Feeds:
Posts
Comments

Mazs brītiņš pagājis un piedzīvotais tā drusku “nosēdies”. Izrādās, ka šī ir pat 5.(!) adītāju nometne tajā pašā vietā. Cik jauki ieraudzīt pazīstamas sejas, tā kārtīgi izpļāpāties, pataustīt, kas kaimiņam groziņā un atkal visādas dullas idejas sasmelties.

1Klasiska bilde. Pagājušā gadā šis spalvainais brīnums esot ēdis jogurtu. Šogad ļoti apmierināts našķējies ar sieru. Ehh, laba gan dzīve tādai luteklei.

2

Kopējās bildes atkārtojas gadu no gada. Šoreiz – man acīs iekrita tādas – adītājai piemērotas lietas (varētu teikt – aksesuāri). Bildē redzamie objekti RIMI tiek tirgoti kā veļas grozi…nekā, tas ir kamolu grozs. Protams, ja savs mersedess pie pakaļas.

3

Stils ieturēts. Ja zils, tad zils… Starp citu – tā nav vis teātra somiņa, kas uz roktura karājas, bet gan glauns KnitPro adatu maks.

4Noķēru momentu, kamēr īpašniece ezerā plunčājas – Musturdeķa praktiskais pielietojums.

5

Nu, vai nav smuki un parocīgi? Viss pa rokai.

6

Šis deķītis esot autentiska Ventspils tautastērpa sastāvdaļa. Ne tikai smuks, bet arī praktisks.

7

Uz makšķernieku (adītāju) krēsla atzveltnes Pāces vilnas šaļļu ekspresizstāde.Fantastiski!

8

Izrādās, ka te dažas slimo ne tikai ar adāmadatu atkarību, bet arī ar atkarību no Kipling somiņām.

9

Noķerts mirklis svētdienā pirms 7iem no rīta, kad normāli cilvēki vēl guļ. Saule kāpj aizvien augstāk, migla gaist, putni čivina…

10un, ja pacenšas, ar garo objektīvu var ieraudzīt pat šitādu ragaini.

12

13

2 bildes – mani 3 adīkļi pirms un pēc nometnes, drusku jau progress redzams. Kā redzams, viens kamols tika izvizināts par velti.

14

Vēl viens milzīgs pluss – iespēja sarunāt kādu modeli fiksajai fotosesijai.Gandrīz varavīksne – bilde no vienas puses.

15

un no otras puses. Nu ko tu smukam (tievam) padarīsi. Patiesībā bija domāta tunika mazai meitenei. Bet drusku lielākai meitenei sanāk topiņš.

16

Un te – pašportrets ar ievilktu vēderu :)

Nu ko, sāku domāt par trešo nometni ,nedēļas nogalē rokdarbnieču plenērs Kuldīgā.

 

Nedēļas nogalē bija izdevība 3 dienas pavadīt Uguņciemā – bezgala romantiskā un sievišķīgā pasākumā. Talsu dziju veikala “Una” saimniece Anda bija noorganizējusi adītāju nometni šajā Latvijas pusē… 90% no dalībniecēm nav bijušas nevienā no tradicionālajiem adītāju tusiņiem pie Vaidavas ezera un šoreiz viss sanāca pavisam citādāk.

Pasākuma moto : Krāsaini tērpi, puķes un…

1

Tādas mums bija īpaši sagatavotas ID kartes. Katrai atlika tikai savu vārdu ierakstīt.

2

Šī nav aizkaru veikala izpārdošana un nav arī veļas diena. Romantiskākas gaisotnes izveidošanai apkārtne tiek izdekorēta ar lielām šifona  šallēm košās krāsās, kas vēlāk jautri plīvo vējā.

3

Jau iepriekš tika izsludināts īpašais dresskods. Katrai dalībniecei jābūt vienai kleitai (svārkiem). Būsim sievišķīgas un romantiskas.

Lai kaut ko arī iemācītos, kolektīvi taisījām sev sievišķīgus aksesuārus – tamborējām cepures.
4

5

Šitāds izskatās pats sākums. Cepam pankūku un ik pa brītiņam pielaikojam.

6

Katra izvēlējās savu krāsu. Piemēram, pedikīra tonī. :)

7

8

Esam puķainas un romantiskas.

9

10

11

 

Lins – viens to šī brīža top materiāliem.

12

13

 

14Nu īsti sievišķīgi!  Es vienmēr pievēršu uzmanību tādiem tīri praktiskiem aksesuāriem.

15Nez, vai tērps pieskaņots rokdarbam, jeb otrādi?, Bet varbūt vienkārši mīļākā krāsa?

15a

 

Jostas soma adītājai- tur atrodas vieta ne tikai mobilajam telefonam un mašīnās atslēgām , bet arī mērlentai, marķieriem, šķērītēm, adatām un daudziem citiem sīkumiem.

15bArī šādi var tikt izmantots makšķernieku krēsls… var redzēt, īpašniece ada svingu.

16Īpaši ieturēts stils. Krūze, cepuru kaste un kleita īpaši saskaņoti. Vēl bija arī salvetes, kas neietilpa kadrā.

17

 

18

Balts būs romantisks un sievišķīgs vienmēr (patiesībā esmu īpaši nesievišķīga būtne).

19

20

Iejam finiša taisnē.Platmalei ārējā kārtā pietaborējam korsešu ribu.

21

Tagad sapucējamies un kā īstenas aristokrātes  un dodamies uz ļoti romantisku koncertu.

22

23

 

Protams, ka ar cepurēm galvā.

Pēc tam seko fotosesija rietošās saules gaismā.

23a

23b

24

25

27 28

29

30

Pa visām uztaisījām arī  brālīti šitam zvēram.

31

Cik tās cepures tomēr var būt dažādas!

32

Pavisam kopā bijām 33 (laikam).

33Liels paldies Andai par uzaicinājumu un jauki noorganizēto pasākumu,uz tikšanos nākamajā nometnē!

 

 

 

Smilgu krāsas zaļums


Diezgan ilgi muļļāts, adīts, un ārdīts, bet ar galarezultātu esmu apmierināta. Sanāca tāds vasarīgs paltraciņš manā mīļotajā siluetā a`ļa grūtniece.

9

Mans pirmais Noro kokvilnas zeķu dzijas eksperiments. Pirmais iespaids bija diezgan bezcerīgs – nu totāls flanelis! Bet pēc 3reizējas mazgāšanas vairs neko sliktu nevaru teikt. Sāni, protams, bumbuļosies, toties ļoti mīksts un patīkams valkājot. Nu īsta vasaras dzija.

Un tā pats sākums…

Iesāku kā vienlaidus adīto piedurkni no augšas, tas ir uzmetot valdziņus tikai kakla izgriezumam un pleca līnijai (pleca līnija – pīne no 4 valdziņiem). Adām turp-atpakaļ labiski. Vēlāk piedurknes galviņas vīles vietā veidosim “falšo vīli”- vertikālu labisko valdziņu joslu.1Pēc šīs metodes adot, ļoti grūti izvairīties no caurumiem, kas veidojas plecā līnijā. Mēģināju noslēpt tos pīnei abās pusēs. Pīne turpinās arī tālāk – pa piedurknes centru.

2Bildē redzams piedurknes nobeigums, pīne sadalās uz pusēm, veidojot aizdari.

 

3Augšdaļu nobeidzot, visapkārt pa perimetru I-cord apdare. Gar to pēc tam tiks piešūta šķērsām adīta apakša.

4

 

Lailas Strazdiņas stikla poga!

Pēc tam seko atsevišķi adīta apakšdaļa.

5

6

Bija bail, ka dzijas pietrūks, tādēļ nedaudz atšķaidīju ar linu. Augšdaļai un piedurknēm – 2 100gramīgās fices, svingotajai apakšdaļai 1 fice + grubuļains lins no kāmja krājumiem.

Tehniskās detaļas: Kopējais svars (ar visu pogu!) 365g , 2mm adatas.

7

10

 

Talsos, dziju veikalā “Una” (Lielā iela 2, tirdzniecības centra 3. stāvā) meitenes bija noorganizējušas ļoti jauku pasākumu…

Lai atbalstītu vietējos ražotājus ( t.i. Pāces vilnas fabriku) sarīkojušas rokdarbu konkursu, kur tiktu izmantota Pāces vilnas dzija.

Kā jau tirdzniecības centrā, vietas ir ļoti maz, bet veikala meitenes bija fantastiski atrisinājušas konkursa darbu izlikšanas jautājumu un veselu mēnesi  uz kamolu fona cilvēkus priecē īsta rokdarbu izstāde.

Manuprāt, tas ir ļoti prātīgi, ka galvenā balva (droši vien tā būs Pāces dzija) tiks piešķirta pēc publikas vērtājuma. Tas ir, apmeklētāji iemetīs kastītē reālu zīmīti. Nereti ir bijis, ka rokdarbu konkursiem, kuri norisinās internetā ir pārsteidzoši rezultāti. Visvairāk balsu savāc primitīvi puscimdiņi, bet neievērots paliek milzu dīvāna pārklājs, kur pāris mēnešu darba ieguldīts. Tā ķēķa puse jau visiem zināma, bet ne par to stāsts.

Nevarēju noturēties…drusku pabildēju darbiņus. Visus vieno izmantotais materiāls – Pāces vilnas fabrikas dzija.

1

2

Man klusas aizdomas, ka šis ir atceļojis no otra Latvijas gala :)

3

4Izrādās, ka ļoti veiksmīgi vienkārtīgo var adīt uz mašīnas.

5

Šie, man šķiet, bija visdarbietilpīgākie no visiem.

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

Stilizēts siena zārds – laba ideja kā pasniegt daudz dažādus sīkumus.
17

Feina krāsu spēle. 18

Es savu balsi atdevu par tiem necilajiem zaļajiem cimdiņiem, kas augšējā bildē labajā stūrī. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir adīti dubultadījumā – kreiajā pusē ir oranži ar zaļām zvaigznēm. Es nemaz tik daudz adītāju nepazīstu, kas tādus ir uzadījušas. Viena lieta ir mācēt, bet otra – uzadīt reālu cimdu pāri.

19

20Te nu ir – Pāces raibuļi. Mēs – Rīdzinieki jau droši vien Brīvdabas muzeja gadatirgū viņus ieraudzīsim.

 

Tā nu sanāca, ka es šinī “mācību gadā” tēloju skolotāju vienai ļoti jaukai, radošai un ārkārtīgi aktīvai adītāju kompānijai Talsos. Man liels prieks, ka interese bija tik liela, ka pat sadalījāmies divās grupās, jo nevar nosaukt par nopietnu mācīšanos, ja esam vairāk par 15.

Nu jau no pieredzes varu apgalvot, ka šī  mēnesi ilgā pauze starp nodarbībām ir pats labākais risinājums, var arī paspēt ko reālu uzadīt. Un, ja ir tapis reāls “lielformāta paraudziņš”, tad arī zināšanas un iemaņas kārtīgāk nosēžas.

Pirms katras nodarbības, meitenes nesa citām atrādīt kas jauns par šo mēnesi uzadījies…ļoti prātīgi ir mācīties gan no savām, gan citu kļūdām. Mēnesis ir pietiekoši ilgs laiks, lai paspētu gan uzadīt, gan paārdīt.

Es pati atkal esmu sagrābusies milzu kalnu ar idejām, ir tik daudz vienkāršu tehnisku paņēmienu, kas kaut kur pagrīdē snauž un gaida savu kārtu.

Turpmākajās bildēs ir daļa no Talsu meiteņu darbiem, tie radošie eksperimenti, kas man īpaši acīs iekrita un izdevās nobildēt.

1Laikam nav īsti korekti vienu īpaši izcelt, bet šī vestīte mani ārkārtīgi uzrunāja tīri tehniskā izpildījuma dēļ. Pirmkārt, pogas ir mana vājība, un adījumā izmantotais materiāls ir nevis super-puper brends no interneta, bet kopā satīti daudzi pavedieni. Pie tam (it kā) pilnīgi nesavienojami kvalitatīvi materiāli …kidmohēra, viskoze, kokvilna, vilna. Es apbrīnoju cilvēkus, kas tā prot salikt krāsas. Uzreiz gribas pašai mēģināt klonēt. Man taču ir bezizmēra krājumi ar maziem kamolīšiem manās mīļajās dubļu dūņu krāsās.2Parasti objektu salīdzināšanai fotogrāfijā iekļauj sērkociņu kastīti. Šoreiz klusā daba ar telefoniem.

7Divām princesēm noteikti vajag arī divas kleitiņas. Prieks censties !

3Heksagonu epidēmija sasniegusi arī Talsus. Šis esot bijis pirmais melnraksts.

4

5

6

Interesantas variācijas ar dažādu motīvu skaitu un izmēriem. Visas smukas!

9

 

Pečvorkaini kvadrātiņi interesanti sadzīvo ar mētelīša pamata rakstu. Un perfektas pērlītes kā rasas lāsītes.

10

Pa kluso nobildēta kleita no mugurpuses. Pāces vilna!

11

Atkal viens smuks “paraudziņš” zilā  igauņu vilna krāsu laukumos, bet pauzes adītas no koši zaļas gublāna tipa dzijas. Kopā sader perfekti.

12

13Vēl viens swinga eksperiments, kur smuki šūpojās un viļņojās Pāces vilnas dzija. Uzkrītoši labi piemeklētas pogas. Autorei jau nav tālu jābrauc meklēt. Pašai savs pogu veikals :)

es

Un te – viens laimīgs cilvēks gumijas zābakos.

15Šito bildi es kādreiz noteikti uzadīšu.

Uz tikšanos nākamajā mācību gadā! :)

Tagad visas laižam dobēs un kartupeļu vagās!

Citādi adījumi

Bildes no izstādes Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”1

2Naftalīna stūrītis :)

3

4

5Kā vienmēr dominējošā krāsa – zilā.

6

Vislabākie metāla manekeni! Perfekti šāda veida darbu izstādīšanai.

15. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Kultūras centra IĻĢUCIEMS Amatu namā notiks ATKLĀTĀ NODARBĪBA. Mācīsimies adīt heksagonus. Ieejas maksa  EUR 1.00

l_11758240

Ķīpsalas puķītes

Pagājušās nedēļas nogalē tradicionālais pasākums Ķīpaslas izstāžu hallē

http://www.coatscrafts.lv/ atkal organizēja meistarklases izstādes apmeklētājiem, lai praktiski parādītu kā var izmantot viņu tirgotās dzijas.

Piektdienā testējām zeķu dzijas – adījām šķībās šallītes

9 un mācījāmies adīt kvadtātu no viena punkta. Pēc tam no tā var sanākt gan bolero, gan vestīte, gan džemperis.

Svētdienas nodarbības tēma – tamborētas 3D puķes. Izklausās smalki, patiesībā tās bija pavisam vienkāršas, telpiski tamborētas magones ar atsevišķām ziedlapiņām un reljefu viducīti.

Un tā – sākam ar vidiņu.

1

Uzmetam 4 g.c. pīnīti, savienojam aplī un tamborējam īsos stabiņus (duram caurumā, nevis pīnītē!)

 

2

 

Tā tamborējam daudzas kārtas – tik, cik ielien.

3

Tagad apgriežam ar kreiso pusi uz augšu.

4

Un ar melnu diegu gar ārējo malu – mazu dekoratīvu mezgliņu maliņu.Viss, viducītis gatavs.

shema

Ņemam sarkanu dziju un pēc primitīvas shēmas taisam pašu puķi. Sākam no vidus. 1.kārtā – aplis, pēc tam, 2.-4. kārta katra lapiņa atsevišķi.

5

 

4. kārtas beigās atkal “piesienamies”pie 1. kārtas pīnītes un sākam nākamo ziedlapiņu.

5a

Vajadzētu sanākt apmēram šādi.

7

Vēlāk nedaudz paspēlējos – 2 puķes uztamborēju no 1kārtīgas vilnas dzijas  un ieliku veļasmašīnā safilcēties. Sanāca labi. Tikai nekāpiet uz mana grābekļa! Nelieciet filcēties kopā ar virtuves dvieļiem. Dvieļi nenokrāsojās, bet puķes gan aplipa ar baltām pūkām!!!

6

Vislabāk tomēr sanāk no zeķu dzijas.

8

 

Kolektīvā bilde no izstādes galda.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 50 other followers