Košās igauņu dzijas ir salīdzinoši mīkstas,patīkamas un kvalitatīvas, taču, ja to adīsim kopā ar kidmohēras pavedienu,darbam būs daudz elegantāks, dārgāks skats un varēsim izvēlēties par pus Nr. rupjākas adatas.Vienīgā problēma – lai nepazaudētu niansētās krāsu pārejas, vajag ļoti daudz toņu kidmohēru un tad kad vajag, Rīgas veikalos atrast ir problemātiski.
Nepilni 200g Aade Lõng black-lila, drusku pelēki-melni-lillā kidmohēras, 3.5mm adatas.Noteikti tīri sekmīgi varētu izmantot arī zeķu dziju ar liela soļa krāsu pāreju
Ideju ieraudzīju Raverly un uzreiz uzķēros. (starp citu,ar konkrētā darba autori – jauku krieviski runājošu meiteni no Budapeštas bija iespēja adīt vienā kompānijā pērn Mustura nometnē).
Loti interesants tehniskais risinājums. Adām standarta virzienā – horizontāli bez sānu vīlēm, valdziņu noraukums priekšpusē veidos diagonālas svītras.
Sāk adīt no apakšmalas, uzmetot tik daudz valdziņu, lai pusotras reizes apiet ap vidukli ( ~250valdz).
Sākumā kādas 10 kārtas rievotajā rakstā – lai mala nerullējas..Pēc tam, turpkārtās, abās malās saada pa 2 valdziņiem. Slīpuma leņķim vajadzētu veidoties tāpat kā reglānu adot. Lai nebūtu pārāk garlaicīgi, vidus daļā, labiskajā fonā ieadām pa kādai kreiliskajai rindiņai.
Priekšpuses mala būs akurātāka – ja maliņas pirmos un pēdējos 4 valdziņus viemēr adīsim rievotā rakstā un saadīsim vienmēr 5 un 6 vaaldziņu (abās malās).Tā turpinām aptuveni līdz vietai, kur vajadzētu sākties rokrinķiem…tad atliek sadalīt valdziņus un turpināt katru daļu (abas priekšdaļas un muguru) atsevišķi veidojot izgriezumus rokrinķiem – tiem arī vertikālās malas smuki noformējam ar 4 rievoto valdziņu maliņu.
Vispirms vajadzētu pabeigt muguru, plecam domātos valdziņus noraucot, bet kakla izgriezumam domātos atstājam vaļējus.
Pēc tam adām priekšdaļas, augstumu un platumu salīdzinot ar muguru.Arī plecam domāto valdziņu skaitam vajadzētu sakrist.Lai slīpās priekšpuses plecs veidotos pareizā leņķī, pirms noraukšanas nākas adīt dažās nepabeigtās kārtas.
Tad visus kapuces valdziņus samaucam uz vienas adatas un adām uz augšu.Kapucei ir vairāk dekoratīva nozīme, tāpēc tā ir diezgan miniatūra (lai zem mēteļa nerēgojas kupris).
Kādus pāris cm pirms garuma sasniegšanas katra otrā kārtā saadām kopā vidējos 3 valdziņus – tad pakauša noraukums veodosies apaļīgāks un nebūs kā spica rūķa mice.Nu – un pašas beigas pārlocam uz pusēm un sašujam ar vaļējiem valdziņiem.
Dīvainais veidojums atgādina 3stūrainu lakatu, kas adīts no garākās malas 
Finālā savēru krelles, starp akrila, lavas un stikla bumbiņām ieliku dažas spalvainas, kas filcētas no tās pašas dzijas. Tas ir satin miniatūru kamoliņu , galu vairākas reizes nostiprina ar lāpāmadatu , un pāris reizes izmazgā veļas mašīnā kopā ar veļu.
Un viena bilde ar visu valkātāju un pirmās salnas skartu dārzu fonā.Tanī brīdī prātā nenāca, ka janvārī tur būs pusmetru biezs sniegs.
Un pats modelis oriģinālā izskatās šitā:
Diemžēl apraksts bija diezgan traģisks…aprakstīts process pa valdziņam, bet nav nevienas shēmas vai cm. Ja man nav precīzi tāda rupjuma dzija, var nošaut greizi.Tāpēc nekas cits neatliek kā improvizēt.
[...] Patiesībā jau trešā variācija par tēmu. Beidzot izdevās trāpīt pareizajā krāsā un izmērā.Pirmais mēģinājums ir te [...]