vienkartīgā vilnas dzija kopā ar šobrīd atrodamo vismīkstāko ( loģiski, dārgāko) kidmohēru ar zīdu.1Šāds izskatās pats sākums. Kvadrāts, adīts no centra, rievotā rakstā. Lai nebūtu tik ļoti pareizi, dažas svītriņas ieadītas no kamola otra gala.2Te – tam V burtiņam pašā augšā ir nobeigums.3Pirmo reizi izmantoju pieaudzēšanas metodi no viena valdziņa izadot divus (labiski un labiski griezti) – visādi citādi bija adīts, bet tik primitīvi nebiju mēģinājusi. Perfekti šitādam rievotā raksta strīpainim.

4

Vispār, paredzēta 2 vai 3 reizes ap kaklu apviņķelēt.5Speciāli nobildēju tuvplānu – visas ārējās malas  apadītas ar I-cord maliņu. Lai akurātāks skats un nedaudz uzturētu  ārmalu. Vaļīgi adītam rievotajam rakstam ir tieksme izstapīties, šis striķītis gar malu to palīdzēs noturēt vietā.

6Šī bilde ir vēl pirms izmazgāšanas – izskatās nedaudz savilkts. Bet izmazgājot, viss nostājās savās vietās.

7

8Riktīgs transformeris sanāca, var pat galvu ievīstīt. Man gan labāk patīk to asti aizmugurē atstāt. Nēsājams,gan virs mēteļa.

shema1Tālāk drusku sīkāk par procesu.

Uzmetam 8 valdz, sadalām uz 4  adatām.

1.kārta no viena valdz. izadām 2 (labiski un labiski griezti) =>uz katras adatas 4v.

2.un turpmākās pāra kārtas kreiliski.

3.un turpmākās nepāra kārtas katrai adatai no pirmā valdziņa izadām divus, adām labiski līdz uz adatas atlicis pēdējais valdziņš, no tā izadām divus. Katrā nepāra kārtā uz katras adatas +2 jauni valdziņi (kopā +8 valdz).

Tā turpinām līdz puse no kvadrāta diagonāles (pieaudzējumu līnija) ir iecerētajā šalles platumā (man bija 28cm , bet var būt arī drusku vairāk).shema2

Pēc tam 2 apakšējo kvadrāta malu valdziņus uzliekam uz pavediena  jeb noraucam – tos vairāk neadīsim.

Adām vispirms vienu kvadrāta malu. Rievotā adījumā, t.i. turp atpakaļ labiski. Turpkārtā adatas sākumā no viena izadām divus valdziņus, bet adatas beigās 2 saadām kopā. Es shēmā +++ un — sazīmēju, lai saprotamāk.

Atpakaļkārta labiski. Tādā ritmāAdām vēlamajā garumā. Manai šalle bija aptuveni 1 metrs. Atstājam  vaļējos valdziņus uz pavediena

shema3

Pēc tam spoguļrakstā adām otru kvadrāta malu – tikpat garu. Kad uzadīts, noliekam uz paklāja, vajadzētu izskatīties pēc tāda nezināma lidojoša objekta 🙂

shema4

Kad abas malas uzadītas vienādā garumā, samaucam visus valdziņus uz vienas adatas un iezīmējam viduslīniju.

Turpkārtā saadīsim 4 vietās  – kārtas sākumā, abās pusēs centra līnijai un kārtas beigās. (kārtā pavisam -4 valdz)

Atpakaļkārta labiski Atkārtojam turp un atpakaļkārtas.

Nu un pašās beigās I-cord nobeigums pa visu perimetru. Gatavs.

Tehniskās detaļas – 3mm adatas (vajag vairākas). Pavisam kopā gatava šalle sver 340 g.

Apkakle+šalle Nr1.

Ieviesu kārtību savā plauktā, kur cepures/cimdi/šalles glabājas. Gan koridora skapī, gan datorā. Mēģināju nedaudz sistematizēt saturu. Īpaši daudz ikdienā nēsāju tādus “objektus”, kam latviski grūti atrast pareizo nosaukumu.

Šalle? Krāga? Šallkrāga?Apaļšalle?Apkakle? Kakla sildītājs? (šis man tāds mediciīnisks šķiet).Neviens nav īsti pareizais Reāli, tas ir ļoti praktisks aksesuārs, uz kakla vienārši uzmaucama cilindriska “truba”, kas tiek lietota no septembra līdz aprīlim. Ja salst – uzvelkam uz augšu līdz līdz zodam un aizvelkam jakas/mēteļa rāvējslēdzi. Ja lielveikalā ieejot šķiet par karstu, vienkārši pār galvu nomaucam un ieņukājam somā. Angliski viss ir ļoti saprotami un uzreiz skaidrs, par ko runa – cowlneck warmer

2a

3a

Svarīgi ir izvēlēties pareizo dziju. Tādu, kas nekož , tātad ne no lētā gala. Pilnīgi pietiek ar 100 g, tas ir vienu, vai divām ficītēm.  Šis ir Rowan Alpaca Colour (2 fices pa 50g/120m)  pirkts pērn, Tallinā,Karnaluksā, Mardilaat iepirkšanās trakumā. Mīīīīksts, nu īsts kaķīša vēderiņš.

1aLai būtu jautrāk, no atlikušajiem dažiem dzijas cm sapinam bizīti un iekarinām kādu štruntiņu no pērļotāju arsenāla.

4a

Bildē var redzēt konstrukciju. Vispirms uzadām vienu cilindru. Uzmetam valdziņus  tik, cik vaļīgai cepurei vajadzētu (64 cm aptuveni). Rievotā rakstā – 1 kārta labiski, 1 kārta kreiliski. Noraucam. Sanāca aptuveni 14 cm augstumā. Pēc tam uzmetam vēlreiz tikpat, un pirms savienošanas aplī izveram cauri jau gatavam cilindram. Adām tāpat kā pirmo.  Un no galiņiem sapinam bizīti.Viss.

 

 

 

 

 

Miķelīšu lasāmie puscimdiņi

Viens smieklīgs fiksais projekts. Uzadījās Miķelīšu lasāmie puscimdiņi.1Tieši tādās miķelīšu krāsās. 2Pamatideja nāk no šejienes. Bet jau pašā sākumā drusku aizdomīgu darīja fakts, ka tik interesantiem un vienkārši uzadāmiem cimdiņiem ir tik maz gatavu projektu Ravelry. Kaut bezmaksas apraksts pieejams jau gandrīz gadu. Sākumā cītīgi izstudēju visus komentārus pie gatavajiem projektiem un uzadīju, neizārdot nevienu valdziņu (oriģinālo aprakstu krietni vienkāršojot).

3

Te var redzēt no kurienes sākts.

6 5 4

Selfijs 3 pozīcijās. 🙂 Ja kārtīgi ieskatās, nemaz nav pa taisno adīts, tur ieslēptas 2 veidu nepabeigtās kārtas ērtumam.

Nobeidzot: – 32 grami 4kārtīgā zeķu dzija, 2mm zeķu adatas… un puse dienas mana laika.

p.s. Neveiksmīgākā vieta ir valdziņu pieaudzēšanas diagonāles no īkšķa vietas uz leju, ja es būtu nedaudz pedantiskāka, tad uzšūtu kādu miķelīti tur pa virsu.

 

Pēdējais šīs vasaras džemperis

1Ja pa rokai trāpās smuka dzija, tad jāada arī kaut kas interesants. Un uzadījās vienā elpas vilcienā, pilnīgi bez ārdīšanas.

Ideja ir špikota no šejienes. Oriģināls ir no daudz  smalkākas dzijas, adīju “uz aci”.  Sākums ir priekšuses apakšā kā klasiskam trīsstūra lakatiņam. Pēc tam veidojam pagarināto  mugurpusi ar nepilnajām kārtām.

2

3Svītras pašas smuki sakārtojas, veidojot lauzto līniju zīmējumu.

4

5

Dzija Noro Kibou (kokvilna 54%, vilna 34%, zīds 12%) gandrīz 350g, t.i. 7 ficītes. Adatas Nr 5 . Ļoti mīksta un mīlīga, droši vien, ka bumbulēsies un novelsies. Laikam gan vairāk šitādu neadīšu, jo grūti trāpīt pareizajos izmēros. Sānu vietas vispār nav un to pusfabrikātu uzvelkot mugurā īsti nevar saprast ko darīt – turpināt, jeb sākt atkal no gala. Šoreiz man vienkārši laimējās.

Uguņciema (r)adošā nometne 2016

Atkal vienā traki labā pasākumā sanāca pabūt. Jau trešā adītāju nometne Kurzemē, ko organizēja Anda no Talsu dziju un šūnamlietu veikaliņa “Una”.1 Dalībnieču ģeogrāfija šoreiz diezgan plaša (skat. kniepadatas kartē). Tradicionālās “fiksās” izstādes interesentākais eksponāts – dobelnieces Vijas adīta Lielvārdes josta. Dubulta! Vairāk kā 3 m!3Bildē pavisam maza daļa no līdzi atvestā pūra.5Trejmeitiņas jaunās kleitās. Lins atkal rullē!

6Kā nu bez heksagoniem…7Bez adīšanas bija vēl pāris vērtīgas nodarbes – ar tekstilkrāsām apgleznojām savus jaunos projektu maisiņus. Tā nav Praktiskā latvieša reklāma :), šis ie diezgan šmucīgs darbs, tāpēc veci žurnāli ļoti noder.8 Dzīvā radība nāk pārbaudīt, vai viss pareizi uzzīmēts.9Mākslai vispirms kārtīgi jāizžūst, jānogludina ar karstu gludekli, un tad var likt iekšā jaunu adīkli.10Te nu ir mūsu kopējais projekts – adīti pirkstaiņi.12Dažām tie bija pirmie, citas adītājas atjaunoja vecās zināšanas, bet kopumā tika uzadīti gandrīz 30 pāri. Cits par citu raibāki un strīpaināki.

13

14Nepabeigtās kārtas.15No tādas dzijas sanāks vienmēr, ja ir pareizais valdziņu skaits un attiecīgas adatas. Trakajās strīpās pazūd visas kļūdas un fušieri.16

17Tur ir arī mans cimdiņš!

Puķu cimdi

Atkal vieni drusciņ traki cimdi uzadījās. Šoreiz speciāli domājot par izstādi Dobelē (jūlijā tur būs Puķu draugu saiets un Amatu mājā ļoti daudz puķu – izstāde “Ziedi”).

1a

Fonā ir vīteņhortenzija, kas no veca pīlādža celma veselu kupenu iztaisījusi.

2a

3aTehnika – klasiska. Pamats – pavisam parasti dūraiņi ar pagaru , atlokāmu valnīti, adīti no alpakas/merino krustojuma. Pa virsu uzšūta daile no dažādiem atlikumiem “rožu pelnu” toņos.

5a
4aPats piešūšanas process ir diezgan sarežģīts un neērts, jo cimds taču ir apaļš. Drusku vienkāršāk ir, ja dūraini uzvelk uz plakanas šampūna pudeles.

 

Cimdu seminārs Strazdē

Pagājusi nedēļa, kopš atgriezos no fantastiska pasākuma – 3 dienu ilga Cimdu adīšanas semināra Strazdes muižā (tas ir kādu gabaliņu no Talsiem uz Rīgas pusi. Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, pieteicos , jo gribēju izmantot izdevību nedaudz pamācīties. Tā nebija adītāju nometne (tusiņš) klasiskajā izpratnē. Īstas mācības pēc programmas un konkrētām tēmām. Liels paldies organizātājiem!

Etnogrāfisku cimdu adīšana,nudien nav mana stiprā puse. Adīt žakarda rakstus laikam nevienu speciāli nav jāmāca, grāmatu un intereneta resursru ir pietiekoši, te vienkārši atliek tikai adīt , adīt un adīt. Bet dažādi retāk izmantoti valnīši, nocelto valdziņu raksti, šķērsām un diagonālā virzienā adīti valnīši – tā ir tēma, kas mani ļoti interesē.0

Un tā – 3 dienas praktiski adījām paraugus, pētījām un priecājāmies par dažādu autoru cimdiem, klausījāmies arī nedaudz teorijas un pats galvenais – pavadīju laiku fantastiskā kopmānijā. Semināra dalībnieces bija no Vācijas, Amerikas, Nīderlandes, Igaunijas, Lietuvas un tikai dažas no Latvijas. Izrādās, ka lielākā daļa no viņām savstarpēji pazīstamas no Knit Like a Latvian  grupas Raverly. Iepriekš bijušas arī līdzīgā nometnē Igaunijā. Visas vieno neviltota interese par latviešu cimdiem.

1Te cimdu kolekcija no Saldus “Druvas” adītājām. Tādi – ar savu stilu, bez atsevišķi izceltiem valnīšiem. Īsti,valkājami dūraiņi.Biezi un silti.

2Lielākajai daļai “nošmauktais” īkšķis. Virspuse smuka – adīta cimda lielajā rakstā, bet īkšķa otra puse tādā sīkā rūtiņā adīta, vienkārši adās un noteikti labi valkājas. Mūsu kolēģe no Lietuvas stāstīja, ka lielākā daļa lietuviešu dūraiņu arī ir ar tādiem īkšķiem.

4

3Mana jaunā mīlestība – Rucavas robiņi. Grāmatās parasti ir tikai pats raksta tehniskais zīmējums, bet nav informācijas par uzmetumu un pirmajām krāsainajām kārtām. Tur ir dažas viltības. Tagad protu vismaz 3 variantus.

5Pirmo reizi mūžā biju muzeja fondos. Tur tādās atvilknēs uz sintepona rindiņā salikti dažādi dārgumi. Interesanti slīpie valnīši.

6 7

Loti interesanti raksti. Krāsaini vilnīši no labiski-kreiliskiem valdziņiem un variants, kur ada ar 2 krāsām, bet 3. krāsas pāstaipus izšuj.

8Bezgala filigrāni pirkstaiņi.

9Atkal Rucavas robiņi kombinācijā ar ļoti gaumīga raksta josliņu.

10Talsu muzeja priekšā puķu dobe kā puse no Talsu saulītes.

11

Vides objekts – kāds aizmirsis dūainīšus.12Mauču autore nemaz nav latviete 🙂

13Pabijām arī 2 audēju darbnīcās – Strazdē un Talsu radošajā sētā pie studijā “Talse”.

14Šos cimdus noskatīju jau Dobelē (cimdu izstādē iepriekšējā rudenī). Raksts veidojas no reljefiem labiski kreiliskiem valdziņiem. Šir ir visu cimdu Cimdi. Tagad, vismaz teorētiski protu . Noteikti jāizmēģina.

16Šī bagātība nāk no TLMS “Dzīpars” .Viņu rokraksts ir – ļoti, ļoti smalki darbi.17Vienkārši, bet ļoti glīti.

18Atkal viena jauna ideja, ko derētu pašai pamēģināt.

19Mirklis pie Talsu RIMI. Nav ko dīki laiku nosist. Kārtīgai adītājai  (vienalga kādā valodā runājošai) darbs vienmēr līdzi somā.20

Šalles autore ir Carla Meijsen Šalle kā liels rakstraudzis (tā kādreiz – pirms datoru un digitālo kopētāju ēras sauca tehnisko rakstu paraugu). Tādā varētu adī dažādus cimdu rakstus izadīt.

21Tā mēs 3 dienas no vietas adījām (ar nelieliem pārtraukumiem).22Jauns slīpais valnītis no Kuldīgas muzeja fondiem .23 24Alsungas cimdi no muzeja. Atkal Rucavas robiņi! Riktīgas suitu krāsas.

25Šie nākuši no Jūrkalnes. Droši vien kāds izšūšanas raksys izmantots. Tās puķes noteikti nav tik vienkārši izadīt. Entrelac kvadrātiņi no 3 valdziņiem.26

Vēl vieni suitu dūraiņi.27 28Igauņu meistares Külli Jacobson  pirkstaiņi. Viņa arī bija viena no semināra dalībniecēm.

29Nobeigumā vēl viens tipisks kadrs.

Tagad laiks ir drusku pagājis, skatos bildes un tā vien gribas smaidīt un atcerēties jautro kompāniju. Pati priekš sevis iemācījos dažus “knifus”, iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem un pats galvenais – 3 dienas runāju adītāju angļu valodā, pilnīgi bez kompleksiem, sapratu visu un liekas, mani arī saprata. Iepriekš vairāk par 3 teikumiem nespēju pateikt, bet te viss notika apbrīnojami viegli un dabiski.

Tagad noteikti adīšu latviešu cimdus. Un vēl ar Rucavas robiņiem. 🙂

 

Pērnā gada mauči

Pakrāmējos pa bilžu arhīvu un pāris bildes uzraku

1Zilie zvaigžņu mauči bija mani pirmie – krāsainie. Lai fiksāk process ietu uz priekšu, jāceic zināmi priekšdarbi excelī. Tas ir ne tikai rakstu uzzīmēt, bet blakus stabiņā sarakstīt pērļu vēršanas kārtību.

Adot lasām shēmu no apakšas uz augšu un no labās puses uz kreiso. Bet pērles veram pilnīgi otrādi – no augšas uz apakšu un no kreisās puses uz labo.

2

Dzija – lins ar nelielu viskozes piešprici (birka pazudusi, man ļoti patīk šis materiāls – gluda, vienmērīga un relatīvi lēta), teorētiski Buļļu bāzē atrodama, 10.izmēra pērlītes un 1,25mm adatas. Bildē var redzēt, cik viņas salocījušās.

3Beigās smuki sanāca

4
Vēl vieni uzadījās pašās decembra baigās. Raksts špikots no cimdu grāmatas.mauči2shema Zeķu dzija un 10 izmēra pērlītes.

 

Vēl vienas jancīgas zeķes

1

Vienas jaunas un smukas zeķītes no pavisam svaigas grāmatas. Piecgades plānos ir noteikti vēl daži pāri no šejienes, ko gribētos notestēt. Manas simpātijas pieder tieši tādām dīvainām konstrukcijām. Kad tās būs apnikušas, varbūt pieķeršos pie mežģīņu caurumiem un ornamentiem ar vairākām krāsām vienlaikus.

2

3

Ideja ir pavisam elementāra un,  vienlaikus, asprātīga. Smukās un regulārās svītras rodas, adot kamaolu vienlaikus no abiem galiem.

5

Te var drusku konstrukciju redzēt. Sākam aizmugures ar vaļējiem valdziņiem uzadot taisnsūri, pēc tam viņam apkārt dancojam turp-atpakaļ, audzējam valdziņus papēža daļā un adām lielu U burtu 🙂 Vispār oriģinālā ir U-Turn socks.

6

Sarežģītākā daļa ir valdziņu samazināšana pirms saadīšanas (gludā labiskā adījumā platums atšķiras no augstuma) Bet tīri tehniski adot priekšpusi, katras kārtas beigās pieadāmies pie mugurpuses daļas valdziņa – tāpat kā zeķi no 2 daļām adot. Augšējā bildē var redzēt tādu smuku vīlīti. Pēdas pacēlumu adām pēc standarta meodes, kā kādreiz skolā iemācīja. Valnītis tiek pašās beigās pieadīts, noraucam ļooooti vaļīgi!

 

Dzija nāk no www.amu.lv, mums beidzot ir arī savs ekskluzīvo dziju izplatītājs. Zauberball ir pietiekoši dārgs prieks,to parasti pērkam konkrētam projektam. Un ir labi, kad ir tāds drošības spilvens un iespēja pasūtīt vēl trūkstošo nabaga ficīti par minimālu piegādes ciparu. Patīkami pārsteidza Omniva pakomātu serviss. Naktī (pret rītu) pasūtīju, bet nākamajā vakarā saņēmu īsziņu, ka varu iet pakaļ paciņai. Sīkums, bet ļoti patīkams.

Pie reizes iepirktu arī slaveno Euclan vilnas mazgāšanas līdzekli, rīkojos precīzi pēc instrukcijas. Vienu jauno zeķi mazgāju ar šo brīnumlīdzekli, otru zeķi, kā parasti, ar mūsu pašu Spodrbas Kastani vulgaris. Rezultātā ieguvu 2 vienādas jaunas, smukas un mīkstas zeķītes… starpības nekādas!

Nobeigumā tehniskās detaļas: Dzija Crazy zauberball (krāsojums – pale shimmer) 77 g, adatas Nr 2,5.  Brīžiem adīju uz vienām apaļadāmajām adatām, brīžiem uz divām, nobeidzu uz parastajām zeķu adatām.4

Bildēs nevaru noķert pareizo krāsu. Adot domāju, ka vadzētu vasarā nobildēties pļavā ar ziedošu sarkano āboliņu, bet līdz tam laikam jau tas vairs nebūs aktuāli.