Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘tamborētas puķes’

Nedēļas beigās 3 dienas nodzīvoju pa Ķīpsalu Izstādē Intertextil Balticum dziju un citu labu lietu tirgotājs Coats Latvija bija noorganizējuši meistarklases dažādās rokdarbu tehnikās. Gan lai reklamētu savus produktus, gan vienkārši izklaidētu apmeklētājus un ,varbūt, kādam arī ko jaunu iemācītu. Man tika katru dienu pa 2 nodarbībām. Kā parasti  – mācīju un arī mācījos pati. Manām balss saitēm tas bija pamatīgs pārbaudījums. Es  tak neesmu profesionāla učene, kas ikdienā rūdījusies bļaujot uz skolniekiem.

Un tā atskaitos – ko es tur darīju.

1. Pečvorks no zeķu dzijas – stabila vērtība. Vienmēr interesants, jo nekad nevar zināt kāds būs rezultāts.

Šis ir mans lielformāta “paraudziņš”, kurš tiek ar laiku papildināts – izadīti pārpalikumi

Paldies manām jaukajām adīšanas draudzenēm, kas man izlīdzēja ar paraugiem un jaunām idejām kā dažādot labas, bet nedaudz aizmirstas lietas.

Zvīņu jeb gliemežu stilā adīts variants no hand dye effect dzijas ar ļoti garu krāsu maiņas soli.

2. Filcējamo dziju izmantošana

Eksperimenti ar dziju , veļasmašīnu un suņu ķemmi.

3. Īru mežģīnes. Priekš manis teorētiski zināma tehnika, bet tādu nopietnu darbu līdz šim neesmu uztaisījusi, tādēļ īpaši cītīgi gatavojos. Rezultāts tīri labi patika.Vairākas no meitenēm, kas nāca mācīties, atzinās, ka viņām mājās paprāva kaudzīte gatavu motīvu gaida kad tos kāds “saķibinās” kopā

Pirmkārt ātri uztaisījām vismaz 5 motīvus.

Un tad izmēģinājām kas tas tāds ir par zvēru – brīvais gaisa cilpu loku tīkliņš.

Šis ir mans mājās mēģinātais paraudziņš no dažādiem lina “atkritumiem”

Nepretendēju uz augsto mākslu, bet vismaz tehnika un principi ir atkosti – mans 2 nodarbību laikā tapušais paraugs.

Vēl jau nesaku: “Protu, protu!”…

Read Full Post »

Cepuru parāde

Šobrīd esmu ideālās cepures meklējumos.Pārmaiņas pēc šoreiz – ne mani darbi. Autore ir mana māsa, kura īpaši labi izdodas cepures.Manas ir tikai pāris puķītes.

Ar puikām tā ir kā ir…nav kur īpaši ieskrieties. Dzija – merīnvilna, nākusi no visiem labi zināmā kāmju barības punkta Ganību dambī.

Turpmākās 3 cepures kalpojušas kā ikgadējās nodevas bērnudārza rudens pasākumiem.Sabildēju, varbūt ka noder idejām.Uztamborēt cepuri taču ir vienkāršāk nekā šūt īpašu tērpu.

Nu, vai izskatās pēc gailenes?

Viena jautra sīpoliņa cepure. Ar tamborētiem lokiem…Cepure mazam ķirbītim

Rupja merserizēta kokvilna pārejošos toņos+kidmohēra. Klasika rullē. Katrai cepurei kā autogrāfs ir “astīte”. Tai ir arī tīri praktisks pielietojums…nejuks kur priekša/aizmugure.

Vēl viena variācija par tēmu no kokvilnas/viskozes. Kad apniks vienas puķes, verēs pieķibināt citas.

Šī man pašai patīk vislabāk. Strīpās rozā vilna un balts pūkainais Dabubio (bija reiz tāda forša Katias dzija) Laikam špikošu.

Siluets ir primitīvs. Noraukums kā zeķei.

Read Full Post »

Beidzot esmu sadūšojusies nopietni pieķerties pie stikla mākslinieču veidotajiem kabašoniem (ups…stikla dekoriem).Man ir iegādāta jau paprāva saujiņa, bet tie visi ir tik skaisti, ka ļoti baidos sabojāt.

Tas nav tas pats, kas jauna dzija…var uzadīt vienu paraudziņu, izārdīt, adīt nākošo utt. Iesākot šūt jaunu brošu noteikti ir jābūt aptuvenai vīzijai – kaut vai tāpēc, lai Stiff-stafu (materiālu uz kā šuj) nenogrieztu pārāk skopi.

Lailas Strazdiņas veidots viducītis un mani mēģinājumi frīformēt. Man ļoti patīk šī zilganzaļā krāsa, it sevišķi kombinācijā ar matētu pērlītes faktūru. Uz tāda fona tad stiklaini spīdīgais kabašons  var labi izcelties.

Nākošā man pašai patīk vislabāk par visām. Tāda krāsa vienkārši nevar nepatikt.(Lailas Strazdiņas stikls)Viņa tiešām ir tik ļoti zila! Bildēts pēcpusdienā, tāpēc arī fons izskatās zils. Bet zilā taču ir cerību krāsa.

Nākošā ir variācija par deserta tēmu. Manī raisa asociācijas par kūku ar vārīto krēmu ar jāņogām. (Lailas Strazdiņas stikls)

Vidū dīvainas krāsas ahāta plakana pērle, no Adamsu kambaru dārgumiem….te fonā prasās pēc vecmodīgas krimplīina žaketītes sinepju krāsā :)

Atkal viens smuks zilums (Agijas Bisteres stikls).Manuprāt šinī virzienā labāk izskatās :)Jau sen esmu mēģinājusi uztamborēt saulespuķi. Te ir viena versija ar pērļotu viducīti

Liela noņemšanās bija, kamēr noformēju visas ziedlapiņas (angliski to sauc par blocking). Te ir viena bilde no procesa – dīvāna spilvenam pārvilku frotē dvieli. Uztamborēto dzelteno detaļu vispirms iemērcu atšķaidītā PVA līmē (1:10 līme pret H2O) Piespraudu ar kniepadatām,atstāju lai saulīte pakāpeniski izžūst. Starp citu, ļoti noderīga lieta – Tiimari pirktas garās kniepadatas ar lielām galviņām -noder arī lielās adītās šalles formējot.

Un nobeigumā – jauna rokassprādze.”Iekabašonēju” 3 smukas lielas plakanas lazurīta pērles.

Es vienkārši dievinu šo zili-pelēki-džinsīgo krāsu.

Read Full Post »

No adītājas viedokļa raugoties visjaukākais un pateicīgākais modelis ir 5-7 gadus veca meitene.Kāpēc?

Tāpēc, ka:

1) Nelieli gabarīti…kleitiņa jeb jacīte aizņems 4X mazāk laika un materiāla , salīdzinot ar pieaugušo izmēru;

2)varu atļauties arī ko drusku stilīgāku (tuniku ar legingiem)…tai pašā laikā arī kādu bēbīšu caku;

3)vēl pārāk skaļi neprotestē pret konkrētu modeli un stilu, labprāt valkā pat cepures!!!…loģiski, ka apģērbs nedrīkst “kost”.

Brīvdienās sabildēju divus adījumus, kas tikpat labi varētu būt gan kleita , gan tunika pie stilīgām biksēm un vienkrāsaina topiņa.Viss atkarīgs no vecuma, klimatiskajiem apstākļiem un valkātājas garastāvokļa.

Dzija Mississipi Print (Katia) 2 kārtās.

Melnās pogas uz kabatas likās pārāk agresīvas, tāpēc tika nomainītas pret gaišākām

Lai cepures mala būtu ērtāka lietojot, tamborējam “nepilnās kārtas” – priekšējā mala ir nedaudz platāka par aizmugurējo.

Kleitiņai un cepurei 110 cm garai meitenei nepieciešams 300 g košas melanžētas dzijas un nedaudz oranžas, zaļas un baltas dzijas apdarēm (kopā 50 g). Dzijas sastāvs – 50% kokvilna un 50% akrils. Dabīgā šķiedra (kokvilna), valkājot, ir patīkama un elpojoša, savukārt sintētika (akrils) nodrošina krāsas noturību un palīdz saglabāt adījuma formu. Bērnu apģērbu nevajadzētu darināt no tīras sintētikas.

Kleita adīta uz 3.Nr apaļadāmajām adatām pa apli bez vīlēm.

Uzmet 160 valdz. un ada  5 krāsainas labiski – kreiliskas joslas. Ik pēc 4 kārtām maina krāsu. Krāsu maiņas vietu iekārto vienā sānā – tad veidojas neuzkrītoša pāreja.

Sānu malu sašaurinājumus veido katrā 12 rindā adījumu samazinot par 4 valdz..

Kad sasniegts 42.cm augstums, darbu sadala uz pusēm un turpina adīt turp-atpakaļ (liekos valdziņus uzver uz pavediena).

Rokrinķiem rauc katrā pusē 3,2,1 valdziņus. Noraukuma vietās jābūt glītai pīnītei.

Pleca slīpumu veido, adot nepilnās kārtas (3 x 3 valdz.). Reizē ar pleca noraukumu, veido mugurpuses kakla izgriezumu, malās raucot 2 x 1 valdz.

Priekšpuses kakla izgriezumam norauc vidējos 16, pēc tam katrā pusē 3,2,1,1,1 valdziņu.

Sašuj plecu vīles. Rokrin aptamborē koši oranžu apdares maliņu – 2 kārtas īso stabiņu tamborējumā.

Kakla izgriezumā tamborē īso stabiņu kārtu, pēc tam turpina reljefā tamborējumā

- virzienā uz augšu – stingra garo stabiņu kārta (aizķerot iepriekšējās kārtas pīnītes tālāko malu)

- virzienā iz leju (aizķerot iepriekšējās kārtas pīnītes tuvāko malu) veido gaisīgu dekoratīvu volāniņu. Katrā cilpiņā ietamborē 2 garos stabiņu un gaisa cilpu starp tiem. Tā turpina 2 kārtas.

Dekoratīvā kabata ar “smaidiņu” tamborēta ar 3.Nr tamboradatu. Baltas dzijas cilpā ietamborē 12 garos stabiņus, savieno aplī. Pacēlumam uz nākošo kārtu 3 gaisa cilpu pīnīte. 2.Kārtā katrā cilpiņā ietamborē divus stabiņus. 3. un turpmākajās kārtās pieaudzē pa 12 jauniem stabiņiem, lai veidotos vienmērīga apļa forma. Kad sasniegts vēlamais kabatas izmērs, tamborē 2 kārtas platu reljefu volāniņu, katrā cilpiņā atkārtojot (1 stabiņš, 1 g. cilpiņa, 1 stabiņš, 1g. cilpiņa).Volāniņa pamatni aptamborē ar zaļu mezgliņu rindu. Kabatai piešuj 2 lielas pogas un ar ķēžu dūrienu izšuj muti. Kabatu piešuj pamatam, piestiprinot pusi no apļa apakšējās daļas un 5 cm augšmalā.

Cepure tamborēta no garajiem stabiņiem.6 gaisa cilpu pīnītē ietamborē 18 garos stabiņus. Nākošajās rindās katrā aplī stabiņu skaitu palielina par 12. Kad apļa diametrs sasniedz 8-10 cm, pieaudzējumu skaitu samazina līdz 6. Svarīgi ir, ik pēc pāris kārtām, cepuri piemērīt, un , ja nepieciešams – izdarīt korekcijas. Kad sasniegts galvas apkārtmērs, 5 cm tamborē cilindriski bez pieaudzēšanas. Atlokāmajai maliņai pāris kārtas atkal pieaudzē – pa 12 stabiņiem aplī, līdz veidojas vēlamā forma. Turpinot, pieaudzējumu skaitu atkal samazina.

Puķes baltais vidus – blīvs aplis no garajiem stabiņiem. Ziedlapiņas veido volāniņš no garajiem stabiņiem starp tiem tamborējot pa vienai gaisa cilpiņai.

Read Full Post »

Sabildēju dažas savas puķītes….tādas, kas sniegam piestāv.

Šī, laikam ir vispiemērotakā tam skatam, kas pa logu laukā rādās :)

Viducī iešūts  mēģinājums jēldziju filcēt veļas mašīnā.

Šo atšifrēju pēc kāda ķīniešu žurnāla. Diezgan piņķerīga, ja tās ziedlapas grib diegu nenoraujot. Vispār ir arī shēma, ja vajag.

Saņurcītai kaprona lentai virsū uzšūta pusīte no Tiimari filcētās bumbiņas.

Pēdējās 3 ir taisītas pēc koraļļu tamborēšanas principa:

Gaisa cilpu (7) pīnīti savieno aplī

1.kārtā tamborējam 18 garos stabiņus, nobeidzot ar savienojuma stabiņu piesaistam kārtas sākumam – veidojas stingrs pamata aplītis.

2. un3. kārtā katrā iepriekšējās kārtas stabiņā ietamborējam 3 garos stabiņus.

Pēc šī principa var turpināt – jo vairāk kārtu, jo cakaināka puķe iznāks.

Read Full Post »

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 58 other followers